© “Latvijas Fakti”, 2025.gada septembris - oktobris

KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS

Sabiedrības informētība un priekšstati par apdraudēto sugu aizsardzību Latvijā

SATURS

1. METODOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA .............................................................................................3
2. GALVENIE SECINĀJUMI .............................................................................................................6
3. PĒTĪJUMA REZULTĀTI

1. Informētība par apdraudētām sugām un to aizsardzības pasākumiem ......................................14

2. Dalība dabas aizsardzības aktivitātēs .......................................................................................19

3. Nozīmīgākie informācijas avoti par apdraudētām sugām ..........................................................24

4. Latvijas Sarkanās grāmatas atpazīstamība ................................................................................31

5. Nozīmīgākās aktivitātes apdraudēto sugu aizsardzības labā ......................................................35

6. Priekšstati par apdraudēto sugu aizsardzību Latvijā ..................................................................39

6.1. Tēmas aktualitāte Latvijā .................................................................................................40

6.2. Draudi sugu eksistencei ...................................................................................................48

6.3. Dabas noplicināšanas un sugu iespējamās izmiršanas ietekme uz cilvēku ..........................62

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai ........................................................64

6.5. Visvairāk apdraudētās sugas Latvijā .................................................................................72

​

2

I. Metodoloģiskā informācija

3

Pētījuma metodoloģijas apraksts:

• Pētījuma veicējs: tirgus un sociālo pētījumu centrs «Latvijas Fakti». Latvijas Universitātes līguma ar SIA “Latvijas fakti” reģ. Nr. numurs 7-40/54.
• Pētījuma finansējuma avots: projekts “Threatened species in Latvia: improved knowledge, capacity, data and awareness" (LIFE FOR SPECIES), projekta reģistrācijas Nr. LIFE19GIELV000857.
• Mērķa grupa: Latvijas patstāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
• Pētījuma metode: individuālās (tiešās) datorizētās intervijas respondentu dzīvesvietās (CAPI).
• Izlases metode: reprezentatīva Latvijas sabiedrības izlase, kas veidota pēc daudzpakāpju nejaušās stratificētās atlases principa. Stratifikācijas pazīmes: a) ģeogrāfiskā, b) nacionālā. Izlases aprēķināšanā un ģeogrāfiskajā izkliedē izmantota nejaušā maršruta metode.
• Respondentu selekcija: respondentu atlase veikta, izmantojot «pēdējās dzimšanas dienas principu». Intervēšanas soļa garums +3.
• Izlases lielums: 1014 individuālās (tiešās) datorizētās intervijas respondentu dzīvesvietās (CAPI).
• Ģeogrāfiskais pārklājums: visi Latvijas reģioni (120 izlases punkti).
• Vidējais intervijas ilgums: 12 minūtes (neskaitot demogrāfijas jautājumus).
• Datu svēršana: pēc dzimuma, vecuma, tautības, reģiona un apdzīvotās vietas tipa saskaņā ar CSP jaunākajiem pieejamajiem datiem.
• Aptaujas veikšanas laiks (lauka darbs): 2025. gada 11. septembris – 20. oktobris

4

Izlases

sadalījums

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

5

II. Galvenie secinājumi

6

• 2025.g. rudens pētījuma rezultāti par sugu aizsardzību Latvijā un to salīdzinājums ar 2021.g. pētījuma rezultātiem kopumā liecina par pozitīvām tendencēm:
• Sabiedrībā pieaug informētība un zināšanas par apdraudētām sugām Latvijā un pasākumiem, kurus var veikt to aizsardzībai;
• Pieaug sabiedrības iesaiste un dalība dažādās dabas aizsardzības aktivitātēs, pasākumos. Aizvien biežāk cilvēki izrāda rūpes un atbildību par apkārtējo vidi, pieaug izpratne un zināšanas par apdraudēto sugu aizsardzību.
• Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, savu informētību un zināšanu līmeni par apdraudētām un retām augu, dzīvnieku un sēņu sugām Latvijā kā labu kopumā raksturoja 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un viņu skaits kopš iepriekšējā pētījuma ir ievērojami pieaudzis (+21% salīdzinājumā ar 2021.g.). Tomēr aizvien vairākums (58%; -17% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujas dalībnieku atzina, ka viņu informētība šajā jautājumā ir slikta vai drīzāk slikta. Interesanti atzīmēt, ka salīdzinoši biežāk savas zināšanas par apdraudētām un retām augu, dzīvnieku un sēņu sugām pozitīvi vērtēja seniori vecumā virs 65 gadiem, savukārt kritiski – gados jaunākie iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem.
• Par pasākumiem, kurus ikviens sabiedrības loceklis var veikt retu un apdraudētu sugu aizsardzībai, kopumā labi ir informēti 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un arī viņu skaits salīdzinājumā ar 2021.g. aptaujas rezultātiem ir pieaudzis (+7%). Vairāk nekā divas trešdaļas (70%; -9% salīdzinājumā ar 2021.g.) respondentu atbildēja noraidoši.
• Pētījuma rezultāti liecina, ka pieaug sabiedrības iesaiste un līdzdarbība dabas aizsardzībā. Visas aptaujas instrumentārijā iekļautās aktivitātes šogad minētas biežāk nekā 2021.g. Vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju veic šādas aktivitātes dabas aizsardzībā:
• Dabas teritorijās ievēro norādes par atļautajām un aizliegtajām darbībām - tā rīkojas gandrīz visi (94%; +36% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujāto iedzīvotāju;
• Izvēlas tādus produktus, kas atzīmēti ar kādu no eko marķējumu veidiem vai nākuši no bioloģiskajām saimniecībām - tā dara 61% (+17% salīdzinājumā ar 2021.g.) respondentu, biežāk aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, finansiāli nodrošinātākie iedzīvotāji, ar augstāko izglītību, sievietes, latvieši, ģimenes ar bērniem;
• Aizrāda, ja tiek pārkāpti kādi dabas aizsardzības noteikumi, vai ziņo atbildīgajām iestādēm (58%; +32% salīdzinājumā ar 2021.g.), salīdzinoši biežāk tā rīkojas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem, kā arī respondenti, kuru ģimenēs ir bērni;
• Apsaimniekojot savu īpašumu, apzināti rūpējas par reto un aizsargājamo sugu saglabāšanu - tā rīkojas 53% (+25% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujāto, biežāk tā atbildēja zemes īpašnieki (65%) un laukos dzīvojošie pētījuma dalībnieki (62%).

7

• Retāk tiek veiktas šādas aktivitātes dabas aizsardzībā:
• Seko līdzi un dalās ar informāciju par aktualitātēm sugu aizsardzības jomā – 26% (+12% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Piedalās aktivitātēs, kas veltīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai – 20% (+12% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Piedalās sabiedriskajās apspriešanās vai balsu vākšanas iniciatīvās vides un dabas aizsardzības jautājumu risināšanai – 16% (+10% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Veic dabas novērojumus, par tiem ziņo portālā Dabasdati.lv, vai citā līdzīgā platformā – 12% (+6% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Veic ziedojumus organizācijām, kas nodarbojas ar dabas aizsardzību – 11% (+4% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Ir organizācijas biedrs vai iestādes darbinieks, kas strādā, lai aizsargātu dabu un bioloģisko daudzveidību – 5% (+1% salīdzinājumā ar 2021.g.).
• Nozīmīgāko informācijas avotu par retām un apdraudētām sugām galvgalī šogad izvirzījušies interneta resursi, savukārt tradicionālo mediju (piem., TV) loma rūk:
• Interneta portāli/ziņu portāli un podkāsti – informācijas gūšanai par retām un apdraudētām sugām izmanto vairākums (54%; +18% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju;
• Televīzijā informāciju par retām un apdraudētām sugām gūst gandrīz trešdaļa (30%) Latvijas iedzīvotāju, bet viņu skaits salīdzinājumā ar laikposmu pirms 4 gadiem ir būtiski samazinājies (-15%). Biežāk televīzijā informāciju gūst gados vecākie (65+ gadi) respondenti;
• Sociālajos tīklos informāciju par dabas aizsardzības jautājumiem gūst 28% (+1% salīdzinājumā ar 2021.g.) pētījuma dalībnieku. Rezultātu analīze respondentu grupās, kuras izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj tendenci – jo gados jaunāki ir respondenti, jo lielāks ir to aptaujāto skaits, kuri informāciju par retām un apdraudētām sugām gūst sociālajos tīklos, medijos. Jauniešu vidū (18-24 gadi) informāciju par šo tēmu sociālajos tīklos gūst gandrīz puse (44%) aptaujāto;
• 21% (-10% salīdzinājumā ar 2021.g.) respondentu uzticas tuvo, apkārtējo cilvēku (ģimene, draugi, kaimiņi, kolēģi) sniegtajai informācijai par dabas aizsardzības tēmu.

8

• Līdzīgi kā 2021.g., arī šogad specializēto informācijas avotu grupā pārliecinoši populārākais informācijas avots par retām un apdraudētām sugām ir informatīvie stendi dabas teritorijās (informāciju gūst 38% Latvijas iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 2021.g. rezultāts nav mainījies). Informatīvos stendus kā informācijas avotus biežāk izmanto gados jaunākie respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
• 10%-20% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju izmanto arī šādus specializētos informācijas avotus:
• Dabas izglītības centri, muzeji - 19% (+1% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Valsts iestāžu mājas lapas un sociālie tīkli - 18% (+7% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Mobilās lietotnes izmanto 16% aptaujas dalībnieku (iepriekš šis avots netika mērīts);
• Nevalstisko organizāciju mājaslapas un sociālie tīkli - 12% (rezultāts nav mainījies salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Populārzinātniskie izdevumi - 11% (-1% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Sarkanā grāmata - 10% (+1% salīdzinājumā ar 2021.g.).
• Latvijas Sarkanās grāmatas atpazīstamība, izpratne par to, lietošana kopš 2021.g. nav būtiski mainījusies:
• Par Latvijas Sarkano grāmatu ir dzirdējuši gandrīz visi (91%; -4% salīdzinājumā ar 2021.g.) respondenti;
• Dominējošā daļa (82%; -2% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir Latvijas Sarkanā grāmata.
• Latvijas Sarkanā grāmata personiskā lietošanā ir 7% (+3% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujas dalībnieku. Vēl 3% aptaujāto norādīja, ka ir izmantojuši Latvijas Sarkano grāmatu praktiski, piemēram, mācībās, darbā.
• Latvijas Sarkanās grāmatas jaunā izdevuma atpazīstamība sabiedrībā vēl pagaidām ir zema, par tā gatavošanu ir dzirdējuši vien 7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vienīgā respondentu sociāli demogrāfiskā grupa, kur Latvijas Sarkanās grāmatas jaunā izdevuma atpazīstamība pārsniedz 10% robežu ir seniori vecumā virs 65 gadiem.

9

• 2025.g. pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrība aizvien lielāku vērību pievērš dažādām dabas aizsardzības aktivitātēm. Līdzīgi kā 2021.g., arī šogad iedzīvotāju skatījumā nozīmīgākās aktivitātes, kas Latvijā veiktas pēdējo 10 gadu laikā reto un aizsargājamo sugu aizsardzības labā, ir:
• Latvijas Dabas fonda putnu ligzdu tiešraides kameras (minēja 55% respondentu; +21 salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Iniciatīva “Ko atnesi, to aiznes” (kampaņa dabā atstāto atkritumu samazināšanai) (43%; +10% salīdzinājumā ar 2021.g.). Biežāk to nosauca aptaujas dalībnieki vecumā 35 līdz 44 gadiem, respondenti no ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 15 gadiem.
• Nākamās vietas nozīmīgāko dabas aizsardzības aktivitāšu sarakstā ieņem:
• Dabisko zālāju atjaunošana (“iesēj savu kvadrātmetru”, projekts “Grasslife”) – minēja 21% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju; +14% salīdzinājumā ar 2021.g.
• ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu apzināšana (projekts “Dabas skaitīšana”) – 18% (rezultāts nav mainījies);
• Kustība “Daru labu dabai” (talkas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) – 12% (-3% salīdzinājumā ar 2021.g.).
• Arī 2025.g. sabiedriskās domas aptaujas rezultāti apstiprina, ka dabas un sugu aizsardzība ir aktuāla tēma valstī. Divas trešdaļas (65%; +2% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka iespējamā augu, dzīvnieku un sēņu sugu izzušana ir ļoti nopietna (17%) vai diezgan nopietna (48%) problēma Latvijā. Pretējās domās bija katrs ceturtais (25%; -3% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujas dalībnieks. Iegūto rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotās pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka sugu aizsardzības tēmas aktualitāti biežāk uzsver sievietes un gados vecākie (45+ gadi) iedzīvotāji.

10

• Pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrības vairākums dabas un sugu aizsardzības jautājumos ir līdzīgās domās. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā piekrita apgalvojumiem:
• Bioloģiskā daudzveidība ir arī Latvijas kultūras daļa un bagātība (piekrita 96% aptaujas dalībnieku; +8% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Tas ir morāls pienākums - jo mums ir atbildība rūpēties par dabu (piekrita 96%; +13% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Sugu aizsardzība ir katra sabiedrības locekļa atbildība (piekrita 93%; +20% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Mūsu labklājība, veselība un dzīves kvalitāte balstās uz dabu un bioloģisko daudzveidību (piekrita 92%; +12% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Bioloģiskā daudzveidība un veselīga vide ir svarīga mūsu ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai (piekrita 88%; +8% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Ir pieļaujama saimnieciskās vai cita veida darbības ierobežošana, ja tā nepieciešama apdraudēto sugu aizsardzībai (piekrita 85%; +16% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir svarīga arī klimata pārmaiņu mazināšanai (piekrita 83%; apgalvojums iepriekš netika mērīts);
• Valstij piederošās zemes (meži, zālāji) tiek apsaimniekotas veidā, kas nodrošina reto un apdraudēto sugu aizsardzību (piekrita 77%; +8% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Saimnieciskās vai cita veida darbības ierobežošana sugu aizsardzības nolūkā ir pieļaujama tikai gadījumā, ja tā tiek pilnībā kompensēta (piekrita 76%; +16% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Apdraudēto sugu atsevišķu eksemplāru ieguve ir pieļaujama izklaides/ peļņas nolūkā, ja vien tā neapdraud šīs sugas pastāvēšanu (piekrita 67%; +14% salīdzinājumā ar 2021.g.).
• Latvijas sabiedrības domas dalās jautājumā, vai starptautiski, piemēram, Eiropas Savienības līmenī noteikti nosacījumi dabas aizsardzības jomā ir pārāk stingri un neatbilstoši tādai zaļai valstij kā Latvija. 39% respondentu apgalvojumam piekrita, savukārt 34% aptaujāto pauda pretēju viedokli.

11

• Vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nepiekrita izteikumam:
• Zemes īpašniekam ir jābūt tiesībām neaizsargāt apdraudēto sugu un to dzīvotni, ja viņš to nevēlas – izteikumam nepiekrita 66% (+19% salīdzinājumā ar 2021.g.), bet piekrita 26% (-16% salīdzinājumā ar 2021.g.) respondentu.
• Sugu daudzveidību un eksistenci apdraud daudz un dažādu faktoru. Līdzīgi kā 2021.g., arī šogad lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā draudus sugu eksistencei nosauca:
• Mežu izciršana (kā draudu sugu daudzveidībai un eksistencei vērtēja 78% respondentu; -5% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Gaisa, augsnes un ūdens piesārņojums (76%; -12% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Invazīvie augi un dzīvnieki, kas cilvēku darbības rezultātā ir ienākuši no citiem reģioniem (75%; +10% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Cilvēku izraisītas katastrofas (naftas noplūdes, rūpnieciskas avārijas) (71%; -13% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Klimata pārmaiņas (66%; -11% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Dabas teritoriju piemērošana citiem zemes izmantošanas veidiem (piem. pilsētvides izplešanās) (63%; -8% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Dabas teritoriju pārveidošana vai sadalīšana transporta, ūdens un enerģijas infrastruktūras projektu ieviešanas rezultātā (62%; -3% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Malumedības, maluzvejniecība, reto augu stādu un ziedu ieguve un tirdzniecība (60%; -10% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Digitālais piesārņojums (elektroniskie atkritumi, vides piesārņojums no elektronisko ierīču ražošanas, lietošanas un atkritumu apstrādes) (kā draudu sugu eksistencei vērtēja 55% respondentu);
• Pārmērīga atsevišķu zivju vai dzīvnieku sugu ieguve – pārzveja, medības (54%; -13% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Intensīva lauksaimniecība (53%; -4% salīdzinājumā ar 2021.g.).
• Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug uzskats (līdz 42%; +6% salīdzinājumā ar 2021.g.), ka dabas noplicināšana un dzīvnieku un augu sugu iespējamā izmiršana ietekmē viņus personīgi, jau tagad (tā domā 16%; +3% salīdzinājumā ar 2021.g.) vai ietekmēs vēlāk nākotnē (26%; +3% salīdzinājumā ar 2021.g.). Gandrīz puse (48%; +3% salīdzinājumā ar 2021.g.) pētījuma dalībnieku pārstāvēja viedokli, ka dabas noplicināšana un dzīvnieku un augu sugu iespējamā izmiršana ietekmēs nākamās paaudzes. Pēc 6% (-6% +3% salīdzinājumā ar 2021.g.) aptaujāto iedzīvotāju domām, tas nav aktuāls jautājums un tas neietekmēs nedz šo, nedz arī nākamās paaudzes. Viedokli, ka dabas noplicināšana un dzīvnieku un augu sugu iespējamā izmiršana ietekmē vai ietekmēs mūs personīgi, biežāk pārstāvēja iedzīvotāji vecumā līdz 55 gadiem, kā arī finansiāli nodrošinātākie respondenti.

12

• Sabiedrībā vērojams plašs atbalsts dažādiem apdraudēto sugu aizsardzības pasākumiem. Visus aptaujas instrumentārijā iekļautos pasākumus atbalstīja lielākā daļa respondentu. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta šādus soļus:
• Vairāk jāinformē sabiedrība par sugu aizsardzības nozīmi (atbalsta 95% respondentu; +5% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Jānodrošina, ka plānojot jaunu ieguldījumus infrastruktūrā, tiek ņemtas vērā rūpes par apdraudēto sugu saglabāšanu (atbalsta 95%; +5% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Jānodrošina, ka lauksaimniecībā un zivsaimniecībā ieguldītie valsts un ES līdzekļi nenodara kaitējumu biodaudzveidībai (atbalsta 94%; +7% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Jāveicina dabai draudzīga lauksaimniecība, mežsaimniecība un uzņēmējdarbība (atbalsta 94%; +6% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Jānodrošina, ka informācija par sugu izmiršanas riska izvērtējumiem un sugu apraksti (Sarkanās grāmatas jaunais izdevums) ir viegli pieejami sabiedrībai (piemēram, mājaslapā) (atbalsta 93% aptaujas dalībnieku);
• Jāatjauno daba un biodaudzveidība, lai kompensētu cilvēku vai infrastruktūras nodarīto kaitējumu ārpus aizsargātajām teritorijām (atbalsta 92%; +12% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Jāveicina sabiedrības iesaisti digitālās platformās (ziņošana par sugu novērojumiem, nelikumībām) (atbalsta 88% respondentu);
• Jāveicina pētniecība par dabas vērtībām un sugu izzušanas ietekmi (atbalsta 88%; +7% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Jāattīsta dabai draudzīgu enerģētikas infrastruktūru (piem., vēja parkus, ņemot vērā dabas aizsardzības aspektus) (atbalsta 70%);
• Jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi dabas aizsardzībai (atbalsta 69%; +4% salīdzinājumā ar 2021.g.);
• Jāpastiprina esošie dabas un biodaudzveidības saglabāšanas noteikumi (atbalsta 68%; +1% salīdzinājumā ar 2021.g.).
• Kā visvairāk apdraudētās sugas, kuru izdzīvošanai ir nepieciešami tūlītēji aizsardzības pasākumi, visbiežāk tika nosauktas:
• Melnais stārķis (minēja 63% Latvijas iedzīvotāju);
• Zaļā vārna (30%);
• Jūras ērglis (22%);
• Smaržīgā naktsvijole (21%);
• Eirāzijas lūsis (20%).

13

III. Aptaujas rezultāti

​

1. Informētība par apdraudētām sugām un to aizsardzības pasākumiem

14

1. Informētība par apdraudētām sugām un to aizsardzības pasākumiem

Kā Jūs novērtētu savu informētību un zināšanu līmeni par apdraudētām un retām augu, dzīvnieku un sēņu sugām Latvijā? Jūs esat … ?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

15

1. Informētība par apdraudētām sugām un to aizsardzības pasākumiem

Kā Jūs novērtētu savu informētību un zināšanu līmeni par apdraudētām un retām augu, dzīvnieku un sēņu sugām Latvijā? Jūs esat … ?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

16

1. Informētība par apdraudētām sugām un to aizsardzības pasākumiem

Cik informēts/a Jūs esat par pasākumiem, kurus ikviens sabiedrības loceklis var veikt retu un apdraudētu sugu aizsardzībai?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

17

1. Informētība par apdraudētām sugām un to aizsardzības pasākumiem

Cik informēts/a Jūs esat par pasākumiem, kurus ikviens sabiedrības loceklis var veikt retu un apdraudētu sugu aizsardzībai?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

18

2. Dalība dabas aizsardzības aktivitātēs

19

2. Dalība dabas aizsardzības aktivitātēs

Tagad es Jums nolasīšu dažādas aktivitātes dabas aizsardzībā. Sakiet, lūdzu, vai Jūs to dariet vai nē? – Veic attiecīgās aktivitātes

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

20

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

2. Dalība dabas aizsardzības aktivitātēs

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

21

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

2. Dalība dabas aizsardzības aktivitātēs

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

22

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

2. Dalība dabas aizsardzības aktivitātēs

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

23

3. Nozīmīgākie informācijas avoti

par apdraudētām sugām

24

3. Nozīmīgākie informācijas avoti par apdraudētām sugām

Nosauciet, lūdzu, galvenos informācijas avotus, no kuriem Jūs gūstat informāciju par retām un apdraudētām sugām?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

25

3. Nozīmīgākie informācijas avoti par apdraudētām sugām

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

Nosauciet, lūdzu, galvenos informācijas avotus, no kuriem Jūs gūstat informāciju par retām un apdraudētām sugām?

​

26

3. Nozīmīgākie informācijas avoti par apdraudētām sugām

Nosauciet, lūdzu, galvenos specializētos informācijas avotus, no kuriem Jūs gūstat informāciju par retām un apdraudētām sugām?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

27

3. Nozīmīgākie informācijas avoti par apdraudētām sugām

Nosauciet, lūdzu, galvenos specializētos informācijas avotus, no kuriem Jūs gūstat informāciju par retām un apdraudētām sugām? -

Informatīvie stendi dabas teritorijās

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

28

3. Nozīmīgākie informācijas avoti par apdraudētām sugām

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

Nosauciet, lūdzu, galvenos specializētos informācijas avotus, no kuriem Jūs gūstat informāciju par retām un apdraudētām sugām?

29

3. Nozīmīgākie informācijas avoti par apdraudētām sugām

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

Nosauciet, lūdzu, galvenos specializētos informācijas avotus, no kuriem Jūs gūstat informāciju par retām un apdraudētām sugām?

30

4. Latvijas Sarkanās grāmatas

atpazīstamība

31

4. Latvijas Sarkanās grāmatas atpazīstamība

Vai esat dzirdējis/-usi par Latvijas Sarkano grāmatu?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Ir dzirdējis/-usi par Latvijas Sarkano grāmatu

​

Latvijas Sarkanā grāmata ir personiskā lietošanā

​

32

4. Latvijas Sarkanās grāmatas atpazīstamība

Ir dzirdējuši un zina, kas ir Latvijas Sarkanā grāmata

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

33

4. Latvijas Sarkanās grāmatas atpazīstamība

Vai esat dzirējis/-usi par Latvijas Sarkanās grāmatas jauna izdevuma gatavošanu?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

34

5. Nozīmīgākās aktivitātes apdraudēto sugu aizsardzības labā

35

5. Nozīmīgākās aktivitātes apdraudēto sugu aizsardzības labā

Nosauciet, lūdzu, nozīmīgākās aktivitātes, kas Latvijā veiktas pēdējo 10 gadu laikā reto un aizsargājamo sugu aizsardzības labā.

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

36

5. Nozīmīgākās aktivitātes apdraudēto sugu aizsardzības labā

Nosauciet, lūdzu, nozīmīgākās aktivitātes, kas Latvijā veiktas pēdējo 10 gadu laikā reto un aizsargājamo sugu aizsardzības labā.

​

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

37

5. Nozīmīgākās aktivitātes apdraudēto sugu aizsardzības labā

Nosauciet, lūdzu, nozīmīgākās aktivitātes, kas Latvijā veiktas pēdējo 10 gadu laikā reto un aizsargājamo sugu aizsardzības labā.

​

Dzimums

Vecums

Dzīvesvieta

Izglītība

Tautība

Nodarbinātība

Ienākumu līmenis uz 1 ģimenes locekli mēnesī

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

Bērni ģimenē vecumā līdz 15 gadiem

Zemes īpašnieks

38

6. Priekšstati par apdraudēto sugu

aizsardzību Latvijā

39

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

Pēc Jūsu domām, cik nopietna problēma mūsu valstī ir iespējamā augu, dzīvnieku un sēņu sugu izzušana? Tā ir …. ?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

40

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

Pēc Jūsu domām, cik nopietna problēma mūsu valstī ir iespējamā augu, dzīvnieku un sēņu sugu izzušana?

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

41

Tagad es nolasīšu dažus apgalvojumus par to, kāpēc varētu būtu svarīgi saglabāt sugu daudzveidību Latvijā. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet, cik lielā mērā Jūs personīgi tam piekrītat vai nepiekrītat?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki, n=1014

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

42

Bāze: visi aptaujas dalībnieki, n=1014

Tagad es nolasīšu dažus apgalvojumus par to, kāpēc varētu būtu svarīgi saglabāt sugu daudzveidību Latvijā. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet, cik lielā mērā Jūs personīgi tam piekrītat vai nepiekrītat?

​

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

43

Tagad es nolasīšu dažus apgalvojumus par to, kāpēc varētu būtu svarīgi saglabāt sugu daudzveidību Latvijā. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet, cik lielā mērā Jūs personīgi tam piekrītat vai nepiekrītat?

​

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

Bāze: visi aptaujas dalībnieki

44

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ? - Apdraudēto sugu atsevišķu eksemplāru ieguve ir pieļaujama IZKLAIDES/PEĻŅAS nolūkā, ja vien tā neapdraud šīs sugas pastāvēšanu (piemēram, limitētas medības, makšķerēšana, stādmateriāla ieguve)

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

45

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ? - Starptautiski, piemēram, Eiropas Savienības līmenī noteikti nosacījumi dabas aizsardzības jomā ir pārāk stingri un neatbilstoši tādai zaļai valstij kā Latvija

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

46

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ?

Zemes īpašniekam ir jābūt tiesībām neaizsargāt apdraudēto sugu un to dzīvotni, ja viņš to nevēlas

6.1. Sugu aizsardzības tēmas aktualitāte

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

47

Tagad es Jum nolasīšu dažādus faktorus, kas var ietekmēt sugas dzīvotni kādā teritorijā. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet man, Jūsuprāt, cik lielā mērā tas apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki, n=1014

6.2. Draudi sugu eksistencei

48

Tagad es Jum nolasīšu dažādus faktorus, kas var ietekmēt sugas dzīvotni kādā teritorijā. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet man, Jūsuprāt, cik lielā mērā tas apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki, n=1014

6.2. Draudi sugu eksistencei

49

Tagad es Jum nolasīšu dažādus faktorus, kas var ietekmēt sugas dzīvotni kādā teritorijā. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet man, Jūsuprāt, cik lielā mērā tas apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā?

​

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki

50

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? - Klimata pārmaiņas

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

51

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? –

Dabas teritoriju piemērošana citiem zemes izmantošanas veidiem (piem. pilsētvides izplešanās)

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

52

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? –

Dabas teritoriju pārveidošana vai sadalīšana transporta, ūdens un enerģijas infrastruktūras projektu ieviešanas rezultātā

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

53

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? –

Malumedības, maluzvejniecība, reto augu stādu un ziedu ieguve un tirdzniecība

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

54

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? – Digitālais piesārņojums (elektroniskie atkritumi un apkārtējās vides piesārņojums no elektronisko ierīču ražošanas, lietošanas un atkritumu apstrādes)

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

55

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? –

Pārmērīga atsevišķu zivju vai dzīvnieku sugu ieguve – pārzveja, medības

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

56

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? – Intensīva lauksaimniecība

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

57

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? –

Atjaunojamo energoresursu infrastruktūras (vēja parki, saules parki) izbūve

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

58

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? –

Apzināta rīcība, lai novērstu aizsargājamo sugu ieviešanos īpašumā, bailēs no saimnieciskās darbības ierobežojumiem

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

59

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? – Tradicionālo saimniekošanas prakšu izzušana

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

60

Jūsuprāt, cik lielā mērā šis faktors apdraud sugu daudzveidību un eksistenci Latvijā? –

Atpūtas dabā, t.sk. aktīvās, dabas tūrisma un sporta radītā antropogēnā slodze

6.2. Draudi sugu eksistencei

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

61

6.3. Dabas noplicināšana un sugu iespējamās izmiršanas ietekme uz cilvēku

Vai Jūs domājat ka dabas noplicināšana un dzīvnieku un augu sugu iespējamā izmiršana ietekmēs Jūs personīgi?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

62

Vai Jūs domājat ka dabas noplicināšana un dzīvnieku un augu sugu iespējamā izmiršana ietekmēs Jūs personīgi?

​

6.3. Dabas noplicināšana un sugu iespējamās izmiršanas ietekme uz cilvēku

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

63

Tagad es Jums nolasīšu dažādus ieteikumus, kas, iespējams, būtu jādara, lai veicinātu reto un aizsargājamo sugu aizsardzību. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet man, cik lielā mērā Jūs personīgi tam piekrītat vai nepiekrītat – vai Jūs tam pilnībā piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat, vai pilnībā nepiekrītat?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki, n=1005

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

64

Tagad es Jums nolasīšu dažādus ieteikumus, kas, iespējams, būtu jādara, lai veicinātu reto un aizsargājamo sugu aizsardzību. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet man, cik lielā mērā Jūs personīgi tam piekrītat vai nepiekrītat – vai Jūs tam pilnībā piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat, vai pilnībā nepiekrītat?

​

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

Bāze: visi aptaujas dalībnieki, n=1014

65

Bāze: visi aptaujas dalībnieki

Tagad es Jums nolasīšu dažādus ieteikumus, kas, iespējams, būtu jādara, lai veicinātu reto un aizsargājamo sugu aizsardzību. Par katru no tiem, lūdzu pasakiet man, cik lielā mērā Jūs personīgi tam piekrītat vai nepiekrītat?

​

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

66

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ? –

Jāattīsta dabai draudzīgu enerģētikas infrastruktūru (piem., vēja parkus, ņemot vērā dabas aizsardzības aspektus)

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

67

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ? – Jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi dabas aizsardzībai

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

68

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ? – Jāpastiprina esošie dabas un biodaudzveidības saglabāšanas noteikumi

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

69

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ? – Jāpaplašina esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

70

Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat izteikumam … ? – Jāveido jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

6.4. Prioritāri veicamie soļi apdraudēto sugu aizsardzībai

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

71

6.5. Visvairāk apdraudētās sugas Latvijā

Kuras no šīm apdraudētajām sugām, Jūsuprāt, ir visvairāk apdraudētas, kuru izdzīvošanai ir nepieciešami tūlītēji aizsardzības pasākumi?

​

Bāze: visi aptaujas dalībnieki; n=1014

72

Kā citas atbildes tika minētas:

• Visas minētās;
• Pupuķis;
• Bezdelīga;
• Dzegužpuķes;
• Dzenis;
• Zvirbuļi;
• Lācis;
• Mednis;
• Bites;
• Pūce;
• Vilks;
• Varde;
• Stirna;
• Salaka;
• Neviena.

Kontaktinformācija:

​

​

​

Tirgus un sociālo pētījumu centrs «Latvijas Fakti»

Adrese: Bruņinieku iela 8a-5, Rīga, LV-1010

web: www.latvianfacts.lv

​

Oksana Kurcalte

Vecākā projektu vadītāja

Tālrunis: +371 67314002

E-pasts: sana@latfacts.lv

​