Kā veidot atbalsta sistēmu

bērniem ar destruktīvu uzvedību sākumskolā

16.09.2022.

Cienījamie kolēģi!�

Turpinām projektu “Atbalsts sākumskolas skolotājiem, kas strādā iekļaujošā klasē ar izglītojamajiem ar uzvedības problēmām.”

Atgādinu dažus metodiskos rīkus:

• informēšana par visu- izvairīties no stresa, ļaut kontrolēt procesu, dot iespēju sagatavoties;
• Pārmaiņu dēlis - mērķis noņemt trauksmi;
• Klusuma zonas – sensorais jutīgums;
• Piktogrammas ar uzvedības likumiem – dot laiku padomāt;
• Sociālo prasmju treniņš – situāciju izspēle, https://site-428788.mozfiles.com/files/428788/uzvedibalv-kas-notika-1-1.pdf ;
• Funkcioālā analīze - https://site-428788.mozfiles.com/files/428788/uzvedibalv-ka-es-jutos-darba-lapas-2.pdf ; https://site-428788.mozfiles.com/files/428788/uzvedibalv_Ka_tu_juties-1-1.pdf ;
• Komforta zonas – vairot pozitīvismu.
• "Dusmu kontroles spēle", spēle "Mācīties, draudzēties, spēlēties".�Šie ir tikai daži no Līgas pieminētajiem rīkiem, jūs , cienījamie pedagogi, savā darbā izmantojat daudz un dažādus rīkus par kuriem jums būs iespēja pastāstīt un parādīt nākošajā projekta aktivitātē, no 25.aprīļa līdz 13.maijam, kad notiks savstarpēja stundu vērošana, un 1. un 3. jūnijā noslēguma kovīzijā: labās prakses piemēri, prolēmsituāciju izvērtējums.�KOPĀ VARAM VAIRĀK!

�Speciālais pedagogs Elīna Bārda

�

Atgādne

Ar destruktīvu uzvedību parasti saprot grūtības audzināšanas norisēs un sociāli pieņemto normu pārkāpšanu cilvēku attiecībās. Agresīva uzvedība un pretošanās izvirzītajām prasībām, pasivitāte un depresīvs stāvoklis arī ir destruktīva uzvedība.

Rīgas 34.vidusskolas 25 sākumskolas pedagogi 2021./2022.m.g. uzsāka dalību projektā “Atbalsts sākumskolas skolotājiem, kas strādā iekļaujošā klasē ar izglītojamajiem ar uzvedības problēmām”. Skola īsteno iekļaujošās izglītības principus, strādā ar visiem izglītojamajiem no skolas apkaimes. Daļai izglītojamo ir vērojamas mācīšanās grūtības un uzvedības problēmas, tāpēc pedagogi diezgan aktīvi iesaistījās šajā projektā. Skolā jau ir izstrādāta efektīva sistēma, kā strādāt ar izglītojamajiem ar mācīšanas grūtībām: skolā strādā izglītības psihologs, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs, skolotāju palīgi – tas ir komandas darbs, kurš nes rezultātu. Taču skola patlaban saskaras ar šādu izaicinājumu: kā iesaistīt pilnvērtīgā mācību darbā lielās klasēs izglītojamos ar uzvedības problēmām.

Izglītojamie ar deviantu uzvedību ne tikai nespēj paši apgūt mācību saturu, bet arī traucē citiem izglītojamajiem efektīvi mācīties, traucē skolotājam vadīt mācību procesu. Uzskatām, ka katrs izglītojamais ir vērtība, tāpēc īpaša uzmanība ir pievēršama tiem izglītojamajiem, kuriem ir sarežģīti iekļauties mācību procesā.

Uzsākot projektu mēs apzinājām izglītojamos no 1.līdz 4.klasei ar uzvedības grūtībām lai izstrādātu pedagoģiskās stratēģijas mērķtiecīgam un efektīvam darbam. Šādu bērnu katrā klasē ir 2- 3. Pedagogi un skolas atbalsta personāla komanda novēroja šos bērnus, veidoja aprakstu par katru bērnu, meklēja likumsakarības bērna uzvedībā ar mērķi veikt preventīvas darbības. Tas ir laika un ieguldītā darba ietilpīgs pasākums, jo bieži likumsakarības parādās tikai ilgstošā laika posmā.

Projekta ietvaros skola rada iespēju vērsies pie speciālista Līgas Bērziņas, kas ir Uzvediba.lv vadītāja, biedrības Latvijas Autisma apvienība vadītāja, un ikdienā palīdz risināt sarežģītas situācijas gan izglītības iestādēs, gan darba vidē, kā arī palīdz ģimenēm ne vienkāršajā iekļaušanās ceļā. Kopā ar Līgu mēs analizējām savāktos un apkopotos datus par katru bērnu, meklējām veidu kā palīdzēt katram bērnam. Nekas nedarbojas kompleksi, katrs gadījums ir īpašs un skolotājiem jābūt ļoti virtuoziem, viediem un ļoti pacietīgiem, lai sasniegtu kaut vismazāko rezultātu.

Līgai bija ļoti daudz padomu un lielisku ieteikumu, kurus projekta laikā sākumskolas pedagogi aprobēja un atzina par labiem. Piemēram: trauksmes mazināšanai preventīvi pasākumi: savlaicīga darba vietas sakārtošana, informēšana par izmaiņām ierastajā dienas kārtībā, “ko darīt, kad nezini, ko darīt “, dažādas atgādnes, izmantošanai stresa situācijās. Ne visos gadījumos sasniedzām izmērāmu pozitīvu rezultātu objektīvu apstākļu dēļ: bieža bērna slimošana, kad pēc atgriešanās skolā viss adaptācijas periods jāsāk no sākuma, karantīnas COVID 19 dēļ, attālinātās mācības tāpat nesekmēja skolēnu iekļaušanos skolā. Tāpat arī jāapzinās , ka tas ir ļoti ilgstošs darbs, kuru veic klases audzinātājs un skolas atbalsta komanda vairāku gadu garumā, un tikai tad parādās kāds rezultāts.

Pieredzes stāsts. Skolotāja Natālija Gailiša

Skolnieces raksturojums

Meitene mācās 3. klasē. Viņai ir 9 gadi.

Meitene iestājās skolā 6 gadu vecumā. Problēmas sākās jau no pirmās dienas, jo meitene nebija gatava skolai ne psiholoģiski, ne praktiski. Pašapkalpošanās prasmes tikpat kā nebija.

Adaptācijas periods bija visas 1. klases garumā. Jau 1.klases sākumā pieslēdzās skolas psiholoģe.

Meitenei ir vāja motivācija iet uz skolu. Viņai gribas spēlēties ar rotaļlietām. Ļoti bieži strīdas ar saviem vecākiem, neklausās. Dažreiz mamma ar spēku ieved meitu klasē. Meitene ir kaprīza, bieži mainās garastāvoklis, izvairās no pienākumu pildīšanas, bieži novērojama histēriska uzvedība.

Bērns bieži manipulē ar vecākiem, izmanto visus līdzekļus (atļautos un neatļautos), lai panāktu savu mērķi. Māte bieži sūdzas, ka viņai grūti gan audzināt meiteni, gan palīdzēt ar mācībām.

Meitenei nav izveidojušies priekšstati par sociālajām normām. Divkosību un pielīšanu bērns mēģina izmantot ne tikai ģimenē, bet arī ārpus tās. Meitene sūdzas, ka viņai nav draugu klasē.

Bērnam grūti laicīgi pieslēgties stundas sākumam. Nav sakārtota darba vieta. Mācību piederumu vietā var būt plastilīns, rotaļlietas vai kāds ēdiens. Meitene ļoti reti izrāda iniciatīvu stundās. Viņai grūti novērtēt sava darba rezultātu. Mājas darbus bieži nepilda vai pilda daļēji, pavirši. Meitenei vāja atmiņa, grūti orientēties burtnīcas lapā (saskaitīt rindkopas, rūtiņas)

Vecāki meitenei nepalīdz. Mamma uzskata, ka bērns ir patstāvīgs. Ir bijušas situācijas, kad bērns, kavē uz stundām, jo ir aizgulējies. Bieži novērojama trauksme, ļoti uztraucas par neveiksmēm. Bieži nav mācību piederumu.

Situāciju pasliktināja attālinātas mācības, gan ilgstošas slimības.

​

​

Risinājumi un novērojumi

​

Lai palīdzētu meitenei koncentrēties stundā tika piesaistīts skolotāja palīgs.

• Meitenei tika izstrādāts individuālais mācību satura apguves plāns.
• Pedagogs piedāvāja dažādas atgādnes kartītes (piemēram: kā sagatavoties stundai).
• Tika atvēlēts papildlaiks pārbaudes darbu rakstīšanai, piedāvātas konsultācijas dažādos priekšmetos, gan arī individuālas konsultācijas attālināto mācību laikā.
• Pedagogam izdevās atrast individuālu kontaktu ar meiteni, nepievēršot uzmanību mācībām. Tas bija sākums uzticībai vienai pret otru. Bieži skanēja jautājumi: “Ko darīsim? Kas tev patīk? Kur biji?”
• Pedagogs kļuva par draugu.
• Darbības veida maiņa, gan darbību plānošana pirms stundām palīdzēja.
• Otrajā pusgadā tika pamanīta pozitīva dinamika.

​

Atbalsta komanda: bērns, kurš var labi uzvesties, tā arī uzvedas!

Pieredzes stāsts. Jūlija Kostjuka

2. klases skolēns (8 gadi)

Izaicinājumi:

• emociju kontrole nav atbilstoša vecumposmam;
• bailes no zaudējumiem;
• grūtības komunikācijā ar vienaudžiem.

MOTIVĀCIJA (iekšēja un ārēja)

PAŠKONTROLE

STRATĒĢIJAS

Atslēgvārdi darbam ar destruktīvu uzvedību.

ClassDojo rīks

Skolēniem (individuāli, grupā, klasē) ir iespēja krāt punktus.

Atbalsts pozitīvai uzvedībai.

Sākumskolas skolotājas J.Kostjukas metodes, paņēmieni strādājot ar skolēnu uzvedību.

Uzvedības dienasgrāmata.

Mērķis: atrast destruktīvas uzvedības iemeslus, attīstīt paškontroles prasmes.

​

Mērķis: emociju izpēte un analīze.

Katras mācību dienas beigās skolēns

izkrāso vienu attēlu (atbilstoši emocijai,

kura šodien dominēja).

Mērķis: veicināt sociālo adaptāciju skolēniem ar uzvedības traucējumiem.

*Katru dienu ir jāizpilda vienu uzdevumu.

J.Kostjukas izstrādāta nomierināšanas

stratēģijas.

Kā patstāvīgi nomierināties?

Uzvedibas.lv izmantotie materiāli

www.uzvediba.lv

Paldies par uzmanību!