Aprūpētāju prasmju apmācības ģimenēm ar bērniem ar attīstības  traucējumiem vai aizkavētu attīstību

Mg.sc.sal. Liene Daškevica

Sertificēta ergoterapeite,

Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja.

BKUS ‘’Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs’’

​

Aprūpētāju prasmju apmācība (APA)

• Paredzēta 2–9 gadus vecu bērnu ar attīstības traucējumiem vai aizkavētu attīstību aprūpētājiem, un tās mērķis ir sniegt viņiem prasmes, ko viņi var izmantot mājās, lai uzlabotu bērna iesaistīšanos aktivitātēs un komunikācijā, kā arī veicinātu pozitīvu uzvedību un ikdienas dzīves prasmes.
• Bērns nerunā, vai runā vārdu/frāžu līmenī;
• Aprūpētājiem ir ļoti liela loma;
• Psihosociālās intervences un vecāku mediētas intervences var uzlabot bērnu ar attīstības traucējumiem attīstību, funkcionēšanu un dzīves kvalitāti;
• Sniedz norādījumus – gan teksta, gan ilustrētu vecāku stratēģiju veidā, lai palielinātu aprūpētāju spēju veicināt savu bērnu attīstību un labsajūtu, izmantojot strukturētas spēles un mājas rutīnas.
• Aprūpētāju prasmju apmācību pakete ir izstrādāta tā, lai to sniegtu apmācīti nespeciālisti.

​

APA mērķi

• Veicināt optimālu vecāka un bērna mijiedarbību;
• Veicināt kopīgu iesaistīšanos un atsaucīgu komunikāciju;
• Samazināt uzvedības problēmas, uzlabojot uzvedības vadību;
• Veicināt adaptīvās prasmes un dalību ģimenes dzīvē ;
• Veicināt stresa pārvarēšanas prasmes, problēmu risināšanu un aprūpētāja labsajūtu;

​

Metodē balstītas pieejas

• Ikdienas aktivitāšu pārveide par regulārām kopīgām rutīnām starp bērnu un aprūpētāju;
• Dabiski vidē balstītas mācīšanas intervences;
• Attīstībai atbilstošs mācību saturs- stratēģijas tiek pielāgotas bērna attīstības līmenim un interesēm, tādējādi nodrošinot motivāciju un iesaisti;
• Mācīšanās caur mijiedarbību- pieaugušais seko bērna iniciatīvai, paplašina viņa komunikāciju un mijiedarbību, kā arī izmanto bērna izvēlētos materiālus un aktivitātes kā mācīšanās iespējas;
• Uzvedības analīzes metodes integrācija;
• Sociālās komunikācijas un mērķtiecīgas prasmes attīstība, spontānas komunikācijas vecināšana;

Pamata stratēģijas

​

• Pieaugušā pozicionēšana – atrodoties tieši priekšā un bērna līmenī, aktivitātei esot starp abiem;
• Materiālu izvēle – bērnam piedāvāt izvēlēties no dažādiem attīstībai atbilstošiem materiāliem.
• Stratēģiski organizēt vidi – kontrolēt piekļuvi interesējošiem materiāliem, izmantot materiālus, kuru lietošana pieprasa palīdzību, tiek doti pa daļām vai ir redzamā vietā, bet nav tieši pieejami

​

​

Grupas nodarbības un apmeklējumi dzīvesvietā

Bērna iesaistīšana un iesaistes saglabāšana

Rotaļas un rutīnas

Komunikācija

Uzvedība

Problēmu risināšana un aprūpētāja labsajūta

Prasmes

1

2

Apmeklējums dzīvesvietā

Grupas nodarbība

3

4

5

6

7

8

9

Grupu sesijas

1. Bērna iesaistīšana;
2. Bērna uzmanības noturēšana;
3. Kā palīdzēt bērniem iesaistīties kopīgās rotaļās un mājas rutīnās;
4. Izpratne par komunikāciju;
5. Komunikācijas veicināšana;
6. Jaunu prasmju mācīšana soli pa solim ar dažādiem palīdzības līmeņiem;
7. Izaicinošas uzvedības novēršana: kā palīdzēt bērnam noturēt uzmanību un kontrolēt savu uzvedību;
8. Alternatīvas mācīšana izaicinošas uzvedības novēršanai;
9. Problēmu risināšana un rūpes par sevi;

​

​

1. Bērna iesaistīšana

• Visi bērni var iemācīties un attīstīt jaunas prasmes;
• Emociju regulēšana – termometrs;
• Vietas iekārtošana;
• Motivējošas izvēles;

​

2. Bērna uzmanības noturēšana

• Bērna iesaistes soļi –nav iesaistes, iesaiste ar priekšmetu, iesaiste ar personu;
• Rotaļu veidi;
• Uzslavas nozīme;
• Jautras, pozitīvas, uzslavām bagātas aktivitātes;

​

3. Kā palīdzēt bērniem iesaistīties kopīgās rotaļās un mājas rutīnās�

• Zināt, kā atrast pareizo laiku rotaļai un izveidot rotaļu vai mājas rutīnu.
• Zināt, kā ievērot bērna intereses un atdarināt viņa/viņas rotaļas.
• Prast iesaistīties aktivitātē, pārmaiņus rotaļājoties.
• Zināt, kā pievienot jaunu aktivitāti vai pārkārtot rutīnu.

4. Izpratne par komunikāciju

• Saziņas veidi ar vārdiem un bez, kā tos atpazīt;
• Reaģēšana uz bērna interesēm un saziņas veidiem;
• Vērot un ieklausīties, lai saprastu ko bērns vēlas pavēstīt;
• Dot laiku uzsākt saziņu un atbildēt;
• Saziņas soļu diagramma;

​

​

5. Komunikācijas veicināšana

​

• Noteikt, kad bērns sazinās, lai dalītos, un kad bērns sazinās, lai kaut ko palūgtu;
• Ievērot un reaģēt uz bērna lūgumu un komentāriem par priekšmetu;
• Paplašināt bērna saziņas prasmes reaģējot un atdarinot;
• Izmantot ikdienas aktivitātes, lai radītu saziņas iespējas;

​

6. Jaunu prasmju mācīšana soli pa solim ar dažādiem palīdzības līmeņiem

• Aktivitātes sadalīšana mazākos soļos;
• Palīdzības līmeņi;
• Saglabāt pozitīvu attieksmi, uzslavas;

7. Izaicinošas uzvedības novēršana: kā palīdzēt bērnam noturēt uzmanību un kontrolēt savu uzvedību

• Izprast bērna uzvedības iemeslus;
• Identificēt trīs uzvedības daļas;
• Spēt atšķirt un pamanīt signālus pirms uzvedības;
• Pārskatīt vidi, lai novērstu izaicinošu uzvedību;
• Sagatavot/brīdināt par pārmaiņām, jaunu rutīnu;

8. Alternatīvas mācīšana izaicinošas uzvedības novēršanai�

• Stratēģijas katras uzvedības funkcijas gadījumā;

​

​

9. Problēmu risināšana un rūpes par sevi

​

• Apzināties kursā gūto progresu un izvirzīt mērķus nākotnei;
• Novērtēt rūpju par sevi nozīmi;
• Pārzināt rūpju par sevi pamata stratēģijas, izprast sociālā atbalsta nozīmi un iesaistīties jēgpilnās un patīkamās aktivitātēs;
• Zināt, kā izmantot problēmu risināšanu, lai sev palīdzētu;
• Zināt, kā paplašināt esošās rutīnas, lai tos varētu turpināt arī pēc kursa beigām;

​

​

Grupu sesiju struktūra

2.–9. sesijai jāievēro vispārēja grupas sesijas struktūra, kas ietver:

• īsu labsajūtas aktivitāti (mierīga elpošana;
• iepriekšējās sesijas galveno vēstījumu un padomu pārskatīšanu;
• mājas prakses pieredzes apspriešanu;
• aprūpētāja stāsta prezentāciju, kas ir ilustrēta dalībnieka ceļvedī (aprūpētāja stāsti tiek izmantoti, lai sniegtu izglītojošus vēstījumus, sniegtu piemērus tam, kā stratēģijas var ieviest mājās, un izpētītu kopīgu aprūpētāju pieredzi), kam seko vadīti jautājumi mācībām un diskusijai;
• grupas mācības un aktivitātes, tostarp sesijas galveno vēstījumu un padomu prezentēšana;
• pārtraukumu;
• vadītāja prasmju un stratēģiju demonstrēšanu, izmantojot lomu spēli, kam seko vadīti jautājumi mācībām un grupas diskusijai;
• mājas prakses plānošanu un prasmju praktizēšanu, izmantojot lomu spēles ar vadītājiem, koučingu un atgriezenisko saiti;
• sesijas pārskatīšanu un noslēgumu

​

Grupu nodarbību mērķi ietver aprūpētāju zināšanu un prasmju attīstīšanu, vienlaikus atbalstot viņus aprūpētāja prasmju apmācības stratēģiju praktizēšanā mājās ar savu bērnu

Apmeklējumi dzīvesvietā

• Izveidot attiecības ar ģimeni;
• Uzzināt, kādas ir bērna prasmes, uzvedība un mājas vide;
• Palīdzēt aprūpētājam izvirzīt mērķus bērna attīstībai;
• Apmācīt aprūpētāju īstenot stratēģijas, kuras aprūpētājs ir iemācījies grupas nodarbību laikā ;
• Atklāt aprūpētāju izaicinājumus;
• Veicināt grupu nodarbību apmeklējumu un identificēt ģimenes vajadzības

​

Paldies !