1 of 24

Lasītprasme un integrētā pieeja

Agrita Miesniece | Skola2030 vecākā eksperte.

22.04.2021.

Projekts Nr. 8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā

2 of 24

Kā uzlabot lasītprasmi?�

3 of 24

Pirmsskolas vadlīnijas�(MK noteikumi nr.716)

10.1.1. valodā, kurā tiek īstenota izglītības programma, bērns skaidro, kāpēc cilvēki sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā, nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus;

4 of 24

Labas lasītprasmes komponenti

1. Fonemātiskā dzirde. Vārdi sastāv no atsevišķām skaņām jeb fonēmām. Cilvēkam piemīt spēja šīs skaņas nošķirt un ar tām manipulēt. Katru valodas skaņu reprezentē viens vai vairāki burti.

2. Fonika ir spēja reprezentēt katru valodas skaņu ar burtu vai vairākiem burtiem. Bērnam būtu jāsaprot, ka vārdi veidojas no atsevišķu skaņu kombinācijām.

3. Lasīšanas temps – spēja dekodēt tekstu precīzi, ātri un ar saturam atbilstošu izteiksmi.

4. Vārdu krājums – tie ir vārdi, kas cilvēkam jāzina, lai spētu noteiktā valodā sazināties un lasīt. Vārdu krājums ir svarīgs, lai izprastu lasīto tekstu.

5. Teksta izpratne. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs lasām, jo bez izpratnes nemaz nav jēgas lasīt vārdus.

(Put reading first, 2003; Rokasgrāmata vecākiem, kuru bērniem ir disleksija, 2015).

5 of 24

Alfabētiskais posms

Ieteicamās aktivitātes:

• atskaņu, ritma un nonsensa dzejas atpazīšana;

• vārdu sadalīšana zilbēs;

• vārda sākuma fonēmu identifikācija;

• metalingvistiskas sarunas par skaņām, kas veido valodu;

• novērtēt sekas, kas rodas pievienojot un izlaižot vārdu sākumu fonēmas;

• divu fonēmu vārdos: vārdu sadalīšana to fonēmās;

• trīs fonēmu vārdos: vārdu sadalīšana to fonēmās;

• sintezēt vai apvienot fonēmas vārdos.

Valodas spēles, vārdu vilciens, dziesmas ar vārdu izlaišanu, mēles mežģi, spēles ar vārdu veidošanu, dzejoļi un rīmes, dažādu veidu slepenās valodas, paroles, runāšana kā robotiem utt.

6 of 24

Uzmanības stratēģijas pirms lasīšanas

  • Cerību ģenerēšanas stratēģija: skolēnam jānosaka savi mērķi pirms lasīšanas.
  • Diagrammu veidošana: skolēns komentē teksta attēlus, tabulas, grafikus un diagrammas pirms lasīšanas.
  • Pašpārliecības un iekšējās motivācijas stratēģija: pašpārliecināts lasītājs var lasīt pat smagus tekstus.
  • Lasīšanas stratēģija, it kā kādu mācot: cits izpratnes pilnveidošanas veids ir lasīšana, it kā kādu mācot. Skolotāja lomas tēlošana lasīšanas laikā veicina labāku teksta saprašanu.

7 of 24

Lasīšanas laikā izmantojamās stratēģijas

  • Pasvītrošanas stratēģija: lasīšanas laikā skolēns pasvītro vārdus vai teikumus, kas viņam liekas svarīgi. Šī darbība ļauj ātri pārskatīt tekstu. (2.kl.)
  • Pierakstu veikšanas stratēģija: lasīšanas laikā skolēni atzīmē paskaidrojumus un simbolus teksta malā, tādējādi ļaujot ātri pārskatīt tekstu. (2.kl.)
  • Sekošanas idejām, nevis vārdiem stratēģija: lasītāja sekošana idejām, nevis vārdiem atvieglo lasīšanu. Lasītājs pievērš uzmanību nevis vārdu nozīmei, bet gan teikumu nozīmei. (3.kl.)
  • Teksta atkārtotas lasīšanas stratēģija: apgūto zināšanu atkārtošana veicina saglabāšanu atmiņā. Lasītais teksts labāk saglabājas atmiņā, ja pēc lasīšanas skolēns atstāsta tekstu saviem vārdiem.
  • Nozīmes veidošanas stratēģija: nozīmes veidošana, radot jaunas zināšanas uz esošo zināšanu bāzes. Stratēģija ļauj priekšplānā izvirzīt galveno domu, pārstāstīt tekstu saviem vārdiem, izmantojot punktus, kas ļauj informāciju apkopot un atcerēties.

8 of 24

Teksts:

• klausīties tekstu, lai atbildētu uz vienu jautājumu vai veiktu vienu uzdevumu (piem., nosaukt darbojošās personas, izvēlēties vissimpātiskāko personu utt.);

• klausīties tekstu, lai pateiktu savu attieksmi pret norādīto tēlu;

• klausīties tekstu, lai noteiktu, ko autors gribējis pateikt (pārliecināt, brīdināt, cerēt);

• pārrunāt, kāpēc tekstam ir tāds virsraksts, izdomāt citu virsrakstu, pamatot;

• atstāstīt tekstu mutvārdos (atbildot uz jautājumiem);

• atstāstīt tekstu, izmantojot mīmiku, žestus, pozu, ķermeņa kustības, balss intonācijas maiņu.

9 of 24

IZPRATNES SPĒJU UZLABOŠANAS VEIDI

1.PLŪSTOŠAS LASĪŠANAS NODROŠINĀŠANA

  • Skolēns lasa tekstu viņa ierastajā ātrumā, lasa tekstu vēlreiz un pasvītro atslēgas vārdus. Lasa tikai pasvītrotos vārdus. Atkārto šo aktivitāti vairākas reizes. Var mēģināt atzīmēt atslēgas vārdus citur. Lasa citu tekstu bez vārdu pasvītrošanas. Pārspriež izlasīto.
  • Atvēl lasīšanai mazāk laika, nekā nepieciešams, piemēram, 1min. Šādas aktivitātes laikā skolēniem jāpievērš uzmanība tikai atslēgas vārdiem. Skolēniem ar lasīšanas grūtībām parasti nav problēmu ar mazāk svarīgiem vārdiem, piemēram, „par”, „un”, „ar”, un šī spēle viņiem būs īpaši noderīga.
  • Uzraksta teikumus uz papīra lapiņām. Teikumi jāizvēlas rūpīgi, lai skolēni var tos izlasīt, jo aktivitātes mērķis ir lasīt plūstoši. Aplūkojot teikumu uz lapiņas, skolēni to apgriež un pasaka uzrakstīto.

10 of 24

2. VĀRDU KRĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

  • Pirms teksta lasīšanas sagatavojiet jauno vārdu sarakstu, lieciet skolēniem sameklēt to nozīmi vārdnīcās un iesaistīt tos teikumos.
  • Skolēniem jāsniedz iespēja apspriest katrā teikumā iekļautos nepazīstamos vārdus.

http://easereading.org/wp-content/uploads/2015/12/Handbook_LV.pdf

11 of 24

Noderīgas saites

12 of 24

Kā ieinteresēt lasīt

  • Iepazīstināt ar grāmatām caur spēli
  • Rādīt labu piemēru
  • Ļaut izvēlēties lasāmvielu
  • Piedāvā lasīt kopā ar klasesbiedru
  • Vērtēt grāmatu kā ideālu dāvanu
  • Slavēt un apbalvot par izlasīto

13 of 24

https://atbalstsizcilibai.lv/lasit/literature-sakumskola/

14 of 24

15 of 24

Kā plānot integrēti?

16 of 24

17 of 24

18 of 24

Kādā veidā mācīsies?

Mācību procesa daļas

Mācību notikumu mērķi

Aktualizācija

  • pievērst skolēna uzmanību tam, ko paredzēts mācīties;
  • komunicēt sasniedzamos rezultātus;
  • aktivizēt un izvērtēt zināšanas un prasmes

Apjēgšana

  • piedāvāt jaunu informāciju;
  • virzīt mācīšanos un atbalstīt;
  • dot iespēju lietot jauno saturu;
  • sniegt atgriezenisko saiti

Refleksija/ nostiprināšana

  • novērtēt sniegumu;
  • sekmēt pārnesi/vispārināšanu: saistīt apgūto ar reālo dzīvi un citām mācību jomām

19 of 24

Mācību procesa organizācijas piemērs

IT 1.5. Iepazīsim tālo un nezināmo! 1.nedēļa

Stunda

Pirmdiena

Otrdiena

Trešdiena

Ceturtdiena

Piektdiena

1

Integrētais temats

Svešvaloda

Latviešu valoda/ Matemātika

Integrētais temats

Svešvaloda

2

Integrētais temats (Mūzika)

Latviešu valoda

Starpbrīdis 60 min

3

Integrētais temats

Integrētais temats

Integrētais temats

(Vizuālā māksla)

Matemātika

Integrētais temats

4

Sports

Datorika

Sports

Starpbrīdis 30 min

5

Integrētais temats

Integrētais temats (Mūzika)

20 of 24

21 of 24

Uz sasniedzamo rezultātu orientētā jeb atpakaļvērstā plānošana

Kāds ir jēgpilns sasniedzamais rezultāts?

Kādas mācību darbības jāveic, lai  sasniegtu rezultātu?

Kas liecinās, ka skolēns rezultātu sasniedzis? 

22 of 24

Tematiskā plāna piemērs

23 of 24

Jautājumi

24 of 24

Paldies!

www.skola2030.lv

facebook.com/Skola2030