1 of 26

Veci, daudzveidīgi meži

Apodziņa mājas

Zīmējuma autore: Marta Gotlība

2 of 26

Apodziņš Glaucidium passerinum : Edgars Dzenis

3 of 26

Kāds ir vecs, daudzveidīgs mežs?

Kāds ir vecs, daudzveidīgs mežs? - (Skolēni sniedz atbildes)

(Šajā slaidā uz klikšķi atveras jauns veca meža foto un pārklāj iepriekšējos)

Vecā, daudzveidīgā mežā nav vienas sugas un viena vecuma koki; tajā nav tikai veci koki. Tajā ir dažādi koki no sugu viedokļa izmēru viedokļa; kritalas; cilvēka darbības sekas nav dominējošās, piemēram, tas nav tīrīts no kritalām, no tā nav izvākti sausie koki.

Nav svarīgi, cik veci ir koki, bet kāds mežs ir kopumā – ne obligāti visiem kokiem ir jābūt veciem. Kritēriji vecam mežam – mežs ir virs ciršanas vecuma, pieaudzis vai pāraudzis, dabā meklējam, vai tajā ir stāvoši vai krituši atmirušie koki, vai tajā ir dobumaini koki, cik dažādu putnu sugu tur novērojam. Ja no mežiem tiek aizvāktas apses, dobumainie koki un miruši koki, mežs kļūst bioloģiskās daudzveidības ziņā nabadzīgāks. Tas kļūst nepiemērots tādām putnu sugām kā dzeņi un pūces pat tad, ja formāli (uz papīra) tas skaitās vecs mežs.

4 of 26

Kā veci, daudzveidīgi meži stabilizē klimata pārmaiņas?

Oglekļa krātuves
Dzesēšana un mitrums
Ūdens ciklu regulēšana
Noturība pret katastrofām

Foto: Sandra Ikauniece

Kā veci, daudzveidīgi meži stabilizē klimata pārmaiņas?

1. Tie ir milzīgas oglekļa krātuves. Atšķirībā no jaunaudzēm, kuras oglekli piesaista strauji, bet vēl nav uzkrājušas lielas rezerves, veci meži ir oglekļa "bankas". Ogleklis tiek uzglabāts ne tikai stumbros, bet arī zaros, saknēs un mizā. Lielākā daļa oglekļa vecos mežos atrodas tieši augsnē un nedzīvajā koksnē (sūnās, trūdošos stumbros). Šis ogleklis tur var glabāties simtiem gadu, ja vien mežs netiek traucēts.

2. Tie dzesē un nodrošina mitrumu karstumā. Mežu masīvi darbojas kā dabiskas dzesēšanas iekārtas, izmantojot divus galvenos procesus:

transpirāciju, kad koki caur lapām izdala ūdens tvaikus. Šis process patērē siltumenerģiju, tādējādi dzesējot apkārtējo gaisu. Vecos mežos ar blīvu vainagu šis efekts ir ievērojami spēcīgāks nekā atklātās vietās.

2) Albedo efektu, kad tumšas skujas vai lapas absorbē saules gaismu, bet sarežģītā meža struktūra neļauj šim siltumam uzreiz atstaroties atpakaļ atmosfērā kā siltumnīcefekta gāzu slazdam, tā vietā pārvēršot to enerģijā dzīvības procesiem.

3. Tie regulē ūdens ciklus. Veci meži darbojas kā milzīga sūklis. Tie regulē ūdens plūsmu, kas ir būtiski klimata pārmaiņu izraisīto ekstrēmo laikapstākļu (plūdu un sausuma) mazināšanai: Sūnu paklājs un trūdoša koksne absorbē lielu daudzumu nokrišņu, pasargājot no pēkšņiem plūdiem. Sausuma periodos meži pakāpeniski atdod uzkrāto mitrumu, uzturot upju līmeni un gaisa mitrumu reģionālā mērogā.

4. Tie ir noturīgi pret katastrofām. Daudzveidība ir meža "apdrošināšanas polise". Ja mežā ir daudz dažādu koku sugu un dažāda vecuma koki, kaitēkļi un slimības retāk iznīcina visu meža masīvu, jo dažādas sugas reaģē atšķirīgi. Jaukta tipa vecākos mežos ar dažādu stāvu struktūru vēja postījumi bieži vien ir mazāki nekā vienveidīgu koku sugu plantācijās.

5 of 26

Kāpēc klimats mainās?

Foto: Matt Palmer, Chris Gallagher, Yoda Adaman, Chris Leboultillier /Unsplash

Kāpēc klimats mainās?

(Šajā slaidā uz klikšķi atveras jauns foto un pārklāj iepriekšējos)

Klimata pārmaiņas nozīmē ilgstošas izmaiņas Zemes klimatā — vidējā temperatūrā, nokrišņu daudzumā, vējos, gadalaikos un laikapstākļu ekstrēmos.

Zeme dabiski sasilst un atdziest arī bez cilvēkiem. Taču pēdējo ~150 gadu laikā:cilvēki dedzina fosilo kurināmo (naftu, ogles, gāzi), izcērt mežus, ražo daudz preču un patērē daudz enerģijas, atmosfērā nonāk vairāk siltumnīcefekta gāzu, īpaši oglekļa dioksīda (CO₂). Šīs gāzes darbojas kā sega ap Zemi – tās notur siltumu, un planēta kļūst siltāka.

Aizvien biežāk ir ļoti karstas dienas. Karstumā cilvēkiem ir grūtāk mācīties, strādāt un sportot, jo ātri iestājas nogurums. Arī dzīvniekiem un augiem ir grūti, jo karstums tiem rada stresu.

Biežāk notiek arī stipras lietusgāzes. Lai gan lietus var līt retāk, tas dažreiz līst ļoti stipri vienā reizē. Tāpēc rodas plūdi, tiek applūdinātas mājas, ceļi un lauki. Augsne nespēj uzsūkt visu ūdeni, un tas strauji aizplūst, radot dubļu nogruvumus, izpostot apdzīvotas vietas. Ja tiek nocirsti meži, tie nevar regulēt gaisa temperatūru un ūdens ciklus.

Klimata pārmaiņu dēļ biežāk notiek ekstrēmi laikapstākļi – stipras vētras, sausuma periodi un mežu ugunsgrēki citviet pasaulē. Grūtāk ir paredzēt laikapstākļus.

Šīs pārmaiņas ietekmē dabu. Daži augi un dzīvnieki nepaspēj pielāgoties, un meži, purvi un ūdeņi tiek pakļauti lielai slodzei. Tāpēc samazinās dzīvnieku un augu daudzveidība.

Piemēri:

Palisades Fire bija viens no lielākajiem ugunsgrēkiem 2025. gada sākumā Losandželosas apgabalā. Liesmas izplatījās ļoti sausos laikapstākļos ar spēcīgiem vējiem, iznīcinot tūkstošiem ēku. Ugunsgrēks lika evakuēties vairāk nekā 100 000 cilvēkiem un prasīja vismaz 30 dzīvības. Šis ugunsgrēks bija ļoti postošs un parādīja, cik bīstamas var būt klimata pārmaiņu izraisītas sausuma un karstuma sekas.

Pakistānas plūdi 2025. gadā: smags musona lietus un kalnu ūdeņu aizplūšana izraisīja katastrofālas plūdus, kuros gāja bojā vairāk nekā 1000 cilvēku un cieta vai tika pārvietoti vairāki miljoni cilvēku.

2025. gada Eiropas karstuma viļņi — starp aprīli un septembri tika fiksēti ļoti intensīvi karstuma periodi ar rekordaugstām temperatūrām. Karstuma dēļ cieta aptuveni 16 500 cilvēku.

6 of 26

Kāpēc klimata pārmaiņas ir svarīgas?

Foto: Li-An Lim /Unsplash

7 of 26

Vai klimata pārmaiņas jūtam arī Latvijā?

Foto: Smiltenes pašvaldība, Miks Kuncevičš un Dāvids Freidenfelds/Latvijas Televīzija. LSM.lv, LETA/Evija Trifanova

Vai klimata pārmaiņas jūtam arī Latvijā?

2025. gada 12.jūlija vakarā spēcīgs negaiss ar lielgraudu krusu radīja plašus postījumus Latvijas vidienē, īpaši Smiltenes novada Bilskas pagastā. Lielgraudu krusas gabali bija tik lieli, ka tie izsita automašīnu logus, sabojāja jumtu segumus un saules paneļus, kā arī radīja bojājumus ēkām un saimniecībām. Daudzi iedzīvotāji stāstīja, ka krusas graudi bija tik lieli, ka tos varēja turēt rokā (līdz pat ~10 cm diametrā). Smagāk cieta automobiļi, ēku jumti, saules paneļi un saimniecības. Līdzīgs negaiss ar lielgraudu krusu bija plosījies Dobeles novadā 2023. gada vasarā.

2024. gada jūlija intensīvas lietusgāzes radīja problēmas arī Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, appludinot ielas, pagalmu zonas un zemas teritorijas. Apdrošināšanas kompānijas saņēma simtiem prasību par pusmiljona eiro vērtu īpašumu bojājumu kompensēšanu.

8 of 26

Labā ziņa- daba stabilizē klimata pārmaiņas

Mikroorganismi

Augsne

Dabiskas pļavas un ganības

Okeāni

Labā ziņa - daba stabilizē klimata pārmaiņas

Mikroorganismi, lai gan neredzami, ir ļoti nozīmīgi klimata regulatori. Tie dzīvo augsnē, ūdenī un mežos un regulē oglekļa, slāpekļa un metāna ciklus. Mikroorganismi palīdz ogleklim palikt zemē, nevis nonākt atmosfērā, un nodrošina ekosistēmu noturību. Bez mikroorganismiem neviens klimata risinājums ilgtermiņā nestrādātu.

Augsne ir viens no vissvarīgākajiem, bet bieži nenovērtētākajiem klimata stabilizētājiem. Vesela augsne ir milzīga oglekļa krātuve – tajā kopumā ir vairāk oglekļa nekā visā atmosfērā un augos kopā. Augsnē esošie mikroorganismi saista oglekli stabilās formās, neļaujot tam nonākt gaisā. Vesela augsne arī labāk uzkrāj ūdeni, tāpēc samazinās gan sausuma, gan plūdu risks. Augsni sagrauj intensīva aršana, monokultūras un mežu izciršana, un augsnes degradācija nozīmē arī klimata nestabilitāti.

Dabiskā, daudzveidīgā veģetācija ir būtiska klimata stabilitātei. Pastāvīga fotosintēze palīdz piesaistīt CO₂, augi notur mitrumu augsnē un samazina karstuma pīķus. Dabiskas pļavas un ganības bieži ir klimata ziņā stabilākas nekā intensīva lauksaimniecība ar vienu kultūraugu.

Okeāni, jūras un piekrastes ekosistēmas ir planētas galvenais klimata amortizators. Tie absorbē aptuveni ceturtdaļu līdz trešdaļu no cilvēku radītā CO₂ un uzkrāj lielu daļu liekā siltuma. Okeāni regulē globālās gaisa un ūdens plūsmas, ietekmējot laikapstākļus visā pasaulē.

9 of 26

Labā ziņa- daba stabilizē klimata pārmaiņas

Bioloģiskā daudzveidība

Veci, daudzveidīgi meži

Mitrāji

Ūdens cikls

Bioloģiskā daudzveidība ir viens no galvenajiem stabilitātes pamatiem dabā. Ja viena suga cieš, citas var pārņemt tās funkcijas, tāpēc ekosistēmas labāk pielāgojas pārmaiņām. Daudzveidīgās sistēmās ir mazāks sabrukuma risks, savukārt vienveidīgas sistēmas, piemēram, plantācijas un monokultūras, ir klimatiski daudz trauslākas.

Meži ir viens no svarīgākajiem dabas elementiem, kas palīdz stabilizēt klimatu. Tie uzkrāj oglekli koksnē, augsnē un saknēs, tādējādi samazinot CO₂ daudzumu atmosfērā. Meži regulē temperatūru – vasarā tie atvēsina apkārtējo vidi, bet ziemā pasargā no krasām salnām. Tie arī stabilizē ūdens apriti, jo palīdz uzsūkt un lēni atdot ūdeni, mazinot gan plūdu, gan sausuma risku. Vislielāko labumu dod veci, dabiski un daudzveidīgi meži, kuros procesi notiek līdzsvaroti.

Mitrāji, piemēram, purvi, slapjās pļavas un palienes, ir vieni no spēcīgākajiem dabiskajiem klimata stabilizētājiem. Tie uzkrāj milzīgu oglekļa daudzumu, īpaši purvi, kuru kūdrā ogleklis glabājas tūkstošiem gadu. Mitrāji regulē ūdens līmeni, mazina plūdus un palīdz dzesēt apkārtējo vidi. Nosusināts purvs kļūst par spēcīgu CO₂ avotu, bet saglabāts purvs darbojas kā CO₂ uzglabātājs.

Ūdens cikls – iztvaikošana, mākoņu veidošanās un nokrišņi – ir vēl viens veids, kā daba pati regulē temperatūru. Iztvaikošana dzesē vidi, meži veicina mākoņu veidošanos, un līdzsvarots nokrišņu režīms samazina ekstrēmus laikapstākļus. Iznīcinot mežus un mitrājus un izjaucot ūdens ciklu, mēs veicinām karstuma viļņus, sausumu un plūdus.

Šodien mēs runāsim par veciem, daudzveidīgiem mežiem un bioloģisko daudzveidību, kas tiem piemīt. Ar vārdiem “vecs mežs” raksturosim vecu, daudzveidīgu mežu.

10 of 26

Vecs mežs ≠ visi koki ir veci

Dažādu sugu un vecumu koki

Dažādu vecumu koki (ļoti veci, vidēja vecuma, jaunie koki un paauga)
Dažādu izmēru koki (resni, tievi, augsti, zemāki)
Vairāki vertikālie slāņi (vainagu slānis, zemākais koku slānis, krūmu slānis)
Koku sugu sajaukums,
Dabiski bojājumi un formas (dobumi, mizas plaisas, sazarojumi, vēja ieliekumi)

Foto: Agnese Priede

11 of 26

Vecs mežs ≠ visi koki ir veci

Kritalas un stāvoši miruši koki

Sausokņi (stāvoši miruši koki)
Nogāzti stumbri
Dažādas trupēšanas stadijas

Maz cilvēka traucējumu, bet ir dabiskie traucējumi

Vējgāzes
Zibens spērumi
Vainaga atvērumi - nelieli gaismas laukumi

Foto: Sandra Ikauniece

12 of 26

Foto: Jānis Zilvers

Apodziņš Glaucidium passerinum

Par 2026. gada putnu LOB izvēlējusies apodziņu – Latvijā apdraudētu putnu sugu, kuras nākotne atkarīga no tā, vai saglabāsim Latvijas vecos mežus.

Jaunākie dati liecina, ka laikā no 2004. līdz 2024. gadam esam zaudējuši ap 45% Latvijas apodziņu. Tas šo sugu padarījis par Latvijā apdraudētu, lai gan Eiropā kopumā apodziņu populācija ir stabila.

Apodziņš ir mazākā no Eiropas pūcēm. Putna mazums divkārt uzsvērts arī tā zinātniskajā nosaukumā – Glaucidium passerinum. Ģints nosaukums atvasināts no grieķu valodas un nozīmē “pūcīte”, bet sugas apzīmējums “passerinum” latīņu valodā nozīmē “zvirbuļveidīgs”, tātad – zvirbuļpūcīte, kā šis putns reizēm saukts arī latviešu valodā. Gluži tik mazs kā zvirbulis gan apodziņš nav, drīzāk tas izmēros salīdzināms ar mājas strazdu.

13 of 26

Apodziņš pieder pie pūčveidīgo kārtas, kas ir dažāda izmēra plēsīgie putni, kas ir pielāgojušies aktivitātei naktī: tiem ir laba dzirde un redze, uz priekšu vērstas acis, kas nodrošina labu binokulāro redzi, kluss lidojums, līki un asi nagi un īss knābis ar asu, noliektu galu. Tomēr tas, cik lielā mērā aktivitāte saistīta ar nakti, dažādām sugām atšķiras. Piemēram, ausainā pūce ir aktīva tikai naktī, bet apodziņš, kam no Latvijas pūčveidīgajiem ir visvājākā redze, darbojas galvenokārt diennakts gaišajā un krēslainajā daļā. Pūčveidīgo acis ietver raksturīgs sejas plīvurs. To veido stingras un blīvas spalvas. Plīvurs palīdz uztvert skaņu. Daudzām sugām ausis novietotas asimetriski, tādējādi ļaujot vēl precīzāk noteikt skaņas atrašanās vietu. Sejas plīvurs mazāk izteikts sugām, kurām medībās lielāka loma redzei. (Vai apodziņam ir izteikts sejas plīvurs?-Skolēni snied atbildes) Kluso lidojumu nodrošina īpaša spārnu spalvu uzbūve. Mīkstās spalvas mazina gaisa turbulenci un savstarpējās berzes radīto troksni. Kājas vairumam sugu apspalvotas līdz pat nagiem.

Dažām sugām (piemēram, ūpim un ausainajai pūcei) uz galvas ir pagarināti spalvu pušķi, kurus mēdz dēvēt par “ausīm” vai “ausu pušķiem”, lai gan tiem nav saistības ar putnu dzirdi. Šie spalvu pušķi, iespējams, kalpo vizuālai saziņai un palīdz putnam maskēties.

Pūčveidīgo mātītes parasti ir nedaudz lielākas par tēviņiem, taču apspalvojuma krāsa lielākoties neatšķiras. Apspalvojums visbiežāk ir maskējošs – raibs ar brūniem, pelēkiem vai melniem toņiem. Tie dienas laikā palīdz putniem noslēpties. Dienu pūces lielākoties pavada, nekustīgi sēžot kādā nomaļā vietā, taču, ja ir pamanītas, barā tām var uzbrukt vārnas un citi putni.

Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo pūčveidīgo putnu ir nometnieki, t. i., tie rudenī nelido projām uz siltākām zemēm. Taču ārpus ligzdošanas sezonas bieži novērojami klejojumi, kuru attālumi var būt atkarīgi no pūčveidīgo putnu sugas, vecuma un dzimuma. Ausainā pūce un purva pūce lielākoties aizceļo, taču arī tās nelielā skaitā novērojamas Latvijā ziemas laikā. No šīm abām sugām konstatējami arī caurceļojoši putni.

Lai gan pūčveidīgie apdzīvo dažādus biotopus, Latvijā tie lielākoties saistīti ar mežiem. Vairākām sugām (apodziņam, bikšainajam apogam, urālpūcei) īpaši nozīmīgi lieli, nefragmentēti meži, it īpaši vecākas audzes.

Pūčveidīgie putni ir plēsēji. Barības sastāvs variē atkarībā no sugas un dažādu barības objektu pieejamības, bet kopumā Latvijas pūčveidīgo uzturā lielākā nozīme ir sīkajiem zīdītājiem, jo īpaši strupastēm. Gados, kad grauzēju ir maz, lielāku nozīmi iegūst alternatīva barība: citi zīdītāji, putni, abinieki un rāpuļi, kukaiņi.

Pūčveidīgie putni lielākoties ir monogāmi, un pāris var turēties kopā vairākus gadus. Daļai sugu raksturīga arī poligāmija, kas biežāk novērojama gados ar labu barības pieejamību. Pūces pašas ligzdu nebūvē. Apodziņš, bikšainais apogs, meža pūce (un daļā gadījumu arī urālpūce) ligzdo atbilstoša izmēra koku dobumos. Urālpūce un ziemeļpūce ligzdo arī koku stumbeņos, retāk – plēsīgo dienas putnu zaru ligzdās. Ausainā pūce ligzdo galvenokārt pamestās vārnu ligzdās. Purva pūce ligzdo uz zemes. Arī ūpis lielākoties ligzdo uz zemes, taču tas var dēt olas arī klinšu nišās vai izmantot plēsīgo dienas putnu ligzdas. Dobumperētājas pūces var ligzdot arī piemērota izmēra putnu būros, savukārt ūpji izmanto mākslīgas ligzdas platformas.

Gadā ir viens perējums. Olas perē mātīte, bet tēviņš tai un vēlāk arī mazuļiem piegādā barību. Kad mazuļi paaugušies, tos baro abi pāra putni. Perēšanu parasti uzsāk pirms dējuma procesa noslēgšanas (izņemot apodziņu), tāpēc mazuļi nešķiļas vienlaikus. Pūčveidīgo mazuļi ir ligzdguļi. Apodziņa un bikšainā apoga mazuļi atstāj ligzdu jau lidotspējīgi, taču citu pūču sugu mazuļi var atstāt ligzdu pirms lidspējas iegūšanas.

Astoņas Latvijā reģistrētās pūčveidīgo sugas (ūpis, baltā pūce, svītrainā pūce, apodziņš, ziemeļpūce, urālpūce, purva pūce un bikšainais apogs) Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājamas. Tās iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (30.11.2009.) pirmajā pielikumā par savvaļas putnu aizsardzību.

Sešas sugas iekļautas Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā: apodziņš, bikšainais apogs, mājas apogs, purva pūce, ūpis un urālpūce.

14 of 26

15 of 26

Apodziņš

Glaucidium passerinum

Eiropā mazākā pūce (15-19 cm)
Spārnu atplētums 32-39 cm
Tēviņi sver 47-92 g; mātītes 55-108 g
"Viltus acis" pakausī (divi tumši plankumi), kas maldina uzbrucējus.

Apdzīvo vecus, plašus un nefragmentētus skujkoku vai jauktos mežus. Īpaši iecienījis egļu audzes un dzeņu dobumus apsēs.
Garšo sīkie grauzēji (it īpaši strupastes) un mazputniņi (zīlītes, žubītes). Spēj pieveikt medījumu, kas ir gandrīz viņa paša izmērā.
“Vācējs” - rudenī un ziemā veido barības noliktavas koku dobumos.
Atpazīstams pēc balss (svilpieniem)

Apodziņa balss ieraksta autors: Agris Celmiņš/ https://xeno-canto.org/

Spied šeit un noklausies!

16 of 26

Kad apodziņi ligzdo?

Autors: Jess Findlay Photography, https://www.facebook.com/watch/?v=931632795317589

Autors: Joan Robbins,

https://www.youtube.com/watch?v=CGZ2WCQelwQ&t=2s

Autors: Axel Strauß,

https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=1441581

Apodziņa mazuļi ligzdā

Apodziņš baro mazuļus

Apodziņa mazulis ārpus ligzdas

17 of 26

Kur sastapt apodziņu?

Apodziņa izplatības areāls: https://en.wikipedia.org/wiki/Eurasian_pygmy_owl

Foto: Andris Eglītis

Foto: Francesco Veronesi

Dižraibais dzenis

Dendrocopos major

Trīspirkstu dzenis

Picoides tridactylus

Kur sastapt apodziņu?

Sugai ir izdalītas divas pasugas – austrumu pasuga (G.p.orientale), kas apdzīvo Austrumsibīriju un Sahalīnu, tai raksturīgs pelēcīgs apspalvojums, un pārējā areāla daļā, ieskaitot Latviju, sastopamā nominālpasuga (G.p. passerinum), kurai izteikts gaišs punktojums uz ķermeņa virspuses segspalvām.

Apodziņam raksturīga ikgadēja ligzdošanas vietas maiņa, lielākoties līdz vienam kilometram no pirmās ligzdošanas vietas. Tas nozīmē, ka apodziņam labākie ir tie meži, kur pieejams vairāk resnu, dobumainu koku, uz kuriem pārcelties. Apodziņš ir sekundārais dobumperētājs, t.i., ligzdo koku dobumos, bet pats tos izkalt nespēj. Kokos dobumi var rasties dabiski ilgu gadu garumā, kad, piemēram, kokam izlauzta zara vietā trupēšanas rezultātā veidojas dobums. Vai otrs variants - tos izkaļ dzeņi.

Apodziņš visbiežāk ligzdo dižraibā dzeņa izkaltajos dobumos, otrajā vietā ir trīspirkstu dzeņa izkaltie dobumi. Dižraibais dzenis ir ļoti izplatīts apodziņa izplatības areālā (sk.karti), tāpēc viņa dobumi ir bieži sastopami. Trīspirkstu dzenis ir retāks, bet viņam ar apodziņu biežāk sakrīt dzīves vietas (vecāki, mazāk traucēti meži).

18 of 26

Kur sastapt apodziņu ziemā?

Foto: Ainārs Valdovskis

Foto: Andris Klepers

19 of 26

Ko vajag apodziņam?

Ko vajag apodziņam? (Šajā slaidā uz katru klikšķi atveras jauns veca meža foto un pārklāj iepriekšējos)

Kā jau sekundārais dobumperētājs, ligzdošanas laikā apodziņš atkarīgs arī no tā, vai mežs piemērots dzeņiem. Tātad apodziņu labklājība atkarīga arī no veciem mežiem raksturīgās liela izmēra mirušu koku pieejamības. Apodziņš pats neķers kukaiņus, kas šādus kokus apdzīvo, bet dzeņiem gan tie ir ļoti svarīgi. Nav mirušu koku, nav dzeņu. Nav dzeņu, nav dobumu apodziņam.

Zināms, ka lielāka strukturālā daudzveidība ir vecos mežos, nevis vienvecuma viensugas jaunaudzēs, un šis ir vēl viens iemesls, kāpēc apodziņš priekšroku dod veciem mežiem. Tomēr pētījumi rāda, ka vēl labāk par putniem apodziņam patīk ēst strupastes, un arī pie tām vieglāk tikt egļu mežos, kur sniega sega ir plānāka (daļa sniega paliek egļu zaros).

20 of 26

Ko vajag apodziņam?

Autore: Agnese Priede

Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Parast%C4%81_apse

Ko vajag apodziņam?

Latvijā un arī citur mūsu reģionā nozīmīgākais apodziņu ligzdošanas koks ir apse. Apses aug ātri, tātad salīdzinoši ātri sasniedz tādu resnumu, ka kokā var izveidoties (vai tikt izveidots) dobums. Pienākot pavasarim, apodziņam ir jāatrod vieta, kur ierīkot drošu ligzdu. Apodziņš ir sekundārais dobumperētājs, t.i., ligzdo koku dobumos, bet pats tos izkalt nespēj. Tad nu iespējas ir divas – vai nu gaidīt, kad koks kļūs tik vecs, lai dobums tajā iztrupētu pats, vai paļauties uz tiem, kas dobumus var izkalt – dzeņiem. Kā jau sekundārais dobumperētājs, ligzdošanas laikā apodziņš atkarīgs arī no tā, vai mežs piemērots dzeņiem. Tātad apodziņu labklājība atkarīga arī no veciem mežiem raksturīgās liela izmēra mirušu koku pieejamības. Apodziņš pats neķers kukaiņus, kas šādus kokus apdzīvo, bet dzeņiem gan tie ir ļoti svarīgi. Nav mirušu koku, nav dzeņu. Nav dzeņu, nav dobumu apodziņam.

21 of 26

Cik vērtīga ir dobumaina apse?

Apses. Foto: Agnese Priede

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Phellinus_tremulae

Apšu cietpiepe

Phellinus tremulae

Cik vērtīga ir dobumaina apse?

No mežsaimniecības viedokļa apse ir viena no ātraudzīgākajām koku sugām. Apse apodziņam nepieciešamo 40 cm diametru vidēji sasniedz 51-60 gadu vecumā bērzs – 101–110 gados, egle – tikai pēc 130 gadu vecuma pārsniegšanas. Lielākais mežsaimnieku "galvassāpju" cēlonis ir apšu cietpiepe (Phellinus tremulae), kas izraisa stumbra viduspuvi. Bieži vien ārēji veselam, resnam kokam iekšpuse ir pilnīgi tukša vai mīksta, tāpēc apses ir jānocērt laikus, pirms puve ir paspējusi sabojāt lielāko stumbra daļu. Puvusi apse ir nederīgs materiāls. Ja viduspuve ir skārusi koku, tas zaudē savu tehnisko izturību un tirgus vērtību.

No dabas aizsardzības viedokļa apse ir "dzīvības koks". Mežā puvusi apse ir vērtīgāka par veselu. Tāpēc saprātīgi būtu to atstāt mežā. Puvusi apse ir:

Dobumains koks jeb mājvieta: Puve padara koka vidu mīkstu, kas ļauj dzeņiem un dzilnām izkalt dobumus. Bez puvušām apsēm daudzām putnu sugām nebūtu kur dzīvot. Vecas, dobumainas apses ir mājvieta dzeņiem, pūcēm, arī apodziņam, un vāverēm.
Biodaudzveidība: Uz apsēm dzīvo simtiem retu sūnu, ķērpju un kukaiņu sugu, kas nespēj izdzīvot uz skuju kokiem.
Barība: Ziemā apses miza un zari ir svarīga barības bāze aļņiem un briežiem (kas gan mežsaimniekiem nepatīk, jo dzīvnieki var sabojāt jaunaudzes).
Mirusī koksne: Puvusi apse ir mājvieta retām vabolēm un sēnēm. Meža sertifikācijas (piemēram, FSC vai PEFC) prasības bieži liek mežā atstāt tieši šādus "puvušus" kokus biodaudzveidībai.

22 of 26

Atrodi, kur dzīvotu apodziņš!

Izmantojot vietni lvmgeo.lv, atrodi savā apkārtnē apodziņam piemērotu mežu!

Formatīvā (%) darba apraksts:

https://ej.uz/chvg

Uzdevums

Atrodi kartē, kur dzīvotu apodziņš!

Apodziņu nākotnē var apdraudēt klimata pārmaiņas, bet jau tagad problēma ir politika. Daudzas teritorijas, kas pūču aizsardzības plānā atzītas par svarīgām, joprojām nav aizsargātas un tiek izcirstas — pat valsts mežos.

Zemkopības ministrija cenšas mainīt noteikumus tā, lai vecu mežu ārpus aizsargājamām teritorijām faktiski “nebūtu”. Turklāt tiek plānots samazināt ciršanas vecumu apsēm un eglēm.

Rezultātā apodziņu dzīvotnes tiek iznīcinātas, un tiek radīti apstākļi, lai jauni vecie meži nemaz nepaspētu izveidoties.

Apodziņš dzīvo lielos, vecos un nesadrumstalotos mežos. Tāpēc svarīgākās vietas šai sugai ir, piemēram, Slīteres, Ķemeru un Gaujas nacionālais parks.

Bet problēma – lielākā daļa apodziņam svarīgo mežu joprojām nav pietiekami aizsargāti. Daži atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām, citos drīkst cirst mežu.

Ir arī mikroliegumi, kas daļēji palīdz. Taču tos drīkst izveidot tikai tur, kur atrasta aktīva ligzda, nevis vienkārši vietā ar piemērotu vecu mežu. Turklāt tie parasti ir tikai 2–10 hektārus lieli, lai gan vienai apodziņa teritorijai vajadzētu ap 100–500 hektāriem. Mazie mikroliegumi tomēr ir svarīgi, īpaši, ja tuvumā ir citi piemēroti meži.

Ārpus aizsargājamām teritorijām lielākais drauds ir kailcirtes. Uz papīra tā joprojām skaitās “mežs”, bet apodziņam izcirtums nav mežs. Kailcirtes iznīcina dzīvotni un sadrumstalo mežus, un mazi, izkaisīti vecu mežu gabali vairs nav piemērota dzīvesvieta.

Arī “meža kopšana” . Ja izzāģē apses, dobumainos un nokaltušos kokus, mežs kļūst apodziņam nederīgs — pat ja tas joprojām skaitās vecs mežs.

Apodziņam traucē arī pats mežsaimniecības process. Ne tikai ciršana, bet arī augsnes frēzēšana, ceļu būve un citas skaļas darbības ligzdošanas laikā var likt putniem pamest ligzdu.

Formatīvā (%) vērtējuma darbs “Kur dzīvotu apodziņš” : https://ej.uz/chvg

(Nodarbības vadītājs var atvērt interneta LVM Geo tīmekļa vietni un kopā ar skolēniem izpētīt kādu meža nogabalu vai ieplānot atsevišķu nodarbību datorklasē, vai uzdot kā patstāvīgo darbu/ mājas darbu. Darbu iespējams veikt skolā-datorklasē vai vietā, kur pieejams dators ar interneta pieslēgumu.)

LVM Geo tīmekļa vietnē ir iespējams apskatīties, vai mežš ir “vecs” jeb mežsaimnieku valodā pieaudzis vai pāraudzis. Tumšāki toņi parāda vecāku mežu. Piemēram šajā attēlā redzamie vistumšākie lillā toņa meža nogabali ir pieaugušas vai pāraugušas egļu audzes, tumši oranžie-priežu audzes. Visticamāk, ka apodziņš ligzdošanai izvēlētos veco egļu audzi. Egļu audze nenozīmē, ka mežā aug tikai egles, tur ir arī citi koki, apses,bērzi, baltalkšņi utt., tikai egles ir vairākumā. Tāpēc apodziņš ligzdošanai vislabprātāk izvēlētos dobumainu apsi, kas atrodas pāraugušu egļu mežā.

Pamācība, kā aplūkot, kur atrast vecu egļu mežu (nodarbības vadītājam): 1. Atvērt https://www.lvmgeo.lv/ 2. Lapas augšpusē izvēlēties “KARTES” 3. Ar krustiņu pietuvināties aplūkojamajai teritorijai (skolas apkārtne, mājvieta utmldz.) 4. Izvēlēties “Slāņu saraksts” lapas kreisajā augšējā stūrī 5. Izvēlēties un iespējot “Meža apsaimniekotāju dati” 6. Izvēlēties un iespējot “VMD MVR Mežaudžu plāns” 7. Ja nepieciešams, pietuvināt aplūkojamo teritoriju kartē 8. Lai aplūkotu krāsu un līniju paskaidrojumus (leģendu) kopā ar karti, lapas augšpusē izvēlēties “Izdruku veidošana”; 9. Izvēlēties un iespējot “Kartes apzīmējumi” 10. Nospiest “Sagatavot izdruku”; 11. Turpat atvērtajā izvēlnē pēc pāris sekundēm parādīsies “Atvērt izdruku”. Izdruka netiks automātiski drukāta, tiks izveidota aplūkojama izvēlētās kartes daļa kopā ar apzīmējumiem pdf. formātā. Ieteicams to saglabāt un ar kādu digitālo rīku datorvidē vai ar pildspalvu/flomasteru izdrukātā kartē apvilkt teritoriju, kur, jūsuprāt, varētu dzīvot apodziņš.. Šo uzdevumu skolotājs (nodarbības vadītājs) var uzdot kā formatīvā vērtējuma darbu datorklasē, darba apraksts: https://ej.uz/u2hs

23 of 26

Veco mežu izciršana pasaulē un Latvijā

Oranžā atzīmētās teritorijas - mežs ir ticis traucēts vai nocirsts

Veco mežu izciršana pasaulē un Latvijā

(Noklikšķiniet, un paplašiniet video laukumu, lai noskatītos video angļu valodā) https://youtu.be/B5Fwl4P4EW8

Šeit ir video "The Tragedy Of Deforestation" (BBC Earth) informācijas apkopojums un tulkojums latviešu valodā:

Atmežošanas traģēdija

Video uzsver, ka meži ir "planētas plaušas" un galvenie globālā klimata regulētāji, taču to straujā iznīcināšana kļūst par kritisku šķērsli cīņā pret klimata pārmaiņām.

Galvenie punkti:

Satelītu monitorings: Kopš 1972. gada Landsat programmas satelīti fiksē izmaiņas uz Zemes virsmas. Kopš 2008. gada, kad dati kļuva pieejami bez maksas, zinātnieki ir guvuši skaidru un satraucošu priekšstatu par to, cik milzīgos apmēros meži tiek iznīcināti visā pasaulē.
Atmežošanas iemesli: Galvenie dzinējspēki ir mežizstrāde un zemes platību atbrīvošana lauksaimniecībai. Meži tiek dedzināti, lai ierīkotu ganības liellopiem vai audzētu soju, gumijkokus un, jo īpaši, palmu eļļu.
Palmu eļļas loma: Palmu eļļa ir sastopama gandrīz visur – ziepēs, šampūnos, šokolādē, maizē un čipsos. Pieprasījums pēc šiem produktiem netieši veicina mežu izciršanu citās valstīs.
Ietekme uz klimatu: Kad gadsimtiem veci meži tiek izcirsti un sadedzināti, atmosfērā nonāk milzīgs daudzums CO2. Pašlaik gandrīz viena trešdaļa no visām oglekļa dioksīda emisijām rodas tieši atmežošanas dēļ.
Nākotnes prognozes: Zinātnieki atmežošanu salīdzina ar "infekciju", kas pārņem planētu. Ja šāds temps turpināsies, iespējas mazināt klimata pārmaiņas kļūs niecīgas. Nepieciešama vienota un spēcīga politiskā rīcība, nevis tikai solījumi uz papīra.

24 of 26

Zemkopības ministrs Armands Krauze

Zemkopības ministra viedoklis

25 of 26

Kāds ir Tavs viedoklis?

Vai vecie meži ir jāsargā? Kā to izdarīt?

Foto: Sandra Ikauniece

26 of 26

Paldies par uzmanību!

Materiāls veidots projekta “Bērnu un jauniešu vides apziņa: no veciem mežiem līdz klimata izpratnei” ietvaros 2026. gadā.

Foto: Jānis Zilvers