Iedzīvotāju aizsardzība no lauksaimniecības pesticīdu ietekmes
Ilze Mežniece
Latvijas Permakultūras biedrība
2021 (VARAM vadītā darba grupa par iedzīvotāju iniciatīvu MANA BALSS par pesticīdu lietošanas ierobežošanu 1 km attālumā no apdzīvotām vietām, mājām.)
PIRMKĀRT -
cilvēki Latvijā ir norūpējušies
Iedzīvotāju iniciatīva “PAR AIZLIEGUMU LIETOT PESTICĪDUS APDZĪVOTO LAUKU MĀJU TUVUMĀ” sasniegusi 11 000 parakstus
Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus” sasniegusi Latvijā 7 000 parakstus
OTRKĀRT-
pesticīdi ir kaitīgi cilvēku veselībai
RIVM, Utrehtas Universitāte un Nīderlandes Veselības pakalpojumu izpētes institūts (NIVEL) ir veikuši aptauju par to cilvēku veselību, kuri dzīvo lauksaimniecības zemju tiešā tuvumā. Aptaujas rezultāti tika publicēti 2018. gada jūlija ziņojumā (RIVM Rapport 2018-0068).
Augustā BAYERS zaudēja trešo apelācijas sūdzību par glifosāta nodarīto kaitējumu atlīdzināšanu.
Tā paša glifosāta, kuru Latvijā vēl arvien atļauj lietot īsi pirms ražas novākšanas “graudu sējumu attīrīšanai no nezālēm”.
https://rivm.openrepository.com/handle/10029/622170
Atšķirībā no vispārējiem rezultātiem, augstāks mirstības līmenis elpceļu apstākļu dēļ tika konstatēts cilvēkiem, kas dzīvo lauku tuvumā, kur tika kultivēta kukurūza.
Rezultāti novēroja lielāku dzimšanas svaru zīdaiņiem, kas dzimuši vasaras miežu lauku tuvumā, Parkinsona slimību un acu kairinājumu cilvēkiem, kas dzīvo augļu dārzu tuvumā, un leikēmiju cilvēkiem, kas dzīvo netālu no laukiem ar graudaugiem, bietēm un kartupeļiem (kulturas, kas tiek rotētas laukā)
TREŠKĀRT-
lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi izplatās tālu aiz lauksaimniecības zemju robežām
Pētījums par puķu sīpolu audzēšanā Nīderlandē izmantoto pesticīdu ietekmes apjomu uz lauku iedzīvotājiem.
Research on exposure of residents to pesticides in the Netherlands OBO flower bulbs, Prof. dr. ir. R.C.H. Vermeulen, principal investigator
https://bestrijdingsmiddelen-omwonenden.nl/sites/default/files/2019-04/Report%20OBO_0.pdf
SECINA: Pesticīdu koncentrācija iedzīvotāju dzīvesvietās ir atkarīga no dzīves vietas attāluma no ar pesticīdiem apstrādātās teritorijas. Nozīmīgas koncentrācijas novērojamas līdz 250 m no apsrādātās teritorijām.
TREŠKĀRT- lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi izplatās tālu aiz lauksaimniecības zemju robežām
Testēšanas metodes ietekmē rezultātu.
https://bestrijdingsmiddelen-omwonenden.nl/sites/default/files/2019-04/Report%20OBO_0.pdf
5.17. Attēls. Vidējās smidzinājuma aerosola koncentrācijas gaisā, mērītas ar gaisa savācējsūkņiem dažādos augstumos.
Vidējais izsmidzinājuma daudzums gaisā (% no izlietotā aerosola tilpuma uz laukuma vienību), mērīts ar gaisa sūkņiem dažādos augstumos 5 m, 15 m un 50 m attālumā no pēdējās sprauslas, kas izsmidzināts uz ar 0,5 m augstu kultūru (sīpoli) apaugušas augsnes virsmas, izmantojot strēles smidzinātāju, kas aprīkots ar standarta sprauslu (XR11004) un 90% sānplūsmu samazinošu sprauslu (XLTD11004; DRN90), 50 cm izsmidzināšanas augstumā.
TREŠKĀRT-
lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi izplatās tālu aiz lauksaimniecības zemju robežām
Šajos grafikos ir parādīta noteiktu pesticīdu koncen- trācija āra gaisā atsevišķās mājās 7 dienu laikā pēc šī pesticīda izsmidzināšanas. Katra līnija apzīmē mājas, un katrs punkts ir 24 stundu mērījuma rezultāts.
https://bestrijdingsmiddelen-omwonenden.nl/sites/default/files/2019-04/Report%20OBO_0.pdf
Augstākais iztvaikošanas ātrums tika noteikts lietošanas dienā četras stundas pēc uzklāšanas. Nedēļu pēc lietošanas noteiktais iztvaikošanas ātrums bija 6 µg m-2 h-1. Sešās dienās pēc uzklāšanas uz lapām izmērītā atlikusī masa ir aptuveni 1/3 no masas, kas aprēķināta pēc uzklāšanas daudzuma. Tāpēc var sagaidīt, ka bezlietus periodā pesticīdu tvaika ietekme turpināsies vēl ilgāku laiku.
CETURTKĀRT-
Latvijā netiek veikts pesticīdu monitorings vidē un hronisku saindēšanos ar pesticīdiem uzskaite
VAAD atbilde 29.09.2020.:
Katru gadu, pamatojoties uz aktuālo situāciju attiecībā uz AAL izplatīšanas un lietošanas tendencēm, dienests sniedz priekšlikumus LVĢMC par ūdeņu monitoringā iekļaujamajām vielām.
JAUTĀJUMS: Kādi ir monitoringa rezultāti? Lūdzu, iesniegt mums pārskatu par monitoringa rezultātiem, sniedzot informāciju par katras grunstūdeņu, virszemes ūdeņu un dzeramo ūdeņu monitoringā iekļautās darbīgās vielas izplatību Latvijā.
ZM ATBILDE 18.03.2021.
Virszemes ūdeņu monitoringa programmas īstenošanas ietvaros LVĢMC iegūst datus par virszemes ūdens objektu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli un hidroloģisko režīmu, kā arī par Latvijas lielāko upju, ezeru un atsevišķu dzeramā ūdens ņemšanas vietu radioaktivitāti.
Ņemot vērā, ka valsts budžets tiek apstiprināts tikai vienam gadam un ka tas ierobežo monitoringa detalizētu plānošanu ilgākam laika periodam, katru gadu saskaņā ar Vides monitoringa programmu tiek izstrādāts monitoringa plāns kārtējam gadam, kurā monitoringā veicamie uzdevumi tiek plānoti saskaņā ar valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem un tā gada aktuālajiem monitoringa uzdevumiem. Par prioritāšu noteikšanu un finansējumu plašāku informāciju var sniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
-------
Vides monitoringa programmā 2015.–2020. gadam, kas izstrādāta, pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 „Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam”, pazemes monitoringa stacijās kopumā bija plānots veikt monitoringu šādām augu aizsardzības līdzekļu darbīgajām vielām:
1) prioritārajām un bīstamajām vielām atbilstoši noteikumiem Nr. 118 un Direktīvai 2013/39/ES (atrazīns, simazīns, izoproturons, aklonifēns, bifenokss, aldrīns, dieldrīns, heptahlors, heptahlora epoksīds, cipermetrīns, alfa-cipermetrīns, trifluralīns);
CETURTKĀRT-
Latvijā netiek veikts pesticīdu monitorings vidē un hronisku saindēšanos ar pesticīdiem uzskaite
JAUTĀJUMS: 3.3.5. punktā paredzēts veikt pētījumu lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību darbībās ar AAL līdz 2021. gada beigām.
VAAD atbilde 29.09.2020.:
Pētījumu plānots veikt 2021. gadā.
JAUTĀJUMS: 3.3.6. punktā paredzēts izvērtēt akūto saindēšanās gadījumu ar AAL uzskaites sistēmu un izskatīt iespējas uzskaitīt slimības, kas radušās pēc hroniskas saindēšanās ar AAL līdz 2021. gada beigām.
VAAD atbilde 29.09.2020.:
Šī pasākuma realizācijā iesaistīts Slimību kontroles un profilakses centrs, kura resursi šobrīd mobilizēti Covid-19 ierobežošanā. Ja situācija ar Covid-19 normalizēsies, tad Rīcības plānā iekļauto uzdevumu būs iespējams realizēt 2021. gadā.
Risinājums
Tūlītējs
Ilgtermiņa
Izstrādāt skaidru metodiku rīcībai, ja ir aizdomas, ka cilvēks vai dzīvnieks saindējušies ar pesticīdiem
Uzsākt pesticīdu monitoringa programmu un pētījumus vidē neatkarīgas zinātniskās padomes uzraudzībā
Pesticīdu lietošana tiek aplikta ar papildus nodokli
Noteikt 250 m aizliegumu lietot AAL
VAI
noteikt 50 m aizliegumu lietot AAL, ja ierīkota buferjosla pesticīdu sānplūsmas uztveršanai
Uzlikt pienākumu izvietot brīdinājuma zīmes vidē, ka lauks tiek apstrādāts ar potenciāli bīstamām vielām (permanentas plāksnes vai saskaņā ar MK.950)
Prasību projekts
1) NOTEIKT
250 m aizsargjoslu ap apdzīvotām vietām un apdzīvotām viensētām ar aizliegumu lietot 2. un 1. klases sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, kuriem marķējumā norādīts risks videi un/vai cilvēkiem
VAI
noteikt 50 m aizsargjoslu ap apdzīvotām vietām un apdzīvotām viensētām ar aizliegumu lietot 2. un 1. klases sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, kuriem marķējumā norādīts risks videi un/vai cilvēkiem, ja tiek ierīkota vismaz 5 m plata un vismaz 2 m augsta pastāvīga daudzgadīgo lakstaugu un kokaugu josla ar carspīdību ne vairāk kā 40-50% gar apstrādātā lauka malu.
2) NOTEIKT gar visu apstrādāto lauku robežām izvietot vai nu pastāvīgas brīdinājuma zīmes (skat. regulējumu ASV https://pesticideinfo.net/articles/pesticide-warning-signs) vai informēt sabiedrību pirms katra AAL lietojuma saskaņā ar kārtību, kas noteikta MK noteikumu nr.950 27. un 28. punktā.
3) Tiek ieviests Pesticīdu nodoklis:
-Novirza sabiedrības veselības risku mazināšanai
-tiek ieviests vienlaikus ar zemes nodokļa izmaiņām (samazina nodokli ražojošām platībām)
-lielums atkarīgs no lietoto vielu toksicitātes
4) Uzsākt pētījumu/monitoringa programmu, ko kontrolē neatkarīga zinātnieku padome, kas identificētu ar AAL pārnesi vidē saistītās problēmas Latvijas apstākļos un precizētu 1. punktā noteikto aizsargjoslu un buferu lielumu.
5) Izstrādāt skaidru metodiku rīcībai, ja ir aizdomas, ka cilvēks vai dzīvnieks saindējušies ar pesticīdiem
Reālie AAL izsmidzināšanas un izsēšanās attālumi
Ciems
25 m
15 m
7,5 m zona – smidzinātāja tiešās darbības zona
5 m zona –AAL marķējumā norādītā minimālā aizsargjosla ar garantētu AAL izsēšanās risku
50 m zona – empīriski konstatēta zona, kurā izsēžas līdz 70 % AAL sānplūsmas gadījumā
200 m zona – empīriski konstatēta zona, pēc kuras AAL atliekvielas tiek konstatētas jau ļoti nelielās koncentrācijās
7,5 m zona
50 m zona
5 m zona
200 m zona
Situācija aizsargjoslas ieviešanas gadījumā
Ciems
25 m
5 m buferis –vismaz 5 m plats un 2 m augsts dzīvžogs ar 40-50% caurspīdību, kas absorbē pesticīdu sānplūsmu
50 m zona – zona ar aizliegumu lietot AAL
50 m zona no apdzīvotas viensētas
5 m buferis
Bez AAL audzēta kultūra
Bufera ietekme -
Nīderlandes piemērs
Meta analīze “Lauksaimniecības pesticīdu iedarbības uz lauku iedzīvotājiem novērtējums: darbības jomas pārskats“ publicēta 2020.gadā. Apkopoti 151 avots, publicēti 1988-2019.
Buferu ietekme -
ASV piemērs
Speciāli ierīkotas buferjoslas spēj samazināt pesticīdu sānplūsmu (pesticīdu pilienu nosēšanos) šajā teritorijā (0-100 m no smidzinājuma (lauka) robežas) pat par 90%.�Ierīkojamajai buferjoslai vajadzētu būt minimums 20 m platai, ar augstu apaugumu (zālājs, krūmi, koki), vismaz 2 x augstāku, kā izsmidzināšanas augstums. kokaugu joslas caurredzamībai būtu jābūt 40-50%, jo tad gaiss (tai skaitā pesticīdu pilieni) plūst cauri to lapām (skujām) un nosēžas uz tām. �Buferjoslās NEDRĪKST audzēt apputeksnētājiem pievilcīgus augus. Buferjoslu ierīkošanas principi ATŠĶIRAS no vējlaužu ierīkošanas principiem.