1 of 66

Pulmonālās hipertensijas

sociālie un emocionālie aspekti

2025.gada pētījums

Pētījums izstrādāts projekta “Elpo vienā ritmā!” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pētījuma saturu atbild Pulmonālās hipertensijas biedrība.

2 of 66

SATURS

Pulmonālā hipertensija

01

04

02

05

03

06

Respondentu portrets

Pētījuma apraksts un metodoloģija

Pulmonālā hipertensija ikdienā

Izlase

Vispārējais veselības pašvērtējums

Emocionālās veselības pašvērtējums

07

Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

08

09

Secinājumi

Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

10

3 of 66

01 Pulmonālā hipertensija

  • Pulmonālā arteriālā hipertensija ir sindroms, ko raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim.
  • Biežākie simptomi ir nespecifiski un līdzinās citām, biežāk sastopamām slimībām: elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi, lūpu cianoze (zilgana nokrāsa).
  • Slimības sloga sekas: novēlota diagnostika, slikta prognoze, negatīva psihosociālā ietekme, pasliktināti dzīves kvalitātes rādītāji.

4 of 66

02 Pētījuma apraksts un metodoloģija

Cilvēkiem ar pulmonālo hipertensiju Latvijā ir uzlabojušies ar veselību, dzīves kvalitāti un psihoemocionālo veselību saistīti rādītāji, salīdzinot ar 2019.gadu.

Pētījuma mērķis

Pētījuma hipotēze

  • Noskaidrot cilvēku ar pulmonālo hipertensiju (plaušu hipertensiju) Latvijā pašu ziņotos veselības rezultātus un novērtēt dzīves kvalitāti pēc starptautiski atzītām mērījumu skalām.
  • Apzināt cilvēku ar pulmonālo hipertensiju vajadzības.
  • Salīdzināt iegūtos datus ar 2019. gadā veikto aptauju.

5 of 66

02 Pētījuma apraksts un metodoloģija

  • Informētā piekrišana dalībai pētījumā.
  • Jautājumi par diagnozi.
  • Jautājumi par dzīvi kopumā.
  • Veselības pašvērtējums.
  • Jautājumi par sajūtām un emocionālo veselību.
  • Jautājumi par veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem.
  • Jautājumi par dzīves apstākļiem.
  • Sociāli demogrāfiskā bloka jautājumi.

Aptaujas anketa

Jautājumu bloki

  • Anketa sagatavota, balstoties uz 2019.gada pētījuma anketu, kas tika izveidota, izmantojot blokus no citiem starptautiski aprobētiem pētījumiem.
  • Anketā 45 jautājumi, kas ietver jautājumus par diagnozes noteikšanu, fizisko un emocionālo veselību, ikdienu ar slimību, sociāliem un ekonomiskajiem rādītājiem, veselības aprūpes speciālistu iesaisti slimības vadībā, veselības pakalpojumu pieejamību.

6 of 66

02 Pētījuma apraksts un metodoloģija

  • Kopā saņemtas 56 atbildes: 49 elektroniski, 7 papīra formātā. Papīra formāta atbildes tika ievadītas kopējā elektroniskajā datu kopā. Visi dati tika analizēti apkopotā veidā.

Aptaujas veikšana

Anketas

  • Anonīma pašaizpildes anketa ar 45 jautājumiem bija pieejama aizpildīšanai tiešsaistē no 28.05.2025. līdz 15.08.2025.
  • Elektroniski anketa tika izplatīta kā saite uz aptauju e-pastā pacientiem un viņu tuviniekiem, Pulmonālās hipertensijas biedrības sociālajos kanālos un biedrības biedriem uz e-pastu.
  • Papīra formātā anketa tika izplatīta ar PSKUS Reto slimību kabineta starpniecību.

7 of 66

03 Izlase

Dzimums

SPKC dati 2025.gadā

Pētījuma izlase

​

N

%

N

%

Sieviete

263

74.5%

45

80%

Vīrietis

90

25.5%

11

20%

Kopā

353

100%

56

100%

Diagnozes apakštips

SPKC dati 2025.gadā

Pētījuma izlase

​

N

%

N

%

Idiopātiska pulmonāla arteriāla hipertensija

133

37.68%

19

33.93%

Pulmonāla arteriāla hipertensija

88

24.92%

11

19.64%

Pulmonāla arteriāla hipertensija saistībā ar neskaidriem multifaktoru mehānismiem

29

8.22%

0

0%

Pulmonāla arteriāla hipertensija saistībā ar iedzimtu sirds slimību

21

5.94%

8

14.29%

Pulmonāla arteriāla hipertensija saistībā ar saistaudu slimībām

11

3.12%

4

7.14%

Cita veida pulmonāla arteriāla hipertensija

11

3.12%

3

5.36%

Hroniska trombemboliska pulmonāla hipertensija

60

17%

11

19.64%

Kopā

353

100%

56

100%

8 of 66

04 Respondentu portrets

Dzimums

Izglītības līmenis

9 of 66

04 Respondentu portrets

Faktiskā dzīvesvieta

Mājsaimniecība

10 of 66

04 Respondentu portrets

Nodarbošanās

11 of 66

04 Respondentu portrets

Ienākumi

12 of 66

04 Respondentu portrets

Profils: tuvinieki – 9.17%, pacienti – 45.83%

13 of 66

04 Respondentu portrets

Invaliditātes statuss

14 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Pacienta aprūpes organizēšana

Vidēji līdz diagnozes noteikšanai paiet 1 līdz 3 gadi. Ilgākais ziņotais laika posms bija 30 gadi, īsākais ziņotais laika posms – 6 mēneši.

15 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Slimības izmaksas: salīdzinoši nelielas – 23%, ļoti lielas – 11%, salīdzinoši lielas – 64%

16 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Slimības smaguma pakāpe saskaņā ar NYHA*

* NYHA – Ņujorkas Sirds asociācijas noteiktā sirds mazspējas klasifikācija

17 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Novērtē slimības ietekmi skalā 3-5

17.80%

Novērtē slimības ietekmi skalā 6-8

55.40%

Novērtē slimības ietekmi skalā 9-10

26.70%

18 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Slimības ietekme uz ikdienas dzīvi

19 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Sociālā dzīve: sagādā lielas grūtības – 34%,

nelielas grūtības – 46%, neietekmē – 20%

Personīgā aprūpe: nevaru to izdarīt – 4%, sagādā lielas grūtības – 25%, nelielas grūtības – 43%, neietekmē – 29%

20 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Spēja kontrolēt uzvedību: nevaru to izdarīt – 2%, sagādā lielas grūtības – 5%, nelielas grūtības – 32%, neietekmē – 61%

Spēja saprast un mācīties: nevaru to izdarīt – 4%, sagādā lielas grūtības – 14%, nelielas grūtības – 25%, neietekmē – 57%

21 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Komunikācija ar citiem: nevaru to izdarīt – 2%, sagādā lielas grūtības – 23%, nelielas grūtības – 25%, neietekmē – 50%

Spēja parūpēties par finansēm un sadzīvi: nevaru to izdarīt – 4%, sagādā lielas grūtības – 25%, nelielas grūtības – 45%,

neietekmē – 27%

22 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Cik lielā mērā veselības stāvoklis ierobežo aktivitātes?

23 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Cik lielā mērā veselības stāvoklis ierobežo aktivitātes?

24 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Cik lielā mērā veselības stāvoklis ierobežo aktivitātes?

25 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Cik lielā mērā veselības stāvoklis ierobežo aktivitātes?

26 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Cik lielā mērā veselības stāvoklis ierobežo aktivitātes?

27 of 66

05 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Cik lielā mērā veselības stāvoklis ierobežo aktivitātes?

28 of 66

04 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Cik laika velta slimības aprūpei?

7. Cik daudz laika Jūs vidēji ikdienā veltāt aktivitātēm, kas saistītas ar slimību (piemēram, medikamentu lietošanai, skābekļa terapijai, procedūrām, aprūpei u.c.)?

Atbildes

%

0 - 1 stunda dienā

25

44.6%

1 - 2 stundas dienā

7

12.5%

2 - 4 stundas dienā

13

23.2%

4 - 6 stundas dienā

4

7.1%

vairāk nekā 6 stundas dienā

7

12.5%

KOPĀ:

56

100.0%

29 of 66

04 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Slimības ietekme uz profesionālām izvēlēm

Salīdzinot ar 2019. gada datiem, 2025. gadā plaušu hipertensijas pacienti slimības ietekmi nesaista ar ierobežojumiem karjeras izaugsmē un ienākumu līmeņu kritumu.

30 of 66

04 Pulmonālā hipertensija ikdienā

Slimības ietekme uz attiecībām ģimenē

31 of 66

06 Vispārējais veselības pašvērtējums

  • 52% respondentu uzskata, ka slimo vairāk nekā citi
  • 68% uzskata, ka nav tikpat veseli, salīdzinot ar citiem
  • 16% uzskata, ka viņu veselība pasliktināsies

​

​

32 of 66

06 Vispārējais veselības pašvērtējums

33 of 66

06 Vispārējais veselības pašvērtējums

Ķermeņa sāpju ietekme uz aktivitātēm

34 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

45% respondentu nomāktības vai satraukuma dēļ pavadīja mazāk laika darbā vai citās ikdienas aktivitātēs

​

48% respondentu padarīja mazāk nekā vēlējās nomāktības vai satraukuma dēļ

​

30% respondentu veica darbu mazāk rūpīgi nekā vēlējās nomāktības vai satraukuma dēļ

​

55% mazāk piedalījās sabiedriskajā dzīvē

​

25% aptaujāto ziņoja par interešu un dzīvesprieka trūkumu

​

18% ziņoja par pastāvīgi nomāktu garastāvokli, nospiestību un bezcerības sajūtu

​

​

35 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

36 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

37 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

Pazemināta ēstgriba vai pārēšanās

38 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

Neapmierinātība ar sevi

39 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

Koncentrēšanās grūtības

Kustību un runas aktivitāte

40 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

41 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums

Depresijas pašvērtējums 2019. gadā

42 of 66

07 Emocionālās veselības pašvērtējums salīdzinājumā ar 2019. gada pētījumu

  • Mērķa grupā samazinājies paškaitējošo domu īpatsvars.
  • Mazāk ziņo par interešu un dzīvesprieka trūkumu: 39% - 2019.gadā, 25% - 2025. gadā.
  • Par nomāktu noskaņojumu, bezcerību un nospiestību 2025.gadā ziņoja 18%, 2019.gadā – 38%.
  • Miega traucējumi 2019. gadā bija 48% aptaujāto, 2025. gadā – 79% aptaujāto.
  • Par nogurumu un enerģijas trūkumu 2019. gadā ziņoja 66%, 2025. gadā – 64% aptaujāto.
  • Ēšanas traucējumu ziņojumi 2019. gadā bija 30%, 2025. gadā – 34%.
  • Neapmierinātību ar sevi pauda 2019. gadā 34 %, 2025. gadā – 12%.

​

43 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Informācijas avoti par slimību

01

02

44 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Informētība par pakalpojumiem

01

02

45 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Pakalpojumu pieejamība: veselības aprūpe

01

02

46 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Pakalpojumu pieejamība: sociālie pakalpojumi

01

02

47 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Pakalpojumu izmaksas: veselības aprūpe

01

02

48 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Pakalpojumu izmaksas: sociālie pakalpojumi un tehniskie palīglīdzekļi

01

02

49 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība:

Aprūpē iesaistītie speciālisti

01

02

50 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Aprūpē iesaistītie speciālisti: pieejamība

01

51 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Aprūpē iesaistītie speciālisti: slimības izpratne

01

52 of 66

08 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība

Speciālistu komunikācijas vērtējums

01

27. Kā Jums šķiet, vai šie dažādie speciālisti komunicē un apmainās ar informāciju savā starpā par Jūsu reto slimību, tās ārstēšanu un citu būtisku informāciju?

54%

32%

9%

5%

53 of 66

09 Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

Tuvinieku atbalsts

01

02

31. Vai nepieciešamības gadījumā Jums ir iespēja saņemt palīdzību no ģimenes, draugiem, darba kolēģiem vai citiem Jums pazīstamiem cilvēkiem?

54 of 66

09 Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

Pamatvajadzības

01

02

32. Vai pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ̧ Jūs nevarējāt atļauties sev nodrošināt atsevišķas pamatnepieciešamības?

55 of 66

09 Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

Apmierinātība ar dzīvi kopumā

01

02

56 of 66

09 Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

Apmierinātība ar finansiālo situāciju

01

02

57 of 66

09 Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

Apmierinātība ar darbu

01

02

58 of 66

09 Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

Apmierinātība ar sava laika izlietojumu

01

02

59 of 66

09 Vispārīgi sociāli ekonomiskie jautājumi

Apmierinātība ar attiecībām

01

02

60 of 66

10 Secinājumi

61 of 66

Secinājumi: diagnozes ietekme

  • Vidēji līdz diagnozes noteikšanai paiet 1.5 līdz 3.8 gadi. Ilgākais ziņotais laika posms bija 30 gadi, īsākais ziņotais laika posms – 6 mēneši.
  • 63% aptaujāto paši organizē savu veselības aprūpi.
  • Kā salīdzinoši lielas slimības izmaksas vērtē 64% respondentu.
  • Slimības ietekmi ikdienā vērtē 10 ballu skalā ar 6-8 ballēm 55.4% aptaujāto.
  • Sociālā dzīve sagādā lielas grūtības – 34% aptaujāto, nelielas grūtības – 46%.
  • Spēja parūpēties par finansēm un sadzīvi tiek vērtēta sekojoši: nevar to izdarīt – 4%, sagādā lielas grūtības – 25%, nelielas grūtības – 45%, slimība neietekmē šo spēju – 27%.
  • Salīdzinot ar 2019. gada datiem, 2025. gadā plaušu hipertensijas pacienti slimības ietekmi nesaista ar ierobežojumiem karjeras izaugsmē un ienākumu līmeņu kritumu.
  • Fiziskā ziņā vislielākos ierobežojumus pulmonālās hipertensijas pacienti izjūt enerģisku aktivitāšu veikšanā (skriešana, smagumu nešana, celšana, dalība sporta pasākumos) – 75% aptaujāto. Mērenu aktivitāšu veikšanu kā slogu izjūtu 57% (riteņbraukšana, peldēšana). Uzkāpt pa kāpnēm vairākus stāvus ir ļoti ierobežojoši 70%. Ikdienas pienākumu veikšanu (mājas uzkopšana, maltītes gatavošana) lielas grūtības sagādā 43% aptaujāto, 50% aptaujāto atzīmē kā nelielas grūtības.

​

62 of 66

Secinājumi: vispārējā un emocionālā veselība

  • Vispārējā veselības stāvokļa vērtējumā 52% respondentu uzskata, ka slimo vairāk nekā citi, 68% uzskata, ka nav tikpat veseli, salīdzinot ar citiem. 16% uzskata, ka viņu veselība pasliktināsies.
  • Ķermeņa sāpes kā vieglas un mērenas atzīmē lielākā daļa – 54% pacientu, bet kā stipras – 9%. Sāpes ikdienā traucēja mēreni – 34%, mazliet – 30%, ļoti traucējošas ikdienā – 25% aptaujāto.
  • Emocionālās veselības vērtējumā, salīdzinot ar 2019. gadu, 2025. gadā aptaujāto vidū ir samazinājies paškaitējošo domu īpatsvars. Mazāk ziņo par interešu un dzīvesprieka trūkumu. Salīdzinot, 39% - 2019.gadā, 25% - 2025. gadā. Par nomāktu noskaņojumu, bezcerību un nospiestību 2025.gadā ziņoja 18%, 2019.gadā – 38%. Miega traucējumi 2019. gadā bija 48% aptaujāto, 2025. gadā – 79% aptaujāto. Par nogurumu un enerģijas trūkumu 2019. gadā ziņoja 66%, 2025. gadā – 64% aptaujāto. Ēšanas traucējumu ziņojumi 2019. gadā bija 30%, 2025. gadā – 34%. Neapmierinātību ar sevi pauda 2019. gadā 34 %, 2025. gadā – 12%.
  • 2025. gadā 45% respondentu nomāktības vai satraukuma dēļ pavadīja mazāk laika darbā vai citās ikdienas aktivitātēs. 48% respondentu padarīja mazāk nekā vēlējās nomāktības vai satraukuma dēļ. 30% respondentu veica darbu mazāk rūpīgi nekā vēlējās nomāktības vai satraukuma dēļ.
  • 2025.gadā 55% respondentu atzīmēja, ka mazāk piedalījās sabiedriskajā dzīvē.
  • 25% aptaujāto ziņoja par interešu un dzīvesprieka trūkumu un 18% ziņoja par pastāvīgi nomāktu garastāvokli, nospiestību un bezcerības sajūtu.

​

​

​

63 of 66

Secinājumi: informētība, speciālistu pieejamība un izpratne par slimību

  • Galvenais informācijas avots par pulmonālo hipertensiju ir veselības aprūpes speciālisti slimnīcā (33 aptaujāto), nākamais informācijas avots ir pacientu organizācija (29 respondenti), internets (21 respondents), ģimenes ārsts (11).
  • Pēc aptaujas dalībnieku domām, vislabāk viņi ir informēti par atbilstošiem veselības speciālistiem savai slimībai – 80%, veselības aprūpes pakalpojumiem savai slimībai – 64%.
  • Ne pārāk labi - 53% ir informēti par pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti, savukārt 75% nav pārāk labi un nemaz informēti par pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem.
  • Respondentu veselības aprūpē visvairāk ir iesaistīti kardiologs – 98% gadījumu, ģimenes ārsts – 96% gadījumu, medmāsa – 46%, farmaceits – 36%, ginekologs – 36%.
  • Vismazāk iesaistīti aptaujāto veselības aprūpē ir uztura speciālists – 89% gadījumu, rehabilitotologs – 84% gadījumu, psihiatrs – 86% gadījumu.�Vislabāk pieejams ir ģimenes ārsts – 82% aptaujāto atzīmēja, ka viegli sarunāt vizīti, kardiologs – 70% atzīmēja, ka viegli sarunāt vizīti, medmāsa un ginekologs – attiecīgi 41% un 30%.
  • Labākā izpratne par slimību ir kardiologam - 84% aptaujāto atzīmē kā laba izpratne, ģimenes ārstam – 56%, medmāsai – 55%, reimatologam – 54%, pulmonologam – 52%. (Jautājumā bija atļautas vairākas atbildes).

​

​

​

64 of 66

Secinājumi: veselības un sociālo pakalpojumu pieejamība

​

​

​

  • Zāļu kompensāciju no valsts pietiekamā apmērā atzīmēja 75% aptaujāto, nepietiekamā apmērā – 21%.
  • Medicīnas ierīces kā pietiekamā apmērā apmaksātas atzīmēja 27%, bet 59% - tās nav nepieciešamas.
  • Paliatīvo aprūpi kā nepietiekamu atzīmēja kopumā 14%, 75% - nav nepieciešama.
  • Rehabilitācija un fizioterapija tiek atzīmēta kā visvairāk nepieciešamā – 45% nav pieejama un ir vajadzīga, 7% - ir pieejama, bet ne pietiekami, bet 13% atzīmēja kā pietiekamu.
  • Sociālo pakalpojumu ziņā visvairāk aptaujātajiem ir nepieciešamas atbilstošas brīvdienas un terapeitiskā atpūta (piemēram, sanatorija): 52% gadījumu.
  • Ar atbalstu mājās ir apmierināti 34% aptaujāto.
  • 46% aptaujāto atbildēja, ka invaliditātes pabalsts ir pietiekams, 36% - nepietiekams.
  • Aprūpe mājas ir pietiekamā apmērā 25%, nepietiekamā – 9%.
  • No izmaksām pacienti/viņu ģimenes sedz izmaksas par rehabilitāciju 28% gadījumu, 11% - to nevar atļauties, vizīties pie speciālistiem apmaksā paši 45% gadījumu, 7% - nevar to atļauties, analīzes un izmeklējumus par saviem līdzekļiem sedz 66%, zāles – 30%, ārstēšanu – 34%.
  • Valsts sedz izmaksas par analīzēm un izmeklējumiem 34% aptaujāto, vizītes pie speciālistiem – 20%, zāļu izmaksas 64%, slimnīcas izmaksas – 43%, ārstēšanos – 52%.
  • Skābekļa terapijas izmaksas valsts nosedz 29% aptaujāto.
  • Transporta izmaksas 50% aptaujāto sedz paši, daļai tas nav nepieciešams, mazāko daļu sedz valsts.

​

65 of 66

Secinājumi: vispārīgie jautājumi

​

​

  • Tāpat kā 2019. gadā slimība nav atstājusi ietekmi uz attiecībām ģimenē.
  • Tuvinieku nemateriālo atbalstu iespējas saņemt ir 93% aptaujāto, materiālo atbalstu – 82%.
  • Internets ikdienas lietošanā pieejams 93%.
  • Vairāk nekā puse aptaujāto (55-79% atkarībā no jautājuma) var atļauties tērēt naudu savām personīgajām vajadzībām, nomainīt nolietotās drēbes pret jaunām, tikties vismaz vienu reizi mēnesī ar ģimeni un draugiem uz kopīgu maltīti.
  • 57% aptaujāto ziņoja, ka nevar atļauties piedalīties regulārās atpūtas aktivitātēs, kas saistās ar naudas izdošanu.
  • Visaugstāk tiek vērtēta apmierinātība ar personīgajām attiecībām - 48% aptaujāto ir apmierināti ar tām.

​

66 of 66

Pētījums «Pulmonālās hipertensijas sociālie un emocionālie aspekti» izstrādāts projekta «Elpo vienā ritmā!» ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par pētījuma saturu atbild Pulmonālās hipertensijas biedrība.