1 of 68

Profesionālās kompetences pilnveides seminārs plašākas skolēna izglītības pieredzes mācību jomas koordinatoriem un audzināšanas darba speciālistiem�� �Plašākas skolēnu izglītības pieredzes pieeja audzināšanas un mācību darba caurvijai

2022.gada 24.novembris

2 of 68

Kas ir Agnese Jurģīte?

  • Daugavpils pilsētas vispārizglītojošo skolu direktoru vietnieku audzināšanas jomā MA vadītāja;
  • Plašākas skolēna izglītības pieredzes jomas koordinatore pašvaldībā;
  • BJC Jaunība direktores vietniece izglītības jomā;
  • Latviešu valodas skolotāja;
  • Tālākizglītības kursu un semināru vadītāja;
  • 13 gadus Daugavpils 9.vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā;
  • Bērnu nometņu vadītāja;
  • Darba stāžs 20 gadi.
  • Lauva.

3 of 68

  1. Pilsoniskās pozīcijas un patriotisma aktualizēšana audzināšanas procesā;
  2. Plašākas skolēna izglītības pieredzes jēgpilnas un mērķtiecīgas sistēmas izveidošana un īstenošana;
  3. Labbūtības kā skolas vērtības aktualizēšana.

2022./2023. mācību gada audzināšanas jomas darba prioritātes Daugavpils pašvaldībā:

4 of 68

Metodiskās apvienības moto: Ceļš vienmēr ir jauns. (I.Ziedonis)

Metodiskās apvienības vērtības: Sadarbība un atbalsts

5 of 68

Kas esat jūs?

6 of 68

Plānotā darba kārtība

12.00 – 12.15

Iepazīšanās. Organizatoriskie jautājumi.

12.15 – 14.00

Labbūtība kā skolas vērtība, īstenojot plašākas skolēna izglītības pieredzes pieeju.

Skolas vērtību, audzināšanas vadlīniju, mācību mērķu un tikumu mijiedarbība.

14.00 – 14.30

Pārtraukums

14.30 – 16.30

Plašākas skolēna izglītības pieejas galvenie aspekti, virzieni un īpatnības.

Plašākas skolēna izglītības pieredzes aktualizēšana mācību gada ritumā un valsts svētku kontekstā. To plānošanas iespējas skolā.

16.30 – 17.00

Personīgo kompetenču un mācīšanās vajadzību izvirzīšana un aktualizēšana. Darba izvērtējums.

7 of 68

��Labbūtība kā skolas vērtība, īstenojot plašākas skolēna izglītības pieredzes pieeju

8 of 68

Labbūtība skolā ir stāvoklis, kurā:

  1. visiem iesaistītājiem (izglītojamajiem, pedagogiem, administrācijai u.c.) ir pozitīvas emocijas un attieksme pret skolu kopumā;

b) visi bauda būšanu skolā;

c) visi ir pārliecināti par sevi;

d) visiem ir pozitīvs pašvērtējums saistībā ar mācībām;

e) neviens neuztraucas par skolu;

f) nevienam nav fizisku sūdzību;

g) nevienam nav sociālo problēmu saistībā ar skolu.

Labbūtība un veiksmīga mācīšanās skolā ir savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru

(Seel, 2012; UNESCO IBE, 2013)

https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/984/download

Izglītības kvalitātes vērtēšanā izmantotie jēdzieni

9 of 68

Kādās mērvienībās mēra atšķirības starp cilvēkiem?

Loesje

10 of 68

11 of 68

12 of 68

13 of 68

14 of 68

Labbūtības līmeņi

  1. Visas skolas kopienas līmenis;
  2. Skolēnu/skolotāju/vecāku/personāla grupu līmenis;
  3. Individuālais līmenis.

15 of 68

Skolas kopienas līmenis

  1. Vīzija, misija, prioritātes, tikumi, vērtības;
  2. Kopīgas aktivitātes, kas veicina piederības un kopienas sajūtu;
  3. Vienota pieeja procesiem (darba organizācija (īpašas stundas), atbalsta mehānismi, vienota rīcība situācijās, prasības u.t.t.);
  4. Audzināšanas vadlīnijas, attīstības plāns, darba plāns,

audzināšanas programma (?) u.c.

16 of 68

Audzināšanas programma skolā kā atsevišķs dokuments

17 of 68

Skolas vērtības: latviešu valoda, atbildība, brīvība, ilgspējīga attīstība

18 of 68

Grozījumi MK noteikumos par vērtēšanu (stāsies spēkā 2023.gada 1.septembrī)

Vērtējumu mērķis:

Vērtējumi atspoguļo un komunicē visām iesaistītajām pusēm šī brīža skolēnu mācību sniegumu (zināšanas, prasmes mācību jomā, izpratne, caurviju prasmes).

Papildus izglītības iestāde var izstrādāt kārtību, kā tiek vērtēti ieradumi un prasmes.

19 of 68

20 of 68

Tikumi mācību procesā

Stundas Varoņu nozīme dažādos laikos ierosinājuma daļa

Stundas Varoņu nozīme dažādos laikos noslēguma daļa

21 of 68

Videomateriālu izmantošana

Vienīgā stāsta draudi

https://www.youtube.com/watch?v=D9Ihs241zeg&t=395s

* Kurus tikumus var aktualizēt ar šī stāsta palīdzību? Kā šis tikums atklājas?

22 of 68

Mūzikas materiāla izmantošana

Uzdevumi:

a) Ieraksta skatīšanās laikā skolēni uz dažādām lapiņām

uzraksta 2 jautājumus par Lielo depresiju ASV!

b) Pārī no 4 jautājumiem izvēlas 2 visinteresantākos!

c) Atdod skolotājam!

d) Skolotājs katram skolēnam iedod 1 jautājumu. Skolēni

satiekas pāros un uzdod tos viens otram!

e) Kad skolēni ir atbildējuši, viņi apmainās ar lapiņām

un turpina uzdot jautājumus citiem klasesbiedriem!

f) Skolotājs drīkst pievienot arī savus jautājumus, kas būtu

saistīti ar tikumiskajiem jautājumiem, piem., mērenība.

https://www.youtube.com/watch?v=fFu7us6bNSQ

23 of 68

24 of 68

Skolēnu/skolotāju/vecāku u.c. grupu līmenis

  1. Skolēnu pašpārvalde (Drauds: Youthwashing);
  2. Skolas padome;
  3. Arodbiedrība;
  4. Pagarinātās dienas grupa;
  5. Skolas nometne;
  6. Interešu izglītības pulciņš;
  7. Ekskursijas, pārgājieni u.c.;
  8. Aktivitātes noteiktām grupām/interesentiem;
  9. Vecāku skola, tematiskās vecāku sapulces u.c..

25 of 68

Muša sēdēja uz karietes un dižojās

Cik daudz putekļu gan es saceļu!

Lafontēns

26 of 68

Projektu konkurss Labbūtības ceļakarte

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātais konkurss Atbalsts psihoemocionālās veselības veicināšanas pasākumiem skolās COVID-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai;

Projektus iesniedza 32 pašvaldības un 14 biedrības;

Pieteicās 150 izglītības iestādes;

Izstrādātas un īstenotas 126 labbūtības ceļakartes.

27 of 68

28 of 68

Galvenie virzieni:

  • Psihoemocionālās veselības aktualizēšana, piemēram, organizējot pārgājienus, galda spēļu vakarus vai saliedēšanās pasākumus;
  • Mentoru un psihoemocionālās kompetences ekspertu piesaistīšana, kuri jauniešus iepazīstināja ar to, kā mazināt trauksmi, socializēties mūsdienu pasaulē un kā pamanīt, ka viņu vai apkārtējo garīgā veselība pasliktinās;
  • Konkrētu telpu, kur jaunieši var justies brīvāk, iekārtošana.

29 of 68

30 of 68

Labbūtības žurnālistu/ vērotāju grupa

Katru dienu/ reizi nedēļā sociālajos tīklos publicē/atskaņo skolas radio labbūtības piemērus skolā.

Klases līmeņa TWITTER par labākajiem notikumiem.

Padomāt par vienotu skolas stāstījuma par sevi formu, piem., manas skolas stāsts (stāsta skolēni, pašpārvalde, skolotāji u.c.)

Ieguvumi:

Veidojas pozitīvs skolas tēls vietējā kopienā

Iesakņojas pārliecība, ka skolā/klasē ir laba gaisotne.

31 of 68

Skolas padome

31.pants (2) Izglītības iestādes padomē vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvji ir vairākumā. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvjus ar balsu vairākumu ievēlē izglītības iestādes vecāku sapulce. Izglītības iestādes darbinieku nevar deleģēt padomē kā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvi. Izglītības iestādes padomes vadītāju ievēlē no vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvju vidus. Padomes sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāju un izglītības iestādes dibinātāja pārstāvi.

https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

32 of 68

Padome ir tiesīga veidot [vecāku (personu, kas realizē aizgādību), izglītojamo] interešu grupas un institūcijas, tajās iesaistot attiecīgās izglītības iestādes izglītojamos un viņu vecākus (personas, kas realizē aizgādību);

https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

33 of 68

Vecāku sapulces kā datu ieguves avots

  1. Kāds ir vecāku sapulču veids un mērķis? (organizatoriskas, izglītojošas, regulāras, pēc pieprasījuma, formālas u.t.t..)
  2. Kas tās iniciē?
  3. Vai tiek meklētas jaunas formas?
  4. Kā iegūtā informācija tiek fiksēta, apstrādāta, izmantota darbības uzlabošanai?
  5. Vai un kā vecāki tiek informēti par viņu ierosinājumu izskatīšanu?
  6. Vai vecāku sapulcēm ir kopīgas vadlīnijas, izskatāmie jautājumi, gatavas prezentācijas, protokoli u.t.t..?
  7. Ko darīt ar tiem, kuri regulāri tās neapmeklē?
  8. Vai veidojam īpašu gaisotni, iesaistām skolēnus?
  9. Kādi ir izaicinājumi?

34 of 68

Vecāku atbalstam

35 of 68

Individuālais līmenis

  1. Individualizācija, personalizācija, diferenciācija;
  2. Darbs ar reemigranti, jaunatbraucējiem un/vai bēgļiem;
  3. Darbs ar talantīgajiem;
  4. Skolēnu talantu,interešu iekļaušana kopīgā redzējumā/plānošanā;
  5. Atbalsta mehānismi skolēniem, piem., programmas/projekti Atbalsts pozitīvai uzvedībai, Pumpurs un Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai u.c..

36 of 68

Individuālo sarunu protokols �(G.Šenona princips)

Pieņemtie lēmumi Lēmumu izpilde

Ko ES varu darīt un darīšu? Ko ES izpildīju? Kas vēl ir jādara?

37 of 68

38 of 68

39 of 68

Kā ir, tā ir labi!

Vai var vēl labāk?

Pie mums ir labi!

Jo tālāk, jo labāk!

Labi, ka tā!

Vienmēr var labāk!

40 of 68

Plašākas skolēna izglītības pieejas galvenie aspekti, virzieni un īpatnības

41 of 68

42 of 68

Plašākas izglītības pieredzes jomas koordinators izglītības iestādē aktualizē un vada paplašinātas un personalizētas mācīšanās iespēju īstenošanu plašā spektrā.

Plašākas izglītības pieredzes jomas koordinators pašvaldībā sniedz profesionālo atbalstu šīs lomas veicējiem izglītības iestādēs:

-organizējot sadarbību un pieredzes apmaiņu, apzinot un popularizējot labo praksi;

-palīdzot plānot un virzīt pārmaiņu vadības procesus iestādē;

-apzinot aktuālākās atbalsta un profesionālās pilnveides vajadzības šajā jomā un virzot tās risināšanai pašvaldības līmenī;

-informējot kolēģus par aktuālākajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem, citiem resursiem un to efektīvu izmantošanu.

43 of 68

Iepazīstoties ar izglītības iestādes iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, var secināt, ka plašākas skolēna izglītības pieredzes veicināšana ir mērķtiecīgi īstenots process.

Jautājumi:

  1. Ko īsti tas nozīmē?
  2. Par ko atbildību šajā gadījumā uzņemas vecāki, pedagogi, izglītojamie paši?
  3. Kas ir instrumenti, ar kuriem pedagogs veic plašākas skolēna izglītības pieredzes veidošanu mācību procesā? (mācību saturs, kuru apgūst izglītojamie, sasniedzamie rezultāti, kurus pedagogs izvirza izglītojamiem, ikdienas mācību process mācību stundā,īpaši rīkoti pasākumi un aktivitātes izglītības iestādē, vērtēšanas kārtība, tai skaitā pedagoga sniegta atgriezeniskā saite,pedagoga personība, u.c.)

4. Kādus rezultatīvos rādītājus (kvalitatīvus vai kvantitatīvus) varat minēt?

44 of 68

Pašvaldības līmenī

  1. SKOLA2030 semināri par plašākas skolēna izglītības pieredzes ieviešanas gaitu;
  2. Seminārs skolu direktoriem;
  3. Seminārs direktoru vietniekiem izglītības (audzināšanas) jomā;
  4. Sadarbības seminārs direktoru vietniekiem Paplašinātas skolēna izglītības pieredzes aktualizēšana valsts svētku kontekstā;
  5. Skola2030 konferences Praktiski. Lietpratībai. Latgales reģiona darba sekcijas plānošana;
  6. Augusta konference Daugavpils izglītības iestāžu skolotājiem Labbūtība kā piederības sajūta skolai.
  7. 2 pedsēdes (Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs, Daugavpils Valstspilsētas vidusskola)

Izglītības iestādes līmenī

  1. Esošās situācijas analīze;
  2. Koordinatora izvēle ;
  3. Darba plānošana Valsts svētku svinēšana, izmantojot paplašinātas skolēna izglītības pieredzes prizmu;
  4. Dalība Skola2030 konferencē Praktiski.Lietpratībai. (3 dalībnieki)
  5. Dienas nometnes bērniem.

Paveiktais Daugavpils pašvaldības izglītības iestādēs

45 of 68

Paveicamais

Pašvaldības līmenī

1) Pieredzes apmaiņas pasākumi Metodisko rozīņu pēcpusdienas;

2)Direktoru vietnieku sadarbības darba semināri Lietpratībā balstītas izglītības īstenošana mācību un audzināšanas darbā plašākas skolēna izglītības kontekstā.

3) Plašākas skolēna izglītības pieredzes iespēju popularizēšana Daugavpils Inovāciju centrā.

4) Plašākas skolēna izglītības pieredze attīstības un plānošanas procesos.

Izglītības iestādes līmenī

1) Kopīgas skolas sistēmas/ struktūras/pieejas izveide mācību gadam.

46 of 68

Atslēgjautājumi ārpusstundu norisu/notikumu izpētei

  1. Kurš skolā plāno, veido skolas ārpusstundu norises un analizē rezultātu? Kā tiek izmantoti pieejamie resursi?
  2. Kā tas tiek pārrunāts ar skolēniem un vai uzklausīts arī vecāku viedoklis?
  3. Vai un kā tiek vērtēti dažādu organizāciju, institūciju, pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi? Cik lietderīgi iesaistīties visos?
  4. Vai ir kāds pašu gadu gadiem organizēts pasākums, kura lietderību vajadzētu pārskatīt? Vai skolā top jaunas tradīcijas?
  5. Vai šie notikumi patiesi sekmē arī skolēnam apzināties sevi, savu piederību klasei, skolai? Vai šie pasākumi ir tādi, kas uzrunā skolēnus arī emocionāli un sniedz gandarījumu?

PASĀKUMI KĻŪST PAR MĀCĪBU PRIEKŠMETU PASTIPRINĀTĀJIEM AR PIEVIENOTO VĒRTĪBU

47 of 68

48 of 68

49 of 68

Atslēgjautājumi interešu izglītības piedāvājuma izpētei

  1. Kā tiek izzinātas skolēnu vajadzības un intereses? Kā izglītības iestāde nodrošina ikviena skolēna iesaisti interešu izglītībā atbilstoši viņa interesēm un vajadzībām? Kādas programmas tiek piedāvātas – tradicionālas vai arī kāda inovatīva?
  2. Kurš skolā seko līdzi skolēna ārpusstundu nodarbībām? Kurš informē par programmām, kas ir skolā un ko piedāvā īstenotāji ārpus skolas?
  3. Kā ārpusstundu norisēs tiek izmantots skolēnu veikums/sasniegumi/prasmes, kas iegūtas interešu izglītības pulciņos?
  4. Vai ir radītas iespējas tās demonstrēt un dalīties pieredzē, piedalīties pasākumos ārpus skolas?
  5. Kā caur interešu izglītību var piedāvāt skolēniem apzinātāku un padziļinātāku karjeras vadības pilnveidi?

50 of 68

51 of 68

52 of 68

Šis nav stāsts par pasākumiem skolā, bet gan par apzinātu un mērķtiecīgu

svētku svinēšanas un citu aktivitāšu iekļaušanu 

mācību procesā.

53 of 68

Atslēgjautājumi plašākas izglītības jomas koordinatoram

  1. Kā paplašinātā mācību procesā veidosim personalizētu skolēna izglītības pieredzi (mācību uzdevumi, mērķtiecīgi plānota pieredze ārpus klases sienām, individualizēti mācību plāni)?
  2. Kā klases/skolas līmeņa norises /interešu izglītība/iesaiste plašākā kopienā atbalstīs mācību satura mērķus?
  3. Kā palīdzēsim katram skolēnam apzināties savas stiprās un pilnveidojamās puses un intereses, plānot savu un tālāko izaugsmi, karjeras attīstību, saistītos lēmumus un izvēles skolā?
  4. Kā kopīgi veidosim dzīvi skolas kopienā?

54 of 68

Akcentu maiņa un plašākas izglītības pieredzes jomas koordinatora loma

  • Elastīgāka mācību darba organizācija. Ko darīt: Identificēt šķēršļus starp stundas un ārpusstundas norisēm.
  • Kompleksu SR apguve. Ko darīt: apzināt, piesaistīt, piedāvāt, mērķtiecīgi plānot resursu izmantošanu.
  • Uzsvars uz tiešu pieredzi, piedzīvošanu, līdzdalību, sevis izzināšanu. Ko darīt: koordinēt kopīgu tematu plānošanu, svētku/tradīciju iekļaušanu mācību saturā, ikviena iesaiste plānošanā.
  • Tiltu būvēšana starp formālo un neformālo izglītību mācību jomā- soc.un pilsoniskā joma, kultūra un māksla, karjeras izglītība u.c..

55 of 68

56 of 68

57 of 68

BJC kā atbalsts mācību satura nostiprināšanai

1. Pasākums Inženieru diena

Sasniedzamais rezultāts: Skolēni ir aktualizējuši savas prasmes inženierzinātnēs un ieguvuši interesi par inženiertehniskajām profesijām.

2. Izzinošs konkurss Kas meklē, tas atrod!

Sasniedzamais rezultāts: Skolēni ir uzlabojuši savas izziņas un kritiskās domāšanas spējas.

3. Konkurss-spēle Atkodē un atkod!

Sasniedzamais rezultāts: Ir paplašināta skolēnu izglītības pieredze, attīstīta kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas caurviju prasme.

u.c.piedāvājumi.

58 of 68

Daugavpils Inovāciju centrs ir uz kompetenču pieeju balstīta izglītojoša iestāde, kas veicina STEM un STEAM (iekļaujot arī mākslas – art) jomu zināšanu attīstību un prasmju apguvi, kā arī karjeras izvēli šajās jomās. Aizrautīgas mācības tiks panāktas ne tikai ar interaktīvām ekspozīcijām, bet arī ar nodarbībām un pasākumiem, kas ļauj vienkāršā veidā ieraudzīt un izprast fiziku, ķīmiju, bioloģiju un citas zinātnes kā vienu veselumu.

Sekot jaunumiem var: https://dic.daugavpils.lv/

59 of 68

Daugavpils Inovāciju centrs

60 of 68

61 of 68

Nosaukums kā ierosmes avots darbībai

Daugavpils 9.vidusskolas projektu nedēļas:

2017.g. Ieraugi sevi skolā un Latvijā!

2018.g. 100?100. 100!

2019.g. Varonis un varonība

2020.g. Kad skola nāk uz mājām.

2021.g. Esi aktīvs!

2022.g. Mums vēl ir dziesma jānodzied!

62 of 68

63 of 68

64 of 68

65 of 68

Atziņas

  1. Ir svarīgi izmantot mācību gada laikā veidotos darbus, zināšanas, prasmes u.t.t.;
  2. Realizējot plānus, rodas izmaiņas programmu neatbilstības dēļ;
  3. Ļoti nozīmīga, bet sarežģīta ir sadarbība starp skolotājiem;
  4. Rūpīga darba īstenošana aizņem ļoti daudz laika;
  5. Ir jēgpilni jāplāno aktivitāšu līmeņi. Neaptvert neaptveramo!
  6. Katra skola ir individuāla, tāpēc kopīgas var būt tikai īstenošanas vadlīnijas;
  7. Ne visi skolotāji ir gatavi iesaistīties;
  8. Plašāka skolēna izglītības pieredzes veidošana un veidošanās IR BIJUSI, IR un BŪS!

Ir svarīgi akcenti un caurvija!

66 of 68

Attālums starp sapni un realitāti ir darbība

67 of 68

Prezentācija izmantoti:

  1. SKOLA2030, JSPA, IZM un IKVD materiāli;
  2. Daugavpils 9.vidusskolas, Daugavpils Valsts ģimnāzijas, J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas, Daugavpils BJC Jaunība pieredze;
  3. Adaptēti Izglītības attīstības centra projekta materiāli;
  4. Internetresursi.

68 of 68

Paldies par uzmanību!

Jautājumi, pārdomas, iebildumi, priekšlikumi u.c. umi.

Agnese Jurģīte

t.20029945

E-pasts: jurgite@inbox.lv