5 MODULIS�� Pozitīvas komunikācijas veidošana, aktīvā klausīšanās un empātija skolotāja-skolēna un skolēna-skolēna attiecībās

​

Diskusija ledlauža formātā

​

• Padomājiet par skolotāju vai mentoru, kurš efektīvi komunicēja. Kas padarīja viņu komunikāciju pozitīvu?
• Dalieties atbildēs un uzskaitiet galvenās īpašības uz tāfeles.
• https://www.menti.com/alrw48rj7vpo?source=qr-page

​

​

Definīcija

Komunikācijas definīcija:�Komunikācija ir process, kurā informācija tiek apmainīta starp indivīdiem, izmantojot kopēju simbolu, zīmju vai uzvedības sistēmu. Skolās laba komunikācija ir būtiska, lai veidotu uzticības pilnas attiecības, kas uzlabo studentu akadēmiskās, sociālās un emocionālās prasmes.

Komunikācija kā divvirzienu process:

• Komunikācija ir ne tikai runāšana, bet arī klausīšanās. Skolās ir svarīgi, lai komunikācija būtu abpusēja starp skolotājiem un skolēniem, un skolēniem un skolēniem.
• Laba komunikācija veicina sapratni un iesaisti, nodrošinot, ka informācija tiek skaidri dalīta un ka visas puses jūtas uzklausītas.

​

​

​

​

Komunikācijas procesa komponenti:

Definīcija

Verbālie ziņojumi

• Valoda un pieredze ietekmē komunikāciju (semantiku).
• Kultūras atsauces, žargons un slengs var radīt šķēršļus.
• Pat kopīga valoda var radīt pārpratumus (piemēram, kāds, kurš nav pazīstams ar internetu, var nesaprast "Google it").

Neverbālās ziņas (ķermeņa valoda)

• Neverbālā komunikācija ietver sejas izteiksmes, balss toni, tempu, stāju...
• Pētījumi liecina, ka komunikācijas ietekme ir:
• 55% ķermeņa valoda
• 38% balss tonis
• 7% izrunātu vārdu

​

​

Definīcija

Efektīva komunikācija ir būtiska skolas vidē, neatkarīgi no tā, vai tā ir starp skolotājiem un skolēniem, personālu vai vecākiem. Tomēr dažādi šķēršļi var apgrūtināt sapratni.

1. Žargons – "Skolotāji un darbinieki dažreiz izmanto sarežģītus akadēmiskus vai administratīvus terminus, kurus studenti vai vecāki var nesaprast. Tā vietā mums vajadzētu skaidrot lietas vienkāršā, saprotamā valodā. Piemēram, tā vietā, lai teiktu 'formatīvs novērtējums', sakiet 'īsais tests, lai pārbaudītu jūsu progresu'."
2. Uzmanības trūkums – "Studentiem var būt grūti koncentrēties, ja nodarbības ir pārāk ātras, vienmuļas vai pārāk sarežģītas. Iesaistošas mācību metodes, interaktīvas diskusijas un izpratnes pārbaude palīdz uzturēt studentu uzmanību."
3. Troksnis & Traucējumi – "Trokšņaina klase var apgrūtināt studentiem koncentrēšanos. Samazinot fona troksni un nodrošinot strukturētu mācību vidi, tiek veicināta komunikācija."
4. Valodu atšķirības – "Ne visi studenti brīvi runā vienā valodā. Vizualizācijas līdzekļu, vienaudžu atbalsta un tulku izmantošana, kad tas nepieciešams, nodrošina, ka visi studenti saprot materiālu."
5. Kultūras uzskati – "Dažādām kultūrām ir atšķirīgi veidi, kā izteikt emocijas, piedalīties diskusijās vai reaģēt uz autoritāti. Šo atšķirību izpratne un cieņa pret tām veicina iekļaujošāku klases vidi."
6. Psiholoģiskās barjeras – "Stress, trauksme vai personiskas grūtības var ietekmēt studenta spēju komunicēt. Atbalstošas un nenosodošas vides radīšana mudina studentus izteikties."

​

Definīcija

Komunikācijas stili

1. Pasīvā komunikācija: Pasīvā komunikācija ir stils, kurā persona prioritāti piešķir citu tiesībām, vajadzībām un vēlmēm pār savām. Viņi bieži izvairās izteikt savus viedokļus, vajadzības vai jūtas, lai novērstu konfliktu vai diskomfortu.
2. Agresīva komunikācija: Agresīva komunikācija ir stils, kurā persona prioritizē savas vajadzības, tiesības un viedokļus pār citiem, bieži vien uzstājīgā vai dominējošā veidā. Šī pieeja var ietvert citu jūtu ignorēšanu, pārtraukšanu, kritizēšanu vai iebiedēšanas izmantošanu, lai panāktu savu.
3. Pārliecinoša komunikācija: Līdzsvarojot cieņu gan pret personiskajām, gan citu tiesībām.
• Izmanto "Es" apgalvojumus, lai izteiktu bažas bez vainas uzlikšanas.
• Piemērs: Tā vietā: "Tu vienmēr kavē! Tev nav cieņas pret manu nodarbību."� Saki: "Es pamanīju, ka tu esi ieradies vēlu. Vai kaut kas traucē tev ierasties laikā?"

​

​

Aktivitāte

• Katra grupa saņems vienu scenāriju. Katram scenārijam veltiet brīdi, lai apspriestu un pārveidotu teikumu par apgalvojuma izteikumu (tādā veidā, kas respektē gan runātāja vajadzības, gan otra cilvēka jūtas).
• Izmantojiet šos vadlīnijas principus:
• Koncentrējieties uz to, kas jums nepieciešams vai kā jūs jūtaties.
• Izvairieties no vainošanas otrai personai vai vispārinājumu izmantošanas.
• Piedāvājiet risinājumus vai uzdodiet jautājumus, lai risinātu problēmu.
• Esiet uzmanīgs ar savu toni, ķermeņa valodu un to, kā tiek nodota ziņa.

Atskaite:

• Pēc katras lomu spēles veltiet brīdi, lai sniegtu atsauksmes. Vai jaunais formulējums padarīja ziņojumu skaidrāku vai empātiskāku? Vai pieeja šķita vairāk veicinoša sadarbībai vai izpratnei?

Aktivitāte

Veidojiet grupas:

Sadalieties grupās pa 3-4 skolotājiem. Jūs praktizēsiet, kā pārformulēt konkrētas frāzes, lai tās skanētu pārliecinošāk.

• Scenārijs 1:� Oriģināls: "Tu nekad nepievērs uzmanību! Pārstāj sapņot un koncentrējies."
• Scenārijs 2:� Oriģināls: "Tavi mājasdarbi vienmēr ir nepabeigti. Tev vienkārši nerūp!"
• Scenārijs 3:� Oriģināls: "Ja tu turpināsi runāt, es tevi izmetīšu no klases!"
• Scenārijs 4:� Oriģināls: "Pārstāj sūdzēties! Tā tas vienkārši ir."�

Definīcija

Komunikācijas stili

1. Efektīva komunikācija nozīmē komunikāciju, kas ir skaidra, efektīva un piemērota situācijai. Tā nodrošina, ka ziņa tiek saprasta un palīdz sasniegt iecerēto mērķi.
2. Pozitīva komunikācija koncentrējas uz skaidru, cieņpilnu un atvērtu vēstījuma nodošanu. Tas ir par to, lai mijiedarbība būtu konstruktīva un iedvesmojoša.

Vingrinājums

• Kādā situācijā jums kā skolotājam ir nepieciešams izmantot efektīvu komunikāciju?
• Kādā situācijā ir nepieciešams izmantot pozitīvu komunikāciju?

​

​

Definīcija

Pozitīva komunikācija

attiecas uz informācijas apmaiņu skaidrā, cieņpilnā un atklātā veidā. Tas ietver aktīvu klausīšanos, domu un jūtu atklātu izteikšanu, kā arī iekļaujošas vides veidošanu, kurā visi dalībnieki jūtas novērtēti un saprasti. Šāda veida komunikācija veicina savstarpēju cieņu, uzlabo attiecības un veicina sadarbību dažādās vidēs, tostarp izglītības vidē.

Pozitīvas komunikācijas pamatprincipi

A. Skaidrība

• Definīcija: Būt lakoniskam, organizētam un izmantot valodu, kas ir piemērota vecumam.
• Piemērs: Skolotājs sniedz skaidras instrukcijas grupas projektam.
• Mini aktivitāte: Pāros praktizējiet sarežģīta norādījuma pārveidošanu vienkāršākā.

Kompleksas instrukcijas

"Lūdzu, pārliecinieties, ka iesniedzat savu pētniecisko darbu līdz nedēļas beigām, ievērojot norādītās vadlīnijas attiecībā uz formatējumu, garumu un citēšanas stilu."

Uzdevums: Ierakstiet tērzēšanas logā, kā jūs pārveidotu šo teikumu, lai tas būtu skaidrāks.

​

​

​

​

​

Pozitīvas komunikācijas pamatprincipi

B. Respekts

• Definīcija: Novērtējot katra studenta balsi, izvairoties no spriedumiem un izmantojot aktīvo klausīšanos.
• Piemērs: Skolotājs, kurš klausās, nepārtraucot vai nenoraidot idejas.
• Diskusijas jautājums: Kā cieņas izrādīšana ietekmē studentu iesaisti?

Pozitīvas komunikācijas pamatprincipi

C. Atvērtība

• Definīcija: Drošas telpas izveide dialogam un atsauksmēm, kur studenti jūtas ērti daloties ar savām idejām bez bailēm no kritikas.
• Piemērs: Skolotājs aktīvi mudina uzdot jautājumus, veicina zinātkāri un demonstrē gatavību uzklausīt visus viedokļus.
• Vingrinājums: Čatā uzrakstiet, kā jūs aicinātu studentus dalīties ar savām idejām, izvēloties ekskursijas aktivitāti.

Pozitīvas klases vides veidošana

​

• Kopīgi izveidojiet klases normas.
• Svini dažādību un veicini dažādus skatpunktus.
• Dalieties atbildēs "Galerijas pastaigā" pa istabu.

​

2. Empātija izglītībā: Studenta vajadzību izpratne un reakcija uz tām

​

Empātija izglītībā: Studentu vajadzību izpratne un reaģēšana uz tām.

​

​

Mērķis:

Līdz šīs nodarbības beigām dalībnieki:

• Izprast empātijas lomu izglītībā, īpaši dažādās klasēs.
• Iemācieties stratēģijas empātiskai klausīšanai un reaģēšanai gan uz emocionālajām, gan akadēmiskajām vajadzībām.
• Izpētiet, kā empātija veicina jēgpilnas attiecības un uzlabo studentu rezultātus.

​

​

Ievads

Darbība: Personīgā refleksija

• Dalīsimies: Padomā par laiku, kad kāds izrādīja tev empātiju. Kā tas tevi ietekmēja?

​

​

​

​

Empātijas definīcija:) Nedaudz par teoriju.

​

Kas ir empātija?

​

Empātija ir spēja saprast un dalīties ar cita cilvēka jūtām, radot saikni.

• Video: https://www.youtube.com/watch?v=1Evwgu369Jw

Kāpēc tas ir svarīgi?

• Veido uzticību un saskaņu.
• Palīdz skolotājiem izprast dažādus studentu skatījumus.
• Atbalsta sociāli emocionālo un akadēmisko attīstību.

​

Empātijas KARTE - par ko domāt, atrodoties klasē?

​

​

Empātijas priekšrocības izglītībā

​

Kuru empātijas ieguvumu jūs uzskatāt par vissvarīgāko? (Iespējas: Studentu-skolotāju attiecības, Uzlabota mācīšanās, Kultūrai atbilstoša mācīšana, Samazinātas uzvedības problēmas, Emocionālais atbalsts)

​

• Uzlabotas skolēnu-skolotāju attiecības: Empātija veicina savstarpēju cieņu un sapratni.
• Uzlabo mācīšanos: Studenti jūtas atbalstīti un, visticamāk, iesaistīsies mācībās.
• Kultūrai atbilstoša mācīšana: Empātija palīdz skolotājiem cienīt un novērtēt kultūras atšķirības.
• Samazinātas uzvedības problēmas: Izpratne par studentu jūtām var palīdzēt novērst konfliktus.
• Emocionālais atbalsts: Empātija rada drošu vidi, kurā studenti var izpaust savas emocijas.

​

​

Empātija dažādās klasēs

​

Ko es domāju ar daudzveidīgu klasi?

​

• Dažādu perspektīvu izpratne: Empātija ļauj skolotājiem redzēt situācijas no skolēnu skatupunkta.
• Kultūras iekļaujoša vide: Skolotāji, kas praktizē empātiju, rada klasi, kas cienī visas kultūras.
• Pielāgots atbalsts: Empātija palīdz skolotājiem identificēt un risināt individuālās skolēnu vajadzības.
• Atšķirību mazināšana: Empātija mudina skolotājus pārdomāt un mazināt neapzinātās aizspriedumus
• Veicinot vienlīdzību: Empātija nodrošina, ka visi studenti jūtas novērtēti un iekļauti, neatkarīgi no viņu izcelsmes.

​

​

​

Empātijas balstītas mācīšanas stratēģijas piemērs

Lomu spēle

​

Lomu spēles: Izmantojot lomu spēles, lai palīdzētu studentiem izprast dažādus viedokļus.

Personalizēta mācīšanās: Nodarbību pielāgošana, lai apmierinātu studentu individuālās vajadzības.

Atvērts dialogs: Veicināt studentus dalīties ar savām pieredzēm un perspektīvām.

Sadarbības mācīšanās: Grupas aktivitātes, kas veicina savstarpēju sapratni un sadarbību.

Atsauksmes un pārdomas: Sniedzot pārdomātas, empātiskas atsauksmes, lai atbalstītu studentu izaugsmi.

Prāta vētras aktivitāte. Es vēlētos, lai katrs no jums veltītu mirkli, lai padomātu par vienu empātijas balstītu stratēģiju, kuru jūs varētu īstenot savā mācīšanā vai mācīšanās procesā. Tā varētu būt kaut kas, par ko mēs tikko esam diskutējuši, vai arī ideja, kuru esat redzējuši darboties savā pieredzē.

Kad esat izdomājis stratēģiju, lūdzu, dalieties ar to tērzēšanā.

​

​

​

Reaģēšana uz akadēmiskajām vajadzībām ar empātiju

• Sakņu cēloņu izpratne: Pirms risināt akadēmisko sniegumu, saprotiet, vai emocionālie faktori ietekmē mācīšanos.
• Personalizēta pieeja: Pielāgojiet savu atbildi, balstoties uz studenta unikālo akadēmisko un emocionālo situāciju (piemēram, "Izdomāsim plānu, kas der tieši tev").
• Pozitīvs pastiprinājums: Koncentrējieties uz stiprajām pusēm, pirms pievēršaties uzlabošanas jomām, kas palielina studentu pārliecību.
• Sadarbības problēmu risināšana: Strādājiet ar studentiem, lai atrastu risinājumus, kas apmierina gan emocionālās, gan akadēmiskās vajadzības (piemēram, "Kā jūs domājat, kā mēs varam kopīgi tikt galā ar šo uzdevumu?").
• Izpildīt līdz galam: Regulāri pārbaudiet studentus, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu un progresu.

Aktivitāte: Grupas ideju vētra (5 min)

• Sadalieties mazās grupās un apspriediet stratēģijas, kā empātiski atbalstīt studentu, kurš akadēmiski neveicas personīgo izaicinājumu dēļ.
• Dalieties ar savas grupas idejām tērzēšanā.

​

Hovarda Gārdnera daudzveidīgo inteliģenču teorija

​

3. Aktīvas klausīšanās tehnikas pedagogiem

​

TĒMA 2. Aktīvās klausīšanās tehnikas pedagogiem

​

​

Aktivitāte:

• Jautājums: "Kādas ir sajūtas, kad kāds patiešām jūs uzklausa? Kā tas ietekmē jūsu vēlmi komunicēt?"
• Pāri apspriež, pēc tam dalās atbildēs ar grupu.
• Uz tāfeles uzrakstiet galvenās izjūtas (piemēram, novērtēts, cienīts, uzklausīts).

​

​

Kas ir aktīva klausīšanās?

​

​

Aktīva klausīšanās ir komunikācijas prakse, kurā indivīds apzināti un autentiski koncentrējas uz citu personu, lai izrādītu patiesu interesi. Aktīvās klausīšanās laikā klausītājs atliek malā jebkādus spriedumus, lai patiesi koncentrētos uz to, ko otrs cilvēks vēlas teikt.

​

​

Kāpēc aktīva klausīšanās ir svarīga klasē?

• Kā pedagogiem aktīva klausīšanās var palīdzēt izveidot vidi, kurā studenti var skaidrāk domāt par to, ko viņi saka un domā.
• Aktīva klausīšanās var būt spēcīgs instruments, lai palīdzētu nodrošināt rūpes par visiem studentiem un veicinātu studentu līdzdalību, kā arī atbalstītu iekļaujošu mācību vidi (Rogers, Lyon, & Tausch, 2014).
• Aktīvi klausoties studentos, skolotāji parāda studentiem, ka viņu domas un pieredze ir svarīga. Viņi arī veicina vienlīdzību klasē.

​

Empātiska klausīšanās

​

Sapratne par to, kā kāds jūtas, sākas ar klausīšanos, bet prasa arī skatīties pāri izteiktajiem vārdiem un identificēt izpaustās emocijas. Tas ir pazīstams kā empātiskā klausīšanās. Empātiskā klausīšanās prasa, lai mēs pavadītu cilvēku viņas skumju, nemiera, pašatklāsmes, izaicinājuma vai prieka brīdī.

​

Empātiskas klausīšanās galvenie principi

Princips 1 – Izvairieties no novēršanās

• Traucējumi pārtrauc savienojumu un liek runātājam justies nenozīmīgam.
• Izslēdziet telefonu, uzturiet acu kontaktu un izvairieties no vairākuzdevumu veikšanas.
• Pievērsiet pilnu uzmanību runātājam.

Princips 2 – Esiet vērīgs pret emocionālajiem signāliem

• Neverbālā komunikācija veido apmēram 70% no mijiedarbības.
• Kāds, kurš saka “Man viss ir kārtībā”, bet skatās lejup un izvairās no acu kontakta, var liecināt par pretējo.
• Skolotāja loma: Atpazīt pazīmes un mēģināt interpretēt viņu emocijas vai palīdzēt modelēt uzvedību, piemēram, nemierīgumu, acu kontakta trūkumu vai pēkšņu klusumu...

Empātiskas klausīšanās galvenie principi

Princips 3 – Pielāgojiet atbildes, balstoties uz emocijām

• Vai esat kādreiz pamanījis, kā students var izrādīt sajūsmu vai neapmierinātību, un kā mūsu atbilde var vai nu apstiprināt, vai noraidīt šīs jūtas?
• Apstipriniet emocijas, atspoguļojot runātāja toni.
• Piemērs:
• Ja kāds ir sajūsmināts, izrādi entuziasmu.
• Ja kāds ir satraukts, izmantojiet mierīgu un līdzjūtīgu toni.
• Praktisks padoms: Izmantojiet sejas izteiksmes, žestus un toni, kas atbilst viņu emocijām.

​

​

Empātiskas klausīšanās galvenie principi

4. princips – aiciniet viņus atvērties

• Veiciniet dalīšanos ar atvērtiem jautājumiem.
• Jautājumu piemēri:
• "Kā klājas?"
• "Vai vēlies par to runāt?"
• Kāpēc tas darbojas: Izveido drošu vidi, kurā viņi jūtas uzklausīti un cienīti.

5. princips – Piedāvājiet mikrovalidāciju

• Mazie apstiprinājumi parāda sapratni un veido uzticību.
• Frāžu validēšanas piemēri:
• "Tas ir saprotami."
• "Es justos tāpat."
• "Tas izklausās aizraujoši!"

​

Empātiskas klausīšanās galvenie principi

6. princips – Cieniet emocionālos stāvokļus

• Pielāgojiet savu atbildi atbilstoši runātāja emocionālajam stāvoklim.
• Piemērs:
• Ja kāds ir skumjš, izvairieties no teikšanas "Uzmundrinies." Tā vietā izmantojiet maigu, saprotošu toni.
• Ja kāds ir laimīgs, atspoguļojiet viņu prieku ar savu enerģiju un izteiksmēm.

7. princips – Empātija pāri vārdiem

• Interpretējiet neizteiktās emocijas un atbildiet ar rūpību.
• Empātiskas atbildes piemērs:�
• "Šķiet, ka kaut kas tevi satrauc. Esmu šeit, lai uzklausītu, ja vēlies parunāt."�

Empātiskas klausīšanās galvenie principi

8. princips – Izmantojiet aktīvās klausīšanās prasmes

• Tehnikas:�
• Pārfrāze: "Tātad, ko es dzirdu, ir..."
• Atspoguļo jūtas: "Jūs izskatāties neapmierināts, jo..."
• Izvairieties no pārtraukšanas: Parāda cieņu pret viņu balsi un laiku

Secinājums – Kāpēc empātiskā klausīšanās ir svarīga

• Galvenās atziņas:�
• Veido uzticību, sapratni un saikni.
• Palīdz veidot atbalstošas skolotāju-studentu un vienaudžu attiecības.
• Ved uz dziļākām, nozīmīgākām sarunām.

​

​

• Aktivitāte: Praktizējiet empātisku klausīšanos pāros, izmantojot scenāriju kartītes. Viena persona dalās ar scenāriju, otra praktizē klausīšanos un emociju atzīšanu, pamatojoties uz aktīvās klausīšanās galvenajiem principiem.

Scenārija kartīte 1: Akadēmiskā neapmierinātība

Scenārijs:� Students vārdā Džordans jau vairākas nedēļas cīnās ar matemātiku. Klases aktivitātes laikā Džordans saka ar neapmierinātību: "Es vienkārši nevaru to izdarīt. Es nekad to nesapratīšu, un nav jēgas turpināt mēģināt."

• Praktizējiet empātisku klausīšanos un sniedziet atsauksmes Jordanam.
• Klausieties, nepārtraucot.
• Atzīt Jordana jūtas
• Uzdodiet atvērtus jautājumus, lai veicinātu pārdomas.
• Izvairieties no tūlītējas risinājumu meklēšanas.

​

​

​

​

Scenārija Karte 2: Sociālā trauksme

Scenārijs:�Students vārdā Mia grupu diskusiju laikā ir bijusi neparasti klusa. Kad jūs privāti pārbaudāt, Mia saka: "Man šķiet, ka nevienam īsti nerūp tas, ko es saku. Man ir bail, ka es pateikšu kaut ko nepareizi un visi smiesies."

• Praktizējiet empātisku klausīšanos:
• Parādi Miai, ka klausies (piemēram, veido acu kontaktu, māj ar galvu).
• Atspoguļojiet atpakaļ (piemēram, "Izskatās, ka jūs jūtaties nervozi par runāšanu.").
• Piedāvājiet atbalstošu, atklātu atbildi (piemēram, "Vai jūs varat pastāstīt vairāk par to, kā grupu darbs liek jums justies?").

​

​

2. SOLIS. VALIDĀCIJA

Apstiprināšana aktīvā klausīšanās procesā ietver runātāja emociju, pieredzes vai viedokļu atzīšanu un apstiprināšanu. Tā ir būtiska uzticības veidošanas un jēgpilnu sarunu veicināšanas sastāvdaļa.

Efektīvas validācijas galvenie elementi:

1. Specifiskas emocijas identificēšana: Precīzas sajūtas, ko kāds piedzīvo, atpazīšana un nosaukšana.
2. Pamatojuma sniegšana: Atzīstot, ka viņu emocionālā reakcija ir saprotama, ņemot vērā apstākļus.

​

​

2. SOLIS. VALIDĀCIJA

Piemērs 1.

Iedomājieties, ka pusdienojat ar kolēģi, kura šķiet izklaidīga, bieži pārbauda savu telefonu. Kad tiek jautāts, viņa atklāj, ka ir noraizējusies, jo meita nav piezvanījusi, kā bija gaidīts pēc deju prakses.

Apstiprinoša atbilde varētu būt:

"Es varu saprast, kāpēc tu esi noraizējies, īpaši tāpēc, ka viņa teica, ka piezvanīs pirms stundas."

• Identificē emociju (raizes).
• Sniedz pamatojumu (ir pagājis ilgāks laiks, nekā gaidīts, bez ziņām no viņas).

​

2. SOLIS. VALIDĀCIJA

ATBILŽU VALIDĀCIJA

​

Protams, ir neskaitāmi veidi, kā validēt. Kamēr jūs parādat otrai personai, ka atpazīstat un pieņemat viņu emocijas, jūs veicat validāciju. Jebkurš no šiem komentāriem būtu validējošs atbilstošā kontekstā:

• "Vau, tas būtu mulsinoši."
• "Viņš tiešām tā teica? Es arī būtu dusmīgs!"
• "Ak, tas ir tik skumji."

​

​

​

​

​

​

2. SOLIS. VALIDĀCIJA

ATCELŠANAS ATPAKAĻSKATS

Atbildes, kas neatzīst emocijas, lai gan bieži vien ir labi domātas, ignorē emocijas, ierosinot, ka tās nevajadzētu just (piemēram, "Neraudi" vai "Tev nevajadzētu uztraukties"). Sabiedrība to pastiprina, apzīmējot noteiktas emocijas kā "sliktas", tādējādi liekot cilvēkiem justies kaunīgiem vai nepareiziem par to piedzīvošanu. Emocijas nav ne labas, ne sliktas - tās ir dabiskas reakcijas uz situācijām, un svarīgi ir tas, kā mēs tās interpretējam un rīkojamies. Emociju neatzīšana mazina validāciju, bieži vien pasliktinot stresu un liekot cilvēkiem justies nedzirdētiem.

"Tev viss būs labi."

"Tas varētu būt sliktāk!"

"Vismaz tas nav [aizpildiet tukšo vietu]."

​

​

​

​

​

​

​

2. SOLIS. VALIDĀCIJA

Nederīga atbilde

Nebaidies! Tu tiksi galā lieliski. Es par to esmu pārliecināts.

VS.

ATBILDES VALIDĀCIJA

"Es tevi nevainoju! Šī ir grūta klase!"

​

​

​

​

​

​

​

​

2. SOLIS. VALIDĀCIJA

Vingrinājums grupu telpās (10 min)

Jūs ienākat klasē un pamanāt, ka jūsu skolēni ir izklaidīgi un nedaudz satraukti.

Jūs jautājat, kas ir nepareizi, un viņi jums saka, ka viņu matemātikas skolotājs ir pārcēlis viņu pēdējo pārbaudi par nedēļu uz priekšu. Viņi jūtas nesagatavoti un noraizējušies. Kā jūs atbildētu?

• Ko jūs darītu?
• Ko tu viņiem teiktu?
• Rakstiet savas atbildes, identificējot emociju un sniedzot pamatojumu sajūtai.

​

​

​

​

​

​

3. SOLIS. SNIEDZIET ATBALSTU UN IEDROŠINĀJUMU

Pēc tam, kad esat uzklausījis un apstiprinājis otru personu, jūs varat piedāvāt padomu, atsauksmes vai iedrošinājumu, ja tas ir piemēroti. Ko "piemēroti" nozīmē šajā kontekstā? Ne katra situācija prasa atsauksmes. Patiesībā lielākā daļa ikdienas apstiprināšanas iespēju to neprasīs. Kad rodas iespēja sniegt padomu, ir svarīgi vispirms novērtēt, vai otrs cilvēks ir gatavs to uzklausīt.

​

3. SOLIS. SNIEDZIET ATBALSTU UN UZMUNDINĀJUMU

Piekļuve #1: Pajautājiet, ko viņi vēlas no jums

• Ja kāds dalās ar grūtu pieredzi vai emocijām, viņš var neprasīt tūlītēju padomu. Tā vietā, lai pieņemtu, piedāvājiet frāzes, piemēram:
• "Kā es varu palīdzēt?"
• "Vai ir kaut kas, ko es varu darīt?"
• Bieži vien viņi izteiks to, kas viņiem nepieciešams, vai tas būtu padoms vai vienkārši klausīšanās.
• Daudzos gadījumos pietiek ar to, ka esi klāt un apstiprini viņu jūtas.
• Piemēru atbildes:
• "Tas, ka tu vienkārši klausies, ir bijis noderīgi."
• "Es domāju, ka esmu to sapratis, paldies."

​

​

3. SOLIS. SNIEDZIET ATBALSTU UN UZMUNDINĀJUMU

Pieeja #2: Jautājiet pirms sniedzat atsauksmes

• Ja jūti vēlmi dalīties ar savām domām, bet nevēlies pieņemt, vispirms lūdz atļauju.
• Izmantojiet tādas frāzes kā:
• "Vai es varu dalīties savās domās?"
• "Vai vēlaties manu viedokli?"
• Šī pieeja atzīst viņu autonomiju un veicina atklātu, atbalstošu komunikāciju.

​

3. SOLIS. SNIEDZIET ATBALSTU UN UZMUNDINĀJUMU

Izņēmumi darbā ar bērniem

• Lai gan atļaujas lūgšana sniegt padomu ir izdevīga lielākajā daļā situāciju, ir gadījumi, kad nevēlamā atgriezeniskā saite ir nepieciešama.
• Skolotājiem ir pienākums vadīt, atbalstīt un mācīt, pat ja skolēni nepārprotami nelūdz palīdzību.
• Piemēri, kad sniegt negaidītas atsauksmes:
• Drošības nodrošināšana – Ja studenta rīcība varētu radīt kaitējumu.
• Risinot traucējošu uzvedību – Strukturētas mācību vides uzturēšana.
• Akadēmiskā vadība – Rutīnas atsauksmēm ne vienmēr ir nepieciešama atļauja.
• Vecākiem studentiem vai jauniešiem prasīt pirms atsauksmju sniegšanas veicina cieņu un pozitīvu klases dinamiku.
• Piemērs: "Vai vēlaties saņemt dažus ieteikumus, kā pieiet šim uzdevumam?"

​

Diskusijas jautājumi

Scenārijs:�Students, Alekss, ir sarūgtināts pēc zema vērtējuma saņemšanas testā. Alekss saka: "Es tik ļoti mācījos, bet tas nepalīdzēja. Man šķiet, ka nekad to nesapratīšu pareizi."

Scenārijs:� Iedomājieties, ka jūs esat skolotājs šajā situācijā. Alekss ir acīmredzami neapmierināts un jūtas sakauts.

1. 1. solis - Validācija:� Praktizējiet Alekša jūtu validēšanu. Izmantojiet frāzi, kas līdzīga tai, ko teiktu skolotājs.� Mēģiniet padarīt validāciju patiesu un empātisku.
2. 2. solis - Papildjautājums:� Tālāk uzdodiet jautājumu, kas mudina Aleksu padziļināti izpētīt problēmu. Jūsu mērķis ir palīdzēt Aleksam pārdomāt situāciju un rast risinājumu.
3. Lomu spēle:� Pāros vai mazās grupās viens cilvēks būs skolotājs, un otrs būs Alekss. Praktizējiet šo apmaiņu.

​

​

​

​

​

​

​

​

4. Veicināt pozitīvu komunikāciju starp studentiem

​

​

Labas drauga vai klasesbiedra īpašības

​

​

​

​

​

​

​

​

AKTIVITĀTE: vai jūs varat iedomāties situāciju, kad skolēns varētu būt lielisks klases biedrs, bet neievēro skolas noteikumus? Ko mēs varam darīt šajā sakarā?

​

​

​

Konfliktu risināšanas paņēmieni klasē

​

Konfliktu risināšana klasē

• Veiciniet atklātu komunikāciju� Ļaujiet studentiem mierīgi izteikt savas jūtas un viedokļus.�
• Mācīt aktīvu klausīšanos� Palīdziet studentiem saprast, cik svarīgi ir klausīties citos, nepārtraucot.�
• Koncentrējieties uz problēmu, nevis uz cilvēku� Vadiet studentus, lai risinātu jautājumu, neapvainojot vai neuzbrūkot citiem.�
• Veicināt empātiju� Mudiniet studentus skatīties uz situāciju no otras personas viedokļa.�
• Atrodiet abpusēji izdevīgu risinājumu� Strādājiet kopā, lai izveidotu taisnīgu risinājumu, kas nāktu par labu visiem iesaistītajiem.

​

​

Pārvarēt komunikācijas barjeras: risināt kultūras un valodas atšķirības.

​

Saziņas šķēršļu izpratne

​

​

A. Bieži sastopamie šķēršļi

• Piemēri:
• Valodu atšķirības.
• Nneverbālā nepareizā komunikācija (žesti, acu kontakts).
• Kultūras normas runāšanas un klausīšanās jomā.
• Diskusija: Kā šie šķēršļi varētu parādīties klasē?

B. Barjeru ietekme

• Diskusija: Kādi ir daži izaicinājumi, ar kuriem skolotāji saskaras, risinot šīs barjeras?

​

Stratēģijas šķēršļu pārvarēšanai

A. Skaidras un vienkāršas valodas lietošana

• Padomi:
• Izvairieties no žargona un idiomām.
• Izmantojiet vizuālos materiālus un demonstrācijas.
• Aktivitāte: Sarežģītu instrukciju pārrakstīšana vienkāršākā formā.

B. Kultūras jutīgums un apziņa

• Diskusija: Ievērojiet kultūras normas un apgūstiet galvenās frāzes studentu mājas valodās.
• Piemērs: Sveicināt studentus viņu dzimtajā valodā kā cieņas zīmi.

C. Veicināt vienaudžu atbalstu un sadarbību

• Stratēģija: Pārī savienojiet studentus ar valodas draugiem vai nelielām grupām.
• Aktivitāte: Lomu spēle, kā vienaudži var atbalstīt studentu ar ierobežotām valodas prasmēm.

D. Iekļaujot daudzmodalitātes komunikāciju

• Padomi:
• Izmantojiet žestus, attēlus un digitālos tulkošanas rīkus.
• Veiciniet studentus izteikties radoši (zīmējumi, lomu spēles).

​

4. Praktizējiet šķēršļu pārvarēšanu

​

Scenārija balstīta lomu spēle:

• Scenāriji:
1. Students, kas ir jauns valstī un runā maz angliski.
2. Grupas projekts, kurā kultūras normas par izteikšanos atšķiras.
• Trijotnēs praktizējiet stratēģijas šo šķēršļu pārvarēšanai. Viens cilvēks spēlē skolotāju, viens skolēnu, un viens novēro.

Atskaite: Apspriediet, kas darbojās un ko varētu uzlabot.

​

5. Noslēgums un pārdomas

• Diskusija: Kā komunikācijas šķēršļu novēršana var uzlabot vienlīdzību un mācīšanos klasē?
• Pārdomu uzdevums: Pierakstiet vienu stratēģiju, ko izmantosiet, lai atbalstītu studentus, kuri saskaras ar komunikācijas izaicinājumiem.
• Resurss līdzņemšanai:�Sniedziet izdales materiālu ar vienkāršotiem komunikācijas vadlīnijām, padomiem par kultūras jūtīgumu un noderīgu daudzvalodu frāžu sarakstu.

​

​

��Paldies par uzmanību!�

​

Lūdzu, atstājiet mums savas atsauksmes!

​

​