AIZSPRIEDUMU NOVĒRŠANA SAISTĪBĀ AR GARĪGĀS VESELĪBAS SLIMĪBĀM

Artūrs Lukjanovs

Latvija

1. uzdevums. Apgalvojumu novērtēšana par garīgo veselību

Apgalvojumi:

1. Cilvēkiem ar garīgām veselības slimībām nevajadzētu strādāt augstas atbildības darbos.

2. Ja kāds lieto medikamentus garīgās veselības jomā, viņi nav patiesi neatkarīgi.

3. Vīrieši tik bieži nesaskaras ar garīgās veselības problēmām kā sievietes.

4. Tikai cilvēki, kuri ir piedzīvojuši lielu traumu, attīsta garīgās slimības.

5. Cilvēki ar garīgās veselības problēmām ir neuzticami darbinieki.

6. Ja kādam ir garīgās slimības vēsture, viņiem nevajadzētu ļaut adoptēt bērnus.

​

Likerta skala (1-5):

1 = Pilnīgi nepiekrītu

2 = Nepiekrītu

3 = Neitrāls

4 = Piekrītu

5 = Pilnībā piekrītu

​

​

Definīcija

Stigmas funkcijas

Sociālā kontrole un normu ievērošana

Uzvedības vai īpašību atpazīšana un regulēšana (Goffmans, 1963).

Kontrole

Pašregulācija

(Corrigan, 2004)

Uzturēt sociālās hierarhijas (Link & Phelan, 2001)

• Ievērot sociālās normas un grupu identitātes;
• Kaitēt indivīda labklājībai, atturot no palīdzības meklēšanas (ievērot pavēles);
• Negatīva pašuztvere.

​

​

​

Stigma veidi

Pašstigmatizācija (internalizētā stigmatizācija)

Sabiedrības stigmatizācija

Strukturālais stigmas

Negatīvas attieksmes, uzskati un uzvedība, ko sabiedrība izrāda pret grupu vai indivīdu.

Iekšēji negatīvi uzskati un attieksmes, kas izraisa kauna sajūtas, pazeminātu pašvērtējumu un mazāku iespējamību meklēt palīdzību.

Ietver sabiedrības līmeņa apstākļus un institucionālās prakses, kas ierobežo stigmatizēto grupu iespējas, resursus un labklājību.

(Corrigan, 2004)

(Corrigan, 2004)

(Phelan, & Link, 2013)

Stigmas teorijas (1)

Gofmana stigmas teorija (1963)

1. Sabiedrība piešķir grupai apzīmējumu;
2. Apzīmējums ir saistīta ar negatīviem stereotipiem;
3. Grupa tiek uzskatīta par "atšķirīgu" no vairākuma;
4. Stigmatizētā grupa piedzīvo noraidījumu

​

​

​

​

(Goffman, 1969)

Stigmas teorijas (2)

(Link & Phelan, 2001)

Atpazīšana: Personai vai grupai tiek piešķirta sociāli konstruēts apzīmējums.

Stereotipizēšana: Šī etiķete ir saistīta ar nevēlamām īpašībām.

Atdalīšana: Sabiedrība uzskata marķēto grupu kā "citu" vai "mazāk vērtīgu."

Statusa zaudējums un diskriminācija: Grupa saskaras ar reālām pasaules neizdevīgām situācijām, piemēram, darba diskrimināciju vai sociālo izslēgšanu.

Varas atšķirības: Stigmu pastiprina tie, kas ir pie varas (piemēram, mediji, politikas veidotāji, institūcijas).

​

(Link & Phelan, 2001)

Varas atšķirības: Stigmu pastiprina tie, kas ir pie varas.

Šī valoda stigmatizē ģimenes, kas izvēlas recepšu medikamentus, lai ārstētu savus grūtībās nonākušos bērnus. Tā grauj medicīnas profesionāļu ekspertīzi. Un tā dod iespēju nepārbaudītām, nepareizi pētītām ārstēšanas metodēm iegūtu ticamību.

�

(Satyanarayana, 2025)

Stigmas teorijas (3)

1. Cilvēki meklē pozitīvu pašidentitāti, labvēlīgi salīdzinot savu grupu ar citām;

2. Novest pie grupu stigmatizācijas, kuras tiek uztvertas kā atšķirīgas vai "mazāk vēlamas."

​

Stigma kā grupu dinamikas sastāvdaļa. Cilvēki dabiski kategorizē sevi un citus iekšgrupās (mēs) un ārgrupās (viņi).

(Obst et al., 2011)

Sociālās identitātes teorija

(Tajfel & Turner, 1979)

Stigmas teorijas (4)

Cilvēki ar depresiju vienkārši ir slinki.

1. Iekšējais;
2. Stabils (Tas ignorē faktu, ka depresija ir ārstējams un īslaicīgs stāvoklis daudziem cilvēkiem);
3. Ietekme: Ja depresija tiek uzskatīta par nemaināmu, cilvēki var uzskatīt, ka ārstēšana ir bezjēdzīga, kas var novest pie sociālās izslēgšanas un diskriminācijas.

​

​

​

Atribūcijas teorija (Weiner, 1986)

UZDEVUMS 2. Stigma tiesnesis

1. Džeimss – 45 gadus vecs bezpajumtnieks, kurš agrāk bija skolotājs.
2. Fatima – 30 gadus veca imigrante no Sīrijas ar augstskolas grādu.
3. Kevins – 19 gadus vecs jaunietis, kurš tikko iznācis no nepilngadīgo aizturēšanas.
4. Liza – 60 gadus veca pensionēta medmāsa.
5. Markus – melnādains vīrietis ar sejas tetovējumiem, kurš vada mazu uzņēmumu.
6. Emma – Viens no vecākiem, kas strādā divos darbos.
7. Raj – 22 gadus vecs vīrietis ratiņkrēslā, kurš piesakās savam pirmajam darbam.
8. Sofija – Bagāta sociālo mediju ietekmētāja bez augstākās izglītības.

1. Kam būtu jāuzticas pieskatīt jūsu bērnu?
2. Kurš, visticamāk, izdarīs noziegumu?
3. Kam būtu jāsaņem darba iespēja advokātu birojā?
4. Blakus kam jūs justos visdrošāk, sēžot autobusā naktī?
5. Kam būtu jāsaņem valsts finansiālais atbalsts?

Izlemiet, kurš no dalībniekiem vislabākā un visnepiemērotākā izvēle. Izskaidrojiet savu pamatojumu.

Stigmas negatīvais cikls

• Stigma (izvairīšanās no kāda, viņu apzīmēšana vai stereotipizēšana) var izraisīt negatīvu ciklu, kas noved pie izolācijas, bezpalīdzības un kauna.

(Utah State University, 2023)

• 30%–40% respondentu atbalstīja uzskatu, ka cilvēki ar depresiju kaut kādā veidā ir atbildīgi par savu stāvokli;

(Dietrich, 2006); (Clement et al, 2015)

• 48% respondentu uzskatīja, ka depresija galvenokārt ir personiskās vājības pazīme, nevis medicīnisks stāvoklis.

(APA, 2020)

​

​

​

Stigma un palīdzības meklēšanas

Skolēni

• Bailes no negatīva vērtējuma un stigmatizācijas noveda pie zemākiem palīdzības meklēšanas rādītājiem starp koledžas studentiem;

(Eisenberg, Downs, Golberstein un Zivin, 2009)

• Pašstigmatizācija ir spēcīgs samazinātas palīdzības meklēšanas uzvedības prognozētājs, jo skolēni var uzskatīt, ka viņi ir pelnījuši savu ciešanu vai ka viņu problēmas ir personisks neveiksmes;

(Clement et al, 2015)

• Stigma ir viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem jauniešu palīdzības meklēšanā.

(Gulliver, Griffiths, un Christensen, 2010)

Skolotāji

• Sabiedrības stigma var atturēt iesaistīšanos garīgās veselības aprūpē, jo pastāv bailes tikt vērtētam no kolēģu vai administratoru puses;

(Corrigan, Druss, un Perlick, 2014)

• Pašstigmatizācija ir būtisks šķērslis, kas samazina palīdzības meklēšanas uzvedību, jo pedagogi var just, ka palīdzības nepieciešamības atzīšana mazina viņu profesionālo identitāti;

(Mulholland & Johns, 2019)

• Bažas par garīgās veselības stigmu varētu novest pie garīgās veselības pakalpojumu nepietiekamas izmantošanas izglītības darbinieku vidū.

(Mulholland & Johns, 2019)

UZDEVUMS 3. Stigma un studenti

Džeiks: "Es nesaprotu, kāpēc kāds tērētu savu laiku terapijai. Ja esi nomākts, vienkārši pārvari to. Viss ir par norūdīšanos, nevis žēlošanos."

​

Samanta: "Jā, nopietni. Atzīt, ka tev vajadzīga palīdzība, ir tikai veids, kā izvairīties no savām problēmām. Īsti cilvēki risina savas problēmas paši."

​

Cits kolēģis: (smejas) "Tieši tā! Tu neredzi, ka kāda slavenība ietu uz terapiju, vai ne?"

Kā skolotājs jūs dzirdat diskusiju starp saviem skolēniem un skolotāju. Kādus soļus jūs veiktu, lai palīdzētu viņiem pārdomāt savas idejas?

Stigmas pārvarēšana

Pozitīvas, strukturētas mijiedarbības stereotipizētu un nestereotipizētu grupu starpā

Mācīšanās, novērojot, pozitīvi paraugi

• Darbs ar precīzu informāciju (mediju pratība)
• Drošas vides radīšana (uzticības veidošana)
• Piedalīšanās diskusijās un aktivitātēs

​

Personas pašvērtība var samazināt stigmas internalizāciju.

4.

Klasē

​

​

1.

Kontakta teorija

(Allport, 1954)

​

​

​

2.

Sociāli kognitīvā teorija

(Bandura, 1986)

3.

Pašapstiprināšanas teorijas

(Steele, 1988)

UZDEVUMS 4. Divas patiesības un stereotips

1. Katrs cilvēks dalās ar divām personīgām patiesībām par sevi, kas apstrīd stereotipu, ar kuru viņi var saskarties vai par kuru ir dzirdējuši.

​

2. Pēc tam grupas dalībnieki apspriež, kā personiskās patiesības apstrīd stereotipu un pārdomā šo stereotipu plašāku ietekmi.

Patiesības par sevi:

1. Man patīk strādāt ar saviem studentiem un palīdzēt viņiem sasniegt labus rezultātus.
2. Es neesmu aktīva dzīvesveida cienītājs; daudz labāk izvēlos palikt mājās.
3. Esmu introverts un man patīk būt vienam ar labu grāmatu.

Stereotipu funkcijas

1

4

2

5

3

Leģitimizēt esošās sociālās hierarhijas.

Ātri apstrādāt sarežģītu sociālo informāciju.

Strukturējot mūsu sociālo vidi, grupējot cilvēkus.

Vadīt cerības un uzvedību sociālo mijiedarbību laikā.

Salīdzinot, var stiprināt pašapziņu un nostiprināt grupas identitāti.

Kognitīvā vienkāršošana

Sociālā kategorizācija

Sociālās identitātes saglabāšana

Sociālo nevienlīdzību attaisnošana

Uzvedības vadīšana

(Fiske & Neuberg, 1990)

(Tajfel & Turner, 1979)

(Tajfel & Turner, 1979)

(Josts & Banaji, 1994)

(Fiske & Neuberg, 1990)

Stereotipu veidi

Teorijas par Stereotipiem (1)

Sociālās kognitīvās teorijas

(Bandura, 1986)

• Stereotipi tiek iemācīti novērojot, imitējot un pastiprinot;
• Cilvēki iegūst un uztur stereotipus, vērojot modeļus (piemēram, vecākus, vienaudžus, mediju personības).

(Bandura, 1986)

​

Teorijas par Stereotipiem (2)

Shēmu teorija

(Allport, 1954)

• Stereotipi ir kognitīvās shēmas veids—mentālie ietvari, kas palīdz indivīdiem organizēt un interpretēt informāciju;

​

• Ļauj veikt ātrus spriedumus, klasificējot jaunu informāciju, pamatojoties uz iepriekšējiem uzskatiem.

(Allport, 1954)

Teorijas par Stereotipiem (3)

Stereotipu satura modelis

(Fiske, Cuddy, Glick, & Xu, 2002)

Cilvēku uztvere par grupas statusu un konkurenci nosaka, cik silta (draudzīga, uzticama) vai kompetenta (spējīga, prasmīga) tiek uztverta šī grupa.

(Fiske, Cuddy, Glick, & Xu, 2002)

​

UZDEVUMS 5. Pozitīvi stereotipi

Norāde 1:

Bieži tiek slavēts par nelokāmu līdzjūtību un veltīšanos, šī persona tiek attēlota kā galvenais kopējs—kāds, kas vienmēr liek citu vajadzības priekšā savām.

Norāde 2:

Viņus apbrīno par to, ka viņi iet pāri robežām, bieži vien upurējot personīgo laiku un labklājību citu labā, radot bezgalīgas nesavtības tēlu.

Pavediena 3:

Pieejams, emocionāli ieguldīts, aizstājējs vecāks, gudrs un laimīgs.

Grupās apspriediet aprakstīto profesiju. Kā pozitīvie stereotipi var būt kaitīgi?

Sociālie mediji un stereotipi�

Politisko stereotipu veidošana caur mīmiem

Marwick & Lewis (2017)

Dzimuma un skaistuma normas influencera saturā

Tiggemann & Zaccardo (2018)

Kultūras un etniskie stereotipi caur vīrusu mēmiem.

Williams, Burnap, & Sloan

(2017)

Stereotipu pārvarēšana

Todd& Galinsky (2014)

Mediju pratība un kritiska patēriņa analīze.

Kellner & Share (2007)

Pettigrew & Tropp, (2006)

Paluck & Green (2009)

Perspektīvas uztveršanas un empātijas apmācība

Starpgrupu kontakts

Izglītības un informētības programmas

Mr. Aizspriedums�1943�Horace Pippin (Amerikānis, 1888–1946)

https://philamuseum.org/collection/object/76592

Aizspriedumu funkcijas

Palīdz cilvēkiem ātri kategorizēt citus.

Uztverot ārējus cilvēkus kā draudu, cilvēki var psiholoģiski attaisnot aizsardzības vai izslēdzošu uzvedību.

Esošo sociālo hierarhiju pamatojums, ļaujot dominējošajām grupām saglabāt varu un privilēģijas.

Sociālās informācijas vienkāršošana

Baiļu un trauksmes pārvaldīšana

Aizspriedumi

Ienākumu nevienlīdzības un diskriminācijas racionalizēšana.

01

03

02

(Fiske, 1998)

(Jost & Banaji 1994)

(Stephan & Stephan 2000)

Aizspriedumu veidi

https://www.cultureally.com/blog/racism-vs-prejudice

Fakti:

• Aptaujas liecina, ka ievērojama iedzīvotāju daļa uzskata, ka rasisms pret etniskajām minoritātēm ir minimāls vai neeksistē.

(APA, 2017)

• Vecuma diskriminācija daudzās kultūrās joprojām ir dziļi iesakņojusies un sociāli pieņemama.

(APA, 2017)

• Aizspriedumu gaidīšana var izraisīt nozīmīgas psiholoģiskās un fizioloģiskās stresa reakcijas (stresa reakcija).

(APA, 2015)

Aizspriedumu teorijas (1)

Grēkāža teorija

https://www.thoughtco.com/scapegoat-definition-3026572

Rodas no tā, ka indivīdi projekcē savas vilšanās un neveiksmes uz neaizsargātām grupām, vainojot tās personīgās vai sabiedrības problēmās.

(Dollard et.al, 1939)

Aizspriedumu teorijas (2)

Sociālās identitātes teorija

1. Indivīdi ievērojamu daļu no sava pašuztveres iegūst no grupu piederības.
2. Lai uzlabotu pašapziņu, cilvēki dod priekšroku savām grupām (iekšgrupām) salīdzinājumā ar citām (ārgrupām), kas noved pie aizspriedumiem.

(Tajfel & Turner, 1979)

https://www.youtube.com/watch?v=XPIJjcJUw7w

Aizspriedumu teorijas (3)

https://www.researchgate.net/publication/320335504/figure/fig1/AS:548611886333952@1507810674868/The-three-phases-of-realistic-conflict-theory-as-evidenced-in-the-Robbers-Cave.png

Reālistiskā konflikta teorija

1. Aizspriedumi rodas no konkurences starp grupām par ierobežotiem resursiem;
2. Kad grupas cīnās par ierobežotiem resursiem, piemēram, darbavietām vai sociālo statusu, rodas starpgrupu naidīgums un negatīvi stereotipi.

(Sherif,1966)

UZDEVUMS 6. Aizspriedumu stāsts

Izlasiet stāstu. Kāda ir teksta galvenā vēsts?

Ezis Hugo tika atstumts no citiem dzīvniekiem viņa aso adatu dēļ, ar baumām, ka viņš ir pārāk bīstams, lai draudzētos. Kādu dienu stipra vētra appludināja mežu, un mazās radības cīnījās, lai atrastu patvērumu. Hugo, neskatoties uz nežēlīgajiem vārdiem, ko viņš bija izturējis, izmantoja savas adatas, lai attīrītu gružus un izveidotu drošu ceļu uz augstāku zemi.

Sociālie mediji un aizspriedumi�

https://x.com/elonmusk/status/1763054266762121517

‘Žests pats par sevi runā’: vācieši reaģē uz Maska acīmredzamo nacistu sveicienu

https://www.theguardian.com/technology/2025/jan/21/the-gesture-speaks-for-itself-germans-divided-over-musks-apparent-nazi-salute

Politiskie aizspriedumi un "atbalss kameras"

• Sociālie mediji veicina "atbalsu kameras" , kur cilvēki tiek pakļauti tikai saturam, kas saskan ar viņu esošajiem politiskajiem uzskatiem, pastiprinot politiskos stereotipus un polarizāciju.

(Pariser, 2011)

Pārvarot aizspriedumus

Todd& Galinsky (2014)

Mediju pratība un kritiska patēriņa analīze.

Kellner & Share (2007)

Pettigrew & Tropp, (2006)

Paluck & Green (2009)

Perspektīvas uztveršanas un empātijas apmācība

Starpgrupu kontakts

Izglītības un informētības programmas

Izglītība un skolotāji

Aizspriedumu pārvarēšana klasē (1)

10.klase

11.klase

12.klae

1. Zinātniskās pētniecības darbs

1. Zinātniskais pētniecības darbs (ZPD);
2. Eksāmena uzdevumi (runāšanas prasmes un avoti).

1. Stenda prezentācijas;
2. Eksāmena uzdevumi (runāšanas prasmes un avoti);
3. Darbs ar tekstiem.

​

Zinātniskie pētījumi

Aizspriedumu pārvarēšana klasē (2)

• Canva;
• Google dokumenti, formas;
• PDF.

Runas prasmes

• Publiskā runa;
• Tikt galā ar stresu.

IT PRASMES

Plānošanas prasmes

• Laika pārvaldība;
• Mērķu noteikšana.

TEKSTA ANALĪZES PRASMES

• Avoti;
• Gara formāta teksts.

Aizspriedumu pārvarēšana klasē (3)

1.Kritēriji

2. Darbs ar avotiem

Aizspriedumu pārvarēšana klasē (4)

4. Plānošana

5. Informācijas meklēšana

Aizspriedumu pārvarēšana klasē (5)

6. Plakāta izveidošana un APA 7 stils

7. Prezentēšana

Aizspriedumu pārvarēšana klasē (6)

Plāns skolas mēroga garīgās veselības izpratnes kampaņai.

https://docs.google.com/spreadsheets/d/1rMhYn1cDCCHfxWTGfDNjqGbskJ1Ixlu6OGkx9YMZYY0/edit?usp=sharing

Paldies par uzmanību!�

​

Lūdzu, sniedziet mums atsauksmes!

Bibliogrāfija (1)

1. Allports, G. W. (1954). Aizspriedumu daba. Addison-Wesley.
2. Amerikas Psiholoģijas Asociācija. (2015). Diskriminācijas ietekme. Iegūts no https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact
3. Amerikas Psiholoģijas asociācija. (2023, marts). Vecuma diskriminācija ir viena no pēdējām sociāli pieņemamām aizspriedumiem. Monitor on Psychology. Iegūts no https://www.apa.org/monitor/2023/03/cover-new-concept-of-aging
4. Amerikas Psiholoģijas asociācija. (n.d.). Etniskās un rasu minoritātes & sociālekonomiskais statuss. Iegūts no https://www.apa.org/pi/ses/resources/publications/minorities
5. Andersen, M. M., Varga, S., & Folker, A. P. (2022). Par stigmas definīciju. Journal of Evaluation in Clinical Practice, 28(5), 847–853. https://doi.org/10.1111/jep.13684
6. Angermeyer, M. C., & Dietrich, S. (2006). Sabiedrības uzskati un attieksme pret cilvēkiem ar garīgām slimībām: Iedzīvotāju pētījumu pārskats. Acta Psychiatrica Scandinavica, 113(3), 163–179.
7. Bandura, A. (1986). Domāšanas un darbības sociālie pamati: Sociālās kognitīvās teorijas. Prentice-Hall.
8. Clement, S., Schauman, O., Graham, T., Maggioni, F., Evans-Lacko, S., Bezborodovs, N., ... & Thornicroft, G. (2015). Kāda ir garīgās veselības saistītās stigmas ietekme uz palīdzības meklēšanu? Sistēmisks kvantitatīvo un kvalitatīvo pētījumu apskats. Psychological Medicine, 45(1), 11–27.

Bibliogrāfija (2)

​

9. Corrigan, P. W. (2004). Kā stigma traucē garīgās veselības aprūpei. American Psychologist, 59(7), 614–625. https://doi.org/10.1037/0003-066X.59.7.614
10. iejaucas garīgās veselības aprūpē. American Psychologist, 59(7), 614–625. https://doi.org/10.1037/0003-066X.59.7.614
11. Corrigan, P. W., Druss, B. G., & Perlick, D. A. (2014). Garīgās slimības stigmas ietekme uz palīdzības meklēšanu un dalību garīgās veselības aprūpē. Psychological Science in the Public Interest, 15(2), 37–70.
12. Crandall, C. S., D'Anello, S., Sakalli, N., Lazarus, E., Wieczorkowska, G., & Feather, N. T. (2001). Atribūcijas-vērtības modelis aizspriedumiem: Anti-tauku attieksme sešās valstīs. Personības un sociālās psiholoģijas biļetens, 27(1), 30–37. https://doi.org/10.1177/0146167201271003
13. Devine, P. G. (1989). Stereotipi un aizspriedumi: to automātiskās un kontrolētās sastāvdaļas. Journal of Personality and Social Psychology, 56(1), 5–18. https://doi.org/10.1037/0022-3514.56.1.5
14. Devos, T., & Banaji, M. R. (2005). Amerikānis = Balts? Kultūras ietekme un rasu aizspriedumi. Journal of Personality and Social Psychology, 88(2), 276–293. https://doi.org/10.1037/0022-3514.88.2.276
15. Dollards, J., Doobs, L. W., Millers, N. E., Mowrers, O. H., & Sears, R. R. (1939). Frustrācija un agresija. Yale University Press.
16. Eagly, A. H., & Wood, W. (2012). Sociālo lomu teorija. In P. A. M. Van Lange, A. W. Kruglanski, & E. T. Higgins (Red.), Sociālās psiholoģijas teoriju rokasgrāmata (2. sēj., 458–476. lpp.). Sage.
17. Eisenberg, D., Downs, M. F., Golberstein, E., & Zivin, K. (2009).

Bibliogrāfija (3)

18. Fiske, S. T. (1998). Stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija. In D. T. Gilbert, S. T. Fiske, & G. Lindzey (Red.), Sociālās psiholoģijas rokasgrāmata (4. izdev., 2. sēj., 357–411. lpp.). McGraw-Hill.
19. Fiske, S. T., & Neuberg, S. L. (1990). Iespaidu veidošanās kontinuuma modelis: No kategorijās balstītiem līdz individuālo procesu veidošanai. Advances in Experimental Social Psychology, 23, 1–74. https://doi.org/10.1016/S0065-2601(08)60317-2
20. Fiske, S. T., Cuddy, A. J., Glick, P., & Xu, J. (2002). (Bieži vien jaukta) stereotipu satura modelis: kompetence un siltums attiecīgi izriet no uztvertā statusa un konkurences. Journal of Personality and Social Psychology, 82(6), 878–902. https://doi.org/10.1037/0022-3514.82.6.878
21. Goffmans, E. (1969). Stigma: Piezīmes par bojātas identitātes pārvaldību. Pēcdiploma medicīnas žurnāls, 45(527), 642. https://doi.org/10.1136/pgmj.45.527.642
22. Gulliver, A., Griffiths, K. M., & Christensen, H. (2010). Uztvertie šķēršļi un veicinātāji garīgās veselības palīdzības meklēšanai jauniešiem: Sistemātisks pārskats. BMC Psychiatry, 10, 113. https://doi.org/10.1186/1471-244X-10-113
23. Hatzenbuehler, M. L., Phelan, J. C., & Link, B. G. (2013). Stigma kā būtisks iemesls iedzīvotāju veselības nevienlīdzībai. American Journal of Public Health, 103(5), 813–821. https://doi.org/10.2105/AJPH.2012.301069
24. Heilman, M. E. (2012). Dzimumu stereotipi un aizspriedumi darbavietā. Pētījumi organizāciju uzvedībā, 32, 113–135. https://doi.org/10.1016/j.riob.2012.10.003
25. Jackson, L. M. (2019). Ievads. In American Psychological Association eBooks (3.–8. lpp.). https://doi.org/10.1037/0000168-001
26. Josts, J. T., & Banaji, M. R. (1994). Stereotipu loma sistēmas attaisnošanā un nepatiesas apziņas ražošanā. Britu Sociālās Psiholoģijas Žurnāls, 33(1), 1–27. https://doi.org/10.1111/j.2044-8309.1994.tb01008.x

Bibliogrāfija (4)

27. Josts, J. T., & Banaji, M. R. (1994). Stereotipu loma sistēmas attaisnošanā un nepatiesas apziņas radīšanā. Britu sociālās psiholoģijas žurnāls, 33(1), 1–27. https://doi.org/10.1111/j.2044-8309.1994.tb01008.x
28. Kellner, D., & Share, J. (2007). Kritiskā mediju pratība, demokrātija un izglītības rekonstrukcija. In D. Macedo & S.R. Steinberg (Eds.), Mediju pratība: Lasītājs (pp. 3-23). Ņujorka: Peter Lang Publishing.
29. Kraus, M. W., & Stephens, N. M. (2012). Ceļvedis jaunai sociālās klases psiholoģijai. Social and Personality Psychology Compass, 6(9), 642–656.
30. Link, B. G., & Phelan, J. C. (2001). Stigmas konceptualizēšana. Socioloģijas gadskārtējais apskats, 27(1), 363–385. https://doi.org/10.1146/annurev.soc.27.1.363
31. Marwick, A. E., & Lewis, R. (2017). Mediju manipulācija un dezinformācija tiešsaistē. Data & Society Research Institute. Iegūts no https://datasociety.net/library/media-manipulation-and-disinformation-online/
32. Marx, D., & Ko, S. J. (2019). Stereotipi un aizspriedumi. Oksfordas Pētniecības Enciklopēdija Psiholoģijā. https://doi.org/10.1093/acrefore/9780190236557.013.307
33. Medicīniskās aprūpes pētījumi un apskats, 66(5), 522–541. https://doi.org/10.1177/1077558709335362
34. Mulholland, B., & Johns, R. (2019). Garīgās veselības stigma un palīdzības meklēšana skolotāju vidū: Profesionālā atbalsta šķēršļi. Izglītības psiholoģija praksē, 35(3), 251–265.
35. Nelsons, T. D. (2005). Vecuma diskriminācija: Stereotipi un aizspriedumi pret vecākiem cilvēkiem. MIT Press.
36. Obst, P. L., White, K. M., Mavor, K. I., & Baker, R. M. (2011). Sociālās identifikācijas dimensijas kā prototipiskuma ietekmes mediatoru uz starpgrupu uzvedību. Psiholoģija, 02(05), 426–432. https://doi.org/10.4236/psych.2011.25066

Bibliogrāfija (5)

37. Paluck, E. L., & Green, D. P. (2009). Aizspriedumu mazināšana: Kas darbojas? Pētījumu un prakses pārskats un novērtējums. Annual Review of Psychology, 60, 339–367. https://doi.org/10.1146/annurev.psych.60.110707.163607
38. Pariser, E. (2011). Filtru burbulis: Ko internets no jums slēpj. Penguin Books.
39. Pettigrew, T. F., & Tropp, L. R. (2006). Meta-analītisks starpgrupu kontaktu teorijas tests. Journal of Personality and Social Psychology, 90(5), 751–783. https://doi.org/10.1037/0022-3514.90.5.751
40. Satyanarayana, M. (2025. gada 21. februāris). Kāpēc Trampa administrācija demonizē bērnu garīgās veselības medikamentus? Scientific American. https://www.scientificamerican.com/article/why-is-the-trump-administration-villainizing-mental-health-meds-for-kids/
41. Steele, C. M. (1988). Pašapliecināšanās psiholoģija: pašintegritātes uzturēšana. In Advances in experimental social psychology (Vol. 21, pp. 261–302). Academic Press.
42. Stefans, W. G., & Stefans, C. W. (2000). Integrētā draudu teorija par aizspriedumiem. Aizspriedumu un diskriminācijas mazināšana, 23–45.
43. Tajfel, H., & Turner, J. C. (1979). Integratīvā starpgrupu konflikta teorija. In W. G. Austin & S. Worchel (Eds.), Starpgrupu attiecību sociālā psiholoģija (pp. 33–47). Brooks/Cole.
44. Tangor, C., & Lynch, L. (1992). Stereotipizēšana un aizspriedumi. In D. T. Gilbert, S. T. Fiske, & G. Lindzey (Eds.), Sociālās psiholoģijas rokasgrāmata (4. izdevums, 2. sējums, 357–411. lpp.). McGraw-Hill.
45. Tiggemann, M., & Zaccardo, M. (2018). “Vingro, lai būtu formā, nevis tievs”: Fitspirācijas attēlu ietekme uz sieviešu ķermeņa tēlu. Body Image, 26, 90–97.
46. Todd, A. R., & Galinsky, A. D. (2014). Perspektīvas uzņemšana kā stratēģija aizspriedumu mazināšanai: Pierādījumi, mehānismi un kvalifikācijas. Social and Personality Psychology Compass, 8(7), 374–387. https://doi.org/10.1111/spc3.12139
47. Jūtas Valsts universitāte. (2023. gada 14. decembris). Stigma mazināšana pret ārstēšanu ar medikamentiem. USU. https://extension.usu.edu/heart/research/reducingstigma
48. Weiners, B. (1986). Motivācijas un emociju atribūcijas teorija. https://ci.nii.ac.jp/ncid/BA00300835