1. MODULIS - Garīgās veselības problēmu pazīmju un simptomu atpazīšana pusaudžu vecumā.
��1. Biežākās garīgās veselības problēmas bērniem un pusaudžiem (pētījumi un izpētes).�����
Kā jūs saprotiet terminu garīgā veselība?�Kā jūs to definētu?
Pievienojieties Padlet un atbildiet uz jautājumiem prezentējiet to grupai.
Definīcija
Ir daudz definīciju sarežģītajam garīgās veselības jēdzienam.
Garīgā veselība bieži tiek definēta kā labklājības stāvoklis, kurā cilvēki apzinās vai izmanto savas spējas un potenciālu, spēj tikt galā ar ikdienas stresa situācijām, strādāt produktīvi un dot ieguldījumu sabiedrībā.
Garīgi veselīgu cilvēku raksturo emocionālā labklājība, t.i., pozitīvu sajūtu un pozitīvas funkcionēšanas klātbūtne gan psiholoģiski, gan sociāli.
Mentāli vesels cilvēks ir ne tikai laimīgs cilvēks, bet arī cilvēks, kurš labi funkcionē.
Biežas garīgās veselības problēmas pusaudžiem
Pievienojieties Google forms un atbildiet uz dažiem jautājumiem
Atbildes
1. d
2. b
3. c
4. c
5. a
6. b
7. b
8. a
9. d
10. b
Jautājumi dalībniekiem�
Biežākās garīgās veselības problēmas bērniem un pusaudžiem.�
Trauksmes problēmas - pārmērīga uztraukšanās/saspringums
Pēctraumatiskas problēmas
Garastāvokļa problēmas - depresija vai pārmērīgas skumjas un apātija.
Paškaitējuma problēmas
Pašnāvības problēmas
Hiperaktivitāte, impulsivitāte un uzmanības deficīta traucējumi
Opozicionālās problēmas - uzvedības problēmas
Vielu lietošanas problēmas
Uzvedības atkarības problēmas - internets, spēles, azartspēles
Ēšanas traucējumi
Sarežģīta vecāku šķiršanās un uzvedība pēc šķiršanās.
Citas garīgās veselības problēmas (autisma spektra traucējumi (AST), psihoze, bipolāri afektīvie traucējumi)
Pētījuma rezultāti
Skolas vecuma bērnu veselības uzvedības starptautiskais ziņojums no 2021./2022. gada aptaujas (Pasaules Veselības organizācija 2023 1. sējums)�
→Meitenes ziņoja par sliktākiem garīgās veselības un labklājības rezultātiem nekā zēni visos rādītājos.
→Proporcija pusaudžu, kuri ziņoja par izcilu veselību, samazinājās līdz ar vecumu. Gandrīz visās valstīs un reģionos vairāk zēnu nekā meiteņu ziņoja par izcilu veselību 13 un 15 gadu vecumā.
Dzīves apmierinātība un garīgā labklājība zēniem bija augstāka nekā meitenēm visās trijās vecuma grupās lielākajā daļā valstu un reģionu.
→Pusaudži no turīgākām ģimenēm ziņoja par augstāku dzīves apmierinātības un garīgās labklājības līmeni gandrīz visās valstīs un reģionos.
→Meitenes konsekventi ziņoja par augstākiem vientulības līmeņiem nekā zēni, izņemot 11 gadu vecumā.
Starptautiskais ziņojums par skolēnu veselības uzvedību no 2021./2022. gada aptaujas (Pasaules Veselības organizācija 2023 1. sējums)�
→Gandrīz divreiz vairāk 15 gadus vecu jauniešu (13% zēniem un 28% meitenēm) nekā 11 gadus vecu jauniešu (8% zēniem un 14% meitenēm) ziņoja, ka pagājušajā gadā jutušies vientuļi.
→ Meitenes ziņoja par biežākām veselības problēmām nekā zēni visās vecuma grupās.
→Vairāku veselības sūdzību izplatība palielinājās līdz ar vecumu, īpaši meiteņu vidū.
→15 gadu vecumā divas trešdaļas meiteņu ziņoja par vairākiem veselības traucējumiem, salīdzinot ar nedaudz vairāk nekā trešdaļu zēnu.
Starptautiskais ziņojums par skolēnu veselības uzvedību no 2021./2022. gada aptaujas (Pasaules Veselības organizācija 2023 1. sējums)�
→ Viena trešdaļa pusaudžu (33%) pēdējo sešu mēnešu laikā vairāk nekā reizi nedēļā piedzīvoja nervozitātes vai aizkaitināmības sajūtu. Katrs ceturtais ziņoja par miega grūtībām (29%) un/vai pazeminātu garastāvokli (25%). Katrs piektais (20%) ziņoja, ka vairāk nekā reizi nedēļā ir galvassāpes.
→ 13 un 15 gadus vecu jauniešu, kuri jūtas nomākti, kuriem ir galvassāpes un reibonis, izplatība bija divas reizes augstāka meitenēm nekā zēniem lielākajā daļā valstu un reģionu.
→Meitenes un vecāki pusaudži parasti ziņo par sliktāko garīgo veselību.
Rezultāti. Individuālā līmenī tādi faktori kā mācību slodze, ķermeņa tēls, problemātiska sociālo mediju lietošana un iebiedēšana ir identificēti kā svarīgi garīgās veselības problēmu prognozētāji.
2. Agrīnu brīdinājuma pazīmju un simptomu identificēšana
� 1. Aktivitāte - Tipiskas pusaudžu vecuma iezīmes
Pievienojieties Menti prezentācijai un atbildiet uz dažiem jautājumiem.
2. Aktivitate
Pievienojieties Padlet un klasificējiet uzskaitītās īpašības divās kolonnās. Pirmajā kolonnā ievietojiet tās, kas attiecas uz tipiskām pusaudžu īpašībām, bet otrajā kolonnā ievietojiet tās, kas varētu būt pirmie garīgās veselības problēmu simptomi pusaudžu vecumā.
Pusaudžu galvenie uzdevumi
Ķermeņa pieņemšana
Emocionālā neatkarība
Nobriedušu un jēgpilnu attiecību veidošana ar vienaudžiem.
Izpētīt un pieņemt savu dzimumidentitāti un sociālās lomas.
Sociālās un emocionālās attīstības posmi
Paaugstināta apziņa par savām domām, jūtām un emocijām;
Pārliecība, ka viņu pieredze ir unikāli viņu pašu, nevis kopīga ar citiem;
Neievainojamības sajūta;
Mērķtiecīgs;
Uz taisnīgumu orientēts;
Autonomijas izveide;
Intimitātes un harmonijas izveidošana ar savu seksualitāti.
Pusaudža smadzenes
Pusaudžu vecums ir arī smadzeņu attīstības laiks. Smadzenes piedzīvo strauju neironu un sinapšu skaita pieaugumu, kam seko nevajadzīgo savienojumu likvidēšanas process. Šīs izmaiņas ietekmē uzvedību un var radīt pusaudžiem neskaidrību un stresu. Visas šīs izmaiņas smadzenēs ietekmē uzvedības izmaiņas. Tāpēc ir labi saprast, ko pusaudži piedzīvo – ko viņu smadzenes piedzīvo. Viņi uzvedas noteiktos, tipiskos veidos, jo viņu smadzenes attīstās un reorganizējas. Šis fakts var palīdzēt mums izjust līdzjūtību pret pusaudžiem un censties būt noderīgi viņiem šajā intensīvajā periodā.
Atpazīt garīgās veselības problēmu pazīmes
Trauksme
Pārmērīgas bažas, nervozitāte un fiziski simptomi, piemēram, svīšana vai ātra sirdsdarbība.
Depresija:
Pārmērīgas skumjas, apātija, samazināta interese, aizkaitināmība, miega problēmas, samazināta motivācija.
Uzvedības izmaiņas:
Izolācija, aizkaitināmība un izmaiņas miega vai ēšanas paradumos.
Izmaiņas akadēmiskajā sniegumā:
Sasniegumu samazināšanās, aizbēgšana, slikta koncentrēšanās un uzmanība, skolas pamešana.
Atpazīt garīgās veselības problēmu pazīmes
Neviens no šiem simptomiem nenozīmē, ka jaunietim noteikti ir psiholoģiskas problēmas.
Bet pieņemsim, ka ir saistītas pazīmes, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas un traucē jaunieša funkcionēšanai.
Tādā gadījumā jums vajadzētu pārbaudīt, par ko tas ir ar ekspertu: vai tās ir tikai pusaudžu vecuma iezīmes vai pirmās problēmas pazīmes?
Bieži vien vienaudži, vecāki un skolotāji laikus neatzīst pirmās problēmu pazīmes, jo tās bieži atgādina pusaudžu vecuma raksturīgās iezīmes.
��3. Apkārtejo cilvēku lomas un pienākumi saistībā ar garīgo veselību
1. Aktivitate
Pievienojieties Menti prezentācijai un uzskaitiet skolas īpašības un vērtības, kas uzlabo skolēnu garīgo veselību?
Labas skolas raksturojumi
• Skolu apmeklē dažādi skolēni un skolēni no sociāli neaizsargātām grupām.
• Rūpīga sadarbība starp studentiem un skolotājiem.
• Pastāv sadarbība starp skolu.
• Droša fiziskā un starppersonu vide.
• Sadarbības mācīšanās un efektīva mācību procesa vadība klasē.
• Skaidri definēti noteikumi un robežas, kas tiek konsekventi ievēroti.
Labas skolas raksturojumi
• Konstruktīva disciplīnas ieviešana un uzturēšana saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem.
• Skolēni ir iesaistīti dažādās skolas un ārpusstundu aktivitātēs, un viņiem tiek piešķirta atbildība par tām.
• Nepārtraukta atgriezeniskā saite par studentu prasmju un mērķu attīstību.
• Koncentrējieties ne tikai uz akadēmisko darbu, bet arī uz emocionālo labklājību un sociālo attīstību.
• Savstarpēja augstu akadēmisko cerību izpausme starp studentiem un skolotājiem.
• Cieša sadarbība ar attiecīgajām iestādēm kopienā.
Skolas pamatvērtības, kas veicina garīgo veselību.
• Komunikācija
• Rūpes par visiem
• Dažādības novērtēšana
• Pašcieņas veidošana
• Attiecību veidošana
• Nodrošinot drošību visiem
• Veicināt līdzdalību
• Prasmju attīstīšana rūpēm par savu garīgo veselību
• Veicināt neatkarību
•Agrīna identifikācija un iejaukšanās, lai veicinātu labklājību un garīgo veselību
2.u uzdevms - Atsevišķu dalībnieku lomas un pienākumi garīgās veselības jomā:
1. Grupa – Vecāki
2.Grupa - Skolotāji
3. Grupa - Psihologi, sociālie darbinieki, konsultanti...
4. Grupa - Eksperti no vietējās kopienas
(dakteri, psihiatri...)
Pievienojieties Padlet, lai ievietotu lomas un pienākumus.
Vecāki – aktīvi dalībnieki savu bērnu garīgās veselības veicināšanā skolas vidē. Vecāki pazīst savus bērnus labāk nekā jebkurš cits. Mājas vide ir svarīga mācībām, un tāpēc, kad bērnam ir grūtības, viņu sadarbība ar skolu ir būtiska.
Skolotāji – Skolotāji nenosaka un nevajadzētu noteikt bērniem garīgās veselības traucējumus, taču viņiem ir nozīmīga loma veselīgas klases vides uzturēšanā, grūtību agrīnā identificēšanā un bērnu nosūtīšanā pie psihologa, konsultanta un, ja nepieciešams, vienojoties ar viņiem, pie speciālista.
Psihologi – apmācīti speciālisti, kuri novērtē un ārstē plašu emocionālo, uzvedības un psiholoģisko problēmu spektru, veic pētījumus un veic psiholoģiskos testus.
Sociālie darbinieki – strādā, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un kopienām uzlabot viņu labklājību.
Bērnu un pusaudžu psihiatri - ārsti, kas specializējas emocionālu, uzvedības un psiholoģisku problēmu diagnostikā un ārstēšanā, kas skar bērnus, pusaudžus un viņu ģimenes. Viņiem ir medicīniskā izglītība un viņi var izrakstīt medikamentus.
���4. Kad sazināties ar speciālistu, lai veiktu turpmāku novērtēšanu?
Diskusijas jautājumi
Kad vērsties pie speciālista novērtēšanai un ārstēšanai?
Kādas uzvedības prasa nosūtīšanu pie speciālista?
Vai jūs kādreiz esat ieteicis vecākiem sazināties ar ekspertu ārpus skolas?
Kāpēc jūs to ieteicāt?
Kā vecāki reaģēja?
Kad vērsties pie speciālista novērtēšanai un ārstēšanai.
• Kad ir izsmeltas iespējas sadarboties ar skolas pedagoģiski-psiholoģisko dienestu.
• Kad uzvedība/simptomi pasliktinās, nevis uzlabojas.
• Kad uzvedība/simptomi negatīvi ietekmē bērna funkcionēšanu mājās vai skolā.
• Kad simptomi ir ļoti izteikti vai traucējoši.
• Kad bērns ir pakļauts riskam vai bīstams sev vai citiem.
• Kad iejaukšanās klasē nav pietiekama.
• Ja rodas šaubas, vislabāk ir konsultēties.
Dažas izplatītas uzvedības un simptomi, kas var liecināt nepieciešamību nosūtīt pie speciālista
• Pēkšņa atzīmju vai skolas snieguma pasliktināšanās.
• Pēkšņa atsaukšanās vai izolēšanās no vienaudžiem.
• Bērns ir pārlieku emocionāls vai viegli nokaitināms.
• Bieži cīnās vai pretojas.
• Bērns pastāvīgi ir skumjš un raud.
• Uzrāda neparastu uzvedību, piemēram, reaģē uz kaut ko, kas tur nav.
Dažas izplatītas uzvedības un simptomi, kas var liecināt nepieciešamību nosūtīt pie speciālista
• Bērns ir kluss vai pārmērīgi noslēgts.
• Izlaiž skolu.
• Pastāvīgi šķiet noguris vai miegains klasē.
• Izrāda atkārtotu uzvedību.
• Paškaitējumi (piemēram, griešana, galvas sišana).
• Izrāda ievērojamas svara izmaiņas.
• Bieži izlaiž nodarbības sāpju dēļ, kas nenotiek nedēļas nogalēs un svētku dienās.
�5. Bieži sastopamu garīgās veselības problēmu uzvedības izpausmes pusaudžu periodā
������������1.g. – gadījumu izpēte - trauksme �2.g. – gadījumu izpēte - garastāvokļa �problēmas�3.g. – gadījumu izpēte - paškaitējums un
Pašnāvnieciskas uzvedības problēmas�4.g. – gadījuma izpēte - vielu atkarība problēmas
Atveriet dokumentu, lai lasītu gadījumu izpētes.
Jums ir 15 minūtes, lai strādātu grupā. �Vienojieties par to, kurš prezentēs jūsu atbildes grupas vārdā, kad atgriezīsimies lielajā grupā.������� ���
Aktivitāte
Trauksme
Luka ir 17 gadus vecs. Viņš spēlē basketbolu. Pēdējā laikā viņš katru dienu ļoti uztraucas par savu pienākumu līdzsvarošanu skolā un basketbolā. Viņa vecāki gaida, ka viņš būs veiksmīgs abās jomās. Gadījās, ka viņš vienkārši izskrēja no klases, kad spriedze kļuva augsta. Skolā viņa rokas bieži trīc, sirds sitas, viņš zaudē elpu, rokas trīc. Viņš domā, ka visi skolā tikai skatās uz viņu un ka visi domā, ka viņš ir neveiksminieks, ka viņam neizdosies ne sportā, ne skolā. Viņš jūas bezpalīdzīgs un neveiksmīgs.
2. Garastāvokļa problēmas
Sāra ir 16 gadus veca. Viņa izskatās skumja un nobijusies. Viņa bieži šķiet neesoša klasē. Sara pēkšņi pārstāja apmeklēt deju nodarbības, kuras viņa apmeklēja kopš 7 gadu vecuma. Viņa aizmirst izpildīt mājasdarbus, viņa sabojāja savas atzīmes skolā. Viņa ir pilnīgi nemotivēta mācīties. Viņa ir atstājusi novārtā savu izskatu. Pēdējā laikā viņa nāk uz skolu nesakopta, nekārtīga, tajās pašās drēbēs, kuras valkā ik pēc dažām dienām. Viņa vairs neiet ārā ar draugiem. Gadās, ka viņa neiziet no savas istabas visu nedēļas nogali. Draugi saka, ka pēdējā laikā viņa ir bijusi ļoti aizkaitināta. Sara viņiem teica, ka naktīs nevar gulēt un ka varētu iztikt dienām bez ēšanas.
3. Paškaitējuma un pašnāvības uzvedības problēmas
Mia ir 15 gadus veca. Tagad viņa apmeklē jaunu vidusskolu, jo pārcēlās ar saviem vecākiem no mazākas pilsētas. Iepriekšējā skolā viņai bija labas atzīmes un viņa bija starp labākajiem skolēniem. Jaunajā skolā viņa nevar pierast pie skolēniem un skolotājiem. Viņa saņēma vairākas sliktas atzīmes. Viņai ir iespaids, ka visi ir labāki par viņu, ka viņa nekad nebūs veiksmīga, ka viņa neiederas nekur. Viņa domā, ka ir pievīlusi savus vecākus. Viņa sāka sevi ievainot, jo tas ir vienīgais laiks, kad viņa jūtas labi. Sporta skolotājs pamanīja rētas uz viņas rokām. Pēc tam Mia sāk domāt par pašnāvību, jo viņa domā, ka skolotājs pastāstīs viņas vecākiem par sevis ievainošanu, un ka visi skolēni skolā to uzzinās.
4. Vielu atkarības problēmas
Marko ir 18 gadus vecs. Visi skolotāji pamanīja izmaiņas viņa uzvedībā. Pēdējo mēnesi viņš ir nācis uz nodarbībām neregulāri. Kad viņš nāk, viņš šķiet aizkaitināts, dusmīgs un agresīvs. Viņš neveic mājasdarbus un nevēlas piedalīties klases aktivitātēs. Viņš saņēma sliktas atzīmes gandrīz visos priekšmetos. Skolas draugi redz viņu pilsētā ar problemātisku kompāniju. Viņa vecāki saka, ka viņi viņu reti redz, ka viņš bieži ir ārpus mājas un nāk vēlu tikai gulēt. Savas uzvedības dēļ viņš tika nosūtīts pie psihologa, kuram viņš atzina, ka sācis lietot psihoaktīvās vielas, kuras kombinē ar alkoholu.
������2. Aktivitāte��Katra grupa prezentē savas atbildes uz šādiem jautājumiem:��1. Kādas stratēģijas skolotājs var pielietot, lai sniegtu atbalstu?�2. Kādas stratēģijas vecāks var izmantot, lai sniegtu atbalstu?�3. Kādas stratēģijas vienaudži var izmantot, lai sniegtu atbalstu?�4. Kas vēl var sniegt atbalstu un kādā veidā? ��������� ���
Skolas iejaukšanās, lai mazinātu pārmērīgu spriedzi� ���� 1. līmeņa stratēģijas – zaļas 2. līmeņa stratēģijas – zilas 3. līmeņa stratēģijas - oranžas�������� ���
| Intervences | Skolotājs | Vecāks | Draugs |
| Runā lēni un mierīgi, un mudini bērnu lēnām elpot. | S | V | |
| Sadaliet sarežģītas darbības vairākās vienkāršās. | S | V | |
| Palīdziet studentiem izprast varbūtību, ka kaut kas notiks ("Man ir bail iekāpt autobusā, jo es domāju, ka tas avarēs." "Kādas ir iespējas, ka tas avarēs? Cik daudz autobusu jūs redzat katru dienu, kas neietriecas citos transportlīdzekļos?") | S | V | |
| Palīdziet studentiem novērtēt visus pierādījumus viņu secinājumiem ("Es neesmu labs matemātikā." "Kādas bija jūsu atzīmes pagājušajā nedēļā? Vienmēr labas, izņemot šodienu? Vai jūs domājat, kāpēc jums bija viena slikta diena, bet visiem citiem bija laba?"). | S | V | D |
| Izstrādājiet un praktizējiet pozitīvu pašrunu ("Es to varu izdarīt." "Lai gan es kļūdījos iepriekšējā uzdevumā, nākamo izpildīšu pareizi."). | S | V | |
| Lieciet studentiem izmantot baiļu termometru, lai noteiktu, kas viņus visvairāk biedē un ko darīt, kad viņi piedzīvo dažādus baiļu līmeņus. | S | V | |
| Iedrošiniet studentus izmantot relaksācijas tehnikas (piemēram, dziļu elpošanu, vadītu iztēli, muskuļu relaksāciju). | S | V | |
| Izmantojiet pakāpenisku iedarbību: ja bērns baidās runāt klasē, ļaujiet viņam runāt tikai spoguļa priekšā, tad ierakstīt un atskaņot to, pēc tam runāt dažu klasesbiedru priekšā, un visbeidzot visas klases priekšā. | S | V | |
�����������Skolā veiktās intervences garastāvokļa uzlabošanai un garastāvokļa regulēšanai������������ ���� 1. līmeņa stratēģijas – zaļas 2. līmeņa stratēģijas – zilas 3. līmeņa stratēģijas - oranžas�������� ���
| Intervences | Skolotājs | Vecāks | Draugs |
| Lieciet studentam izteikt savu garastāvokli (mērogā no 1 līdz 10, kur 10 apzīmē laimi) un identificēt patīkamas aktivitātes, kurās viņi iesaistās (piemēram, pastaigas, mūzikas klausīšanās, vingrošana, pavadīšana ar pozitīvu vienaudzi). | S | V | D |
| Identificējiet aktivitātes vai nodarbības, kurās students varētu sadarboties ar atbalstošu vienaudzi. | S | V | |
| Palīdzēt studentam novērtēt "visus pierādījumus" negatīvām domām. | S | V | |
Palīdziet studentam novērtēt visus pierādījumus viņa vai viņas secinājumam (“Es neesmu labs matemātikā.” “Kādas bija tavas atzīmes pagājušajā nedēļā? Vienmēr labas, izņemot šodien? Vai tu domā, kāpēc tev bija viena slikta diena, bet visas pārējās bija labas?”) | ||||
| S | V | | |
| Izstrādājiet un praktizējiet pozitīvu pašrunu ("Es to varu izdarīt." "Lai gan es kļūdījos iepriekšējā uzdevumā, nākamo izpildīšu pareizi."). | S | V | D |
| Ļaujiet studentam veikt alternatīvus uzdevumus vai palikt citā telpas daļā, ja viņš vai viņa ir skumjš vai raud. | S | V | |
| Ļaujiet studentam sākt ar pazīstamu, iepriekš veiksmīgi izpildītu uzdevumu, un pēc tam pāriet uz jauniem un/vai grūtākiem uzdevumiem. | S | V | |
| Atrodi studiju partnerus, kas sniegs atbalstu un palīdzēs ar uzdevumiem. | S | V | |
| Lieciet studentam rakstīt dienasgrāmatu par viņa vai viņas noskaņojumiem, dzejoļiem un stāstiem. | S | V | |
| Palīdziet studentam identificēt, kas veicina nomācošo noskaņojumu ārpus klases. | S | V | |
���������
Skolas intervences pašsakropļošanas novēršanai.
un pašnāvnieciska uzvedība�����������1. līmeņa stratēģijas – zaļas 2. līmeņa stratēģijas – zilas 3. līmeņa stratēģijas - oranžas ���� �������� ���
| Intervences | Skolotājs | Vecāks | Draugs |
| Stiprināt aizsardzības faktorus, tostarp labas attiecības ar klasesbiedriem un skolotājiem, kā arī piekļuvi atbalstam klasē un ārpus tās. | S | V | D |
| Identificēt, kuri studenti ir pakļauti paškaitējuma un pašnāvības riskam (pēkšņas vai dramatiskas izmaiņas uzvedībā vai sasniegumos, lietu atdošana). | S | V | |
| Nodibiniet dialogu ar satrauktu un/vai pašnāvniecisku jaunieti; ir svarīgi saprast, ka skolotājs nav viens komunikācijas procesā. | S | V | |
| Reaģējiet uz studentiem, kuri var būt pašnāvības riskā (runājot vai rakstot par nāvi, jūtoties bezpalīdzīgi vai bez iemesla dzīvot, runājot par pašnāvību, meklējot veidus, kā sevi nogalināt), veicot nepieciešamās darbības. | S | V | |
| Nepārtraukti uzraudzīt studentu, kurš identificēts kā tūlītējā riska stāvoklī (vai organizēt citu pieaugušo viņu uzraudzīšanai), līdz viņu apmeklē garīgās veselības speciālists. | S | V | |
| Aizvediet studentu pie profesionāļa un sniedziet papildu informāciju, lai palīdzētu novērtējumā. | S | V | |
����������
Skolas intervences vielu lietošanas risināšanai����������� 1. līmeņa stratēģijas – zaļas 2. līmeņa stratēģijas – zilas 3. līmeņa stratēģijas - oranžas ���� �������� ���
| Intervences | Skolotājs | Vecāks | Draugs |
| Uzlabot skolas mēroga savienojumus, lai palīdzētu skolēniem ar vielu lietošanas problēmām. | S | V | |
| Veidojiet pozitīvas attiecības ar skolotājiem, konsultantiem un vienaudžiem skolā. | S | V | |
| Noteikt un īstenot politiku, kas nosaka skolu kā vidi bez narkotikām. | S | V | D |
| Sniegt informāciju un resursus par vielu lietošanu. | S | V | |
| Paskaidrojiet, ka noteiktas aktivitātes (sports, drāmas nodarbības utt.) var pozitīvi un radoši iesaistīt studentu. | S | V | D |
| Apsveriet rehabilitācijas centrus smagākiem gadījumiem. | S | V | |
| Mudini studentu socializēties ar vienaudžiem, kuri nelieto vielas, un uzturēties vidē, kas ir brīva no vielām. | S | V | |
��Paldies par uzmanību!�
Lūdzu, sniedziet mums atsauksmes!