1 of 36

Aktualitātes civilās aizsardzības jomā

Jānis Pošeiko, Liepājas 1.daļas komandieris, janis.poseiko@vugd.gov.lv , +37122460363

29.04.2025, «Robežnieki», Grobiņas pag.

KURZEMES REĢIONA PĀRVALDE

2 of 36

Saturs

CA plāns;

Patvertnes;

Rīcība apdraudējuma gadījumā;

NVO iesaiste CA.

3 of 36

Ievads

Civilā aizsardzība ir nacionālās drošības sastāvdaļa, kurā ietilpst gan valsts institūcijas, gan pašvaldības, gan fiziskās un juridiskās personas.

Tātad sistēmu kopumā veido visa sabiedrība un tās pārvalde, un, ņemot vērā konkrēti noteiktās sistēmas dalībnieku lomas, kuras definēti kā uzdevumi un atbildības, saprotams, ka ikviens sistēmas subjekts ir nepieciešams un nozīmīgs sekmīgai sistēmas darbībai.

4 of 36

CA plāns

Plānošanas dokumenti ir neatņemama katastrofas pārvaldīšanas sastāvdaļa, kuras mērķis ir fiksēt iespējamos riskus un paredzēt nepieciešamās aktivitātes.

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ir dokuments, kurš sagatavots, ņemot vērā risku novērtējumu, un kurā noteikti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi un to īstenotāji*.

*Ministru kabineta noteikumi Nr.658 «Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju».

5 of 36

Kā atrast?

6 of 36

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj šādu informāciju:

Pašvaldības vai sadarbības teritorijas administratīvi teritoriālais raksturojums:

Administratīvi teritoriālais sadalījums;
Iedzīvotāju skaits un blīvums, tai skaitā ieslodzījuma vietās izvietoto ieslodzīto skaits;
Blakus esošās pašvaldības vai sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas.

7 of 36

Pašvaldības teritorijā iespējamie riski (zemi, vidēji, augsti un ļoti augsti), ņemot vērā valsts civilās aizsardzības plānā norādīto informāciju.

8 of 36

Kopsavilkums par risku novērtēšanu (ēku un būvju sabrukšana, avārija siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā):

Risku scenāriji;
Risku matricas;
Risku kartes.

9 of 36

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi atsevišķi katram riskam.

11 of 36

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji.

12 of 36

Iedzīvotāju evakuācija no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, ņemot vērā attiecīgā apdraudējuma iespējamās sekas:

Evakuācijas veids;
Pulcēšanās vietas;
Evakuācijas maršruti;
Transporta nodrošinājums;
Pagaidu izmitināšana;
Evakuēto uzskaite;
Evakuēto ēdināšana;
Evakuēto sociālā aprūpe;
Evakuēto īpašuma apsardze;
Sadarbība ar citām pašvaldībām evakuēto uzņemšanas jomā.

13 of 36

Iesaistāmie resursi:

Pašvaldības vai pašvaldību resursi, kas iesaistāmi reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos;
Fizisko vai juridisko personu resursi, kas iesaistāmi reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos;
Nodrošinājums ar energoresursiem energoapgādes traucējumu gadījumā.

Sadarbība ar citu administratīvo teritoriju, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju, valsts un citu valstu glābšanas dienestiem un blakus esošajām pašvaldībām.

14 of 36

Pasākumi militāra iebrukuma vai kara gadījumā:

Agrīnā brīdināšana un situācijas monitorings;
Mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi;
Svarīgās infrastruktūras pastiprināta aizsardzība;
Iedzīvotāju informēšana;
Pašvaldību sabiedriskās kārtības nodrošināšana;
Degvielas un kurināmā rezervju iesaistīšana;
Pārtikas rezervju iesaistīšana;
Dzeramā ūdens rezervju iesaistīšana;
Patvertnēm piemēroto būvju izmantošana;
Mobilo energoapgādes avotu iesaistīšana;
Ārstniecības personāla un medicīnas resursu iesaistīšana;
Pašvaldības teritorijā esošo personu, materiālo vērtību un citu priekšmetu evakuācija;
Evakuēto personu uzņemšana pašvaldības teritorijā;
Pašvaldības institūciju kritisko funkciju noteikšana.

15 of 36

Pielikumi

16 of 36

Patvertnes (III kategorija)

Ēkā esoša telpa vai telpu grupa, kurā īslaicīgi patverties nozīmīga apdraudējuma, piemēram, artilērijas vai gaisa triecienu laikā.
Patvertnes var tikt izvietotas valsts, pašvaldību, juridiskām vai fiziskām personām piederošās ēkās, kuru telpas vai telpu grupas atbilst vai daļēji atbilst patvertnēm izvirzītajām minimālajām tehniskajām prasībām.
Patvertnes var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos, pazemes stāvos (piem., dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās, tuneļos u.tml.).

17 of 36

Kur atrast informāciju?

18 of 36

Valsts un pašvaldību īpašumā esošu ēku novērtēšanu veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

19 of 36

Privātpersonu (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas u.c.) un komersantu īpašumā esošu ēku novērtēšanu veic pašvaldība (būvvaldes būvinspektora amatpersona, civilās aizsardzības amatpersona u.c.) sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonu un ēkas īpašniekiem, tiesisko valdītāju vai pārvaldnieku.

20 of 36

Būtiskākās prasības, izvērtējot telpu vai telpu grupu piemērotību patvertnes ierīkošanai

Patvertnēm piemērotākās ēkas ir tās, kuras izbūvētas no dzelzsbetona blokiem vai ķieģeļiem.

Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehniskie ūdeņi vai notekūdeņi.

Patvertnē nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.

Patvertnes nedrīkst būt aizkrautas ar atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām.

21 of 36

Kad būs jādodas uz patvertni?

Svarīgi, ka uz publisku patvertni jādodas tikai tad, ja tā atrodas drošā, ne vairāk kā 300 metru attālumā, turklāt nokļūšanu līdz tai nekavē un neierobežo šķēršļi – iežogotas teritorijas, ūdentilpes u.c. Savukārt, ja drošā (līdz 300 metru) attālumā patvertne nav izvietota, tad apdraudējuma gadījumā drošākais patvērums būs tajā ēkā, kur cilvēks jau atrodas, vai patvērums ir jāmeklē tuvākajā ēkā, ievērojot “divu sienu principu”, kas nozīmē, ka starp cilvēku un ēkas ārējām sienām ir vismaz divas sienas.

22 of 36

Rīcība apdraudējuma gadījumā

23 of 36

Apziņošana

Lai brīdinātu iedzīvotājus katastrofu un to draudu gadījumos, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Lai saņemtu informāciju par dabas katastrofu, rūpniecisko avāriju un to draudu gadījumiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem, izmantojiet kādu no plašsaziņas līdzekļiem:

Latvijas radio 1;
Latvijas radio 2;
Latvijas radio 3;
Latvijas radio 4;
Latvijas radio 5;
Latvijas televīziju LTV1 un LTV7;
www.lsm.lv.

24 of 36

Evakuācija

Evakuācija var tikt izsludināta tad, kad apdraudējums ir vēl tikai iespējams vai arī tā laikā. Informācija par evakuēšanās nepieciešamību un papildu norādījumi Jums tiks sniegti pa radio un televīziju, vai ar policijas, ugunsdzēsēju glābēju automašīnu skaļruņu palīdzību.

Evakuācijas izziņošanas gadījumā, ar nodrošināto transportu vai, ja iespējams, ar savu personīgo autotransportu jādodas prom norādītajā virzienā.

Ja, saņemot aicinājumu evakuēties, no tā atsakāties, tad atteikums Jums jāapstiprina rakstiski, tādējādi uzņemoties atbildību par iespējamām sekām.

25 of 36

Īslaicīgas evakuācijas gadījumā ņemiet līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, eID karte), skaidru naudu, bankas kartes, mobilo tālruni un tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām, medikamentus, ja tos nepieciešams lietot regulāri.

Ilgstošas evakuācijas gadījumā līdzi jāņem ārkārtas gadījumu soma. Atcerieties, ka somai ir jābūt tik smagai, cik smagu pats varat panest.

Evakuācijas gadījumā nevajag celt paniku, ir jāsaglabā miers.

26 of 36

Gatavība nestandarta situācijām

Iepriekš sagatavojieties iespējamām ārkārtas, nestandarta situācijām. Ieteicams turēt rezervē:

Sērkociņus, sveces, kabatas lukturīšus;
Radio ar rezerves baterijām;
Gāzes (spirta) plītiņu;
Medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles;
Pārtikas rezerves, kuras uzglabājamas ārpus ledusskapja un dzeramo ūdeni;
Skaidru naudu.

27 of 36

Kur meklēt informāciju?

29 of 36

NVO iesaiste civilajā aizsardzībā

1. Iesaistes jomas

Brīvprātīgo mobilizācija un atbalsts:

Organizē brīvprātīgos palīdzības sniegšanai katastrofu laikā (piemēram, ēdināšana, patvēruma vietas, evakuācijas palīdzība).

Iedzīvotāju izglītošana un apmācība:

Rīko civilās aizsardzības mācības, informē par rīcību ārkārtas situācijās (piemēram, pirmā palīdzība, evakuācijas kārtība).

Humanitārā palīdzība:

Sniedz atbalstu katastrofu skartajiem (pārtika, ūdens, apģērbs, segas u.c.).

30 of 36

Psiholoģiskais atbalsts:

Nodrošina krīzes intervences komandas, emocionālo atbalstu cietušajiem.

Specifisks tehniskais atbalsts:

Piemēram, NVO var specializēties meklēšanas un glābšanas darbos, dzīvnieku evakuācijā vai kiberdrošības incidentu atbalstā.

Sabiedrības interešu aizstāvība:

Palīdz uzraudzīt, vai civilās aizsardzības pasākumi ievēro cilvēktiesības, mazāk aizsargāto grupu intereses.

31 of 36

2. Iesaistes formas

Formāli sadarbības līgumi vai memorandi:

Jau iepriekš noslēgt vienošanās ar NVO par konkrētu uzdevumu veikšanu ārkārtas situācijās.

NVO iekļaušana pašvaldības civilās aizsardzības plānos:

Skaidri definējot viņu lomu un uzdevumus.

Regulāra iesaiste mācībās un treniņos:

Lai NVO būtu praktiskas zināšanas un viņi būtu “iekļauti komandā”.

Finansējums vai atbalsts sagatavotībai:

Nodrošināt nelielus grantus vai resursus NVO kapacitātes stiprināšanai (apmācības, ekipējums).

Informācijas apmaiņa un komunikācijas tīkli:

Veidot kopīgas platformas, lai ārkārtas situācijās ātri koordinētu sadarbību.

32 of 36

3. Starptautiskā pieredze

ASV – American Red Cross

Liela loma katastrofu palīdzības organizēšanā, brīvprātīgo tīklu pārvaldīšanā. Viņi ir oficiāli atzīti kā daļa no valsts ārkārtas reaģēšanas sistēmas.

Vācija – THW (Technisches Hilfswerk)

Šī ir federāla brīvprātīgo organizācija, kura strādā ļoti ciešā sazobē ar pašvaldībām – viņi veic tehniskos glābšanas darbus, piemēram, plūdu gadījumā.

Norvēģija – NVO kā partneri krīzes plānošanā

Civilās aizsardzības plānos NVO ir integrēti jau plānošanas posmā – viņiem piešķir konkrētas funkcijas atbilstoši viņu spējām.

Ukraina (pēdējo gadu pieredze)

Ļoti aktīva brīvprātīgo un NVO loma – ne tikai humanitārā palīdzība, bet arī drošības, loģistikas, medicīniskā atbalsta organizēšana, ko koordinē gan pašvaldības, gan valsts.

33 of 36

Ieteikumi NVO iesaistes stiprināšanai

Noslēgt skaidrus vienošanās dokumentus pirms krīzes.

Regulāri organizēt kopīgas mācības.

Nodrošināt resursus apmācībai un ekipējumam.

Veidot uzticēšanos un ātrus saziņas mehānismus.

Pielāgot uzdevumus NVO specifiskajām kompetencēm.

34 of 36

Saglabāt elastību un uzturēt īstu sadarbību ir atslēga veiksmīgai NVO iesaistei civilajā aizsardzībā.

35 of 36

Paldies! Jautājumi?

36 of 36