���������

Dzeja - sapnis

​

​

Sapnis

Iejušanās citā, ceļa meklējumi no pierastā skatījuma uz

VĀRDU

​

​

​

SAPNIS – LITERATŪRA rodas no fantāzijas, iztēles, bet tā ir spēja, māka no vienas ainas vai sīkas detaļas iztēloties to, kas nav ieraudzīts iepriekš.

Ar ko var iztēloties?�

​

�- ar krāsu�- ar kustību�- ar vārdu�- ar formu

- ar smaržu

- ar garšu

- ar skaņu

��

Uzdevumi

• Aplis
• Atskaņas
• Fotogrāfijas
• Grāmatplaukts
• Lietvārds+ epitets=salīdzinājums
• Gaismas vārdi
• Haika, tanka
• Akrostihs
• Pretstati

​

​

Ūdenī iemests akmens

• Ap to izplatās koncentriski apļi, tie izplešas, iesaistot savā kustībā visu, kas gadās ceļā, sākot no ūdensrožu lapām, meldriem, papīra kuģīšiem un beidzot ar makšķeres pludiņu.
• Akmens, tiecoties dziļumā, iekustina aļģes, izbiedē zivis un izraisa jaunu nemieru, sasniedzis dibenu, tas savirmo dūņas.

Vārds

Gluži tāpat notiek ar vārdu, kas nejauši iekritis cilvēka prātā, izplata koncentriskus viļņus gan plašumā, gan dziļumā, izraisa ķēdes reakciju, sasaistīdams vienā plūdumā skaņas un tēlus, līdzības, atmiņas, dziļākas nozīmes un sapņus.

• A
• K
• M
• E
• N
• S

��

Akrostihs- Dzejolis, kurā rindu pirmie burti, uz leju lasot, veido vārdu, kam dzejolis veltīts.

Veltījuma strofa, kurā rindu skaitu un to sākuma burtus nosaka kādas personas vārds vai uzvārds.

Akrostihi parādījās jau seno grieķu dzejā.

**

Atnāc pie manis

Sapnī

Tavās viļņus glaudušās

Rokās

Īrijas gaismu minošās

Domās

Es iemigšu un

Ieklausīšos

​

Izgaist neiespēs

Vārdi

Aizlūgti mīlestībā

Sapnī

Kur tik silti kā silā

Atnāc

Izstāstīt neatminamo.

Haika

Japāņu panta forma bez atskaņām; abas malējās rindas ir pieczilbju, vidējā – septiņzilbju. Mākslas dzejā kā tradīcija izveidojās 16. gs. Žanram būtiski svarīgs ir sezonas vārdu pieminējums (vasara, ziema, rudens, pavasaris), to sauc par kigo.

***

Rudens tik dziļš.

Ko mans kaimiņš gan dara?

Viens šādā laikā?

​

Tanka

Japāņu panta forma;

bezatskaņu pants, kura pirmajā un trešajā rindā ir pa piecām, bet pārējās – pa septiņām zilbēm, kopā trīsdesmit viena zilbe

(5-7-5-7-7)

***

Rudens, kvēl kļavas.

Gaist biezoknī taciņa.

Kur gan tu klīsti?

Veltīgi meklēju: svešs

Kalnājos šajos man ceļš.

​

Triolets�

Franču astoņrinde; dzejolis aptver 8 rindas viegla, rotaļīga satura paušanai; 4. un 7. rinda ir pilnīgs 1. rindas, bet 8. rinda – 2. rindas atkārtojums, tā shēma – ABaAabAB. �

***

Tev ir tik dzintardzidras dziesmas,

Tev dzīļu dzelmēs dzintars dus,

Kā dzintars tavas saules liesmas.

Tev ir tik dzintardzidras dziesmas,

Un kad pār klintīm brāžas briesmas,

Mirdz dzintardzīlēs dziļums kluss.

Tev ir tik dzintardzidras dziesmas,

Un tavās dzelmēs dzintars dus.

Figurālā dzeja

***

debesis debesis debesis

mēs tur bijām mēs visi

tur bijām bijām iz

bijām iz birām

iz līdām iz

dzīvojām

mēs

dzī-

-vo-

-jam!!!

dzīvojām

skaitījām laiku

uz pirkstiem

kamēr

apnika

norimām

mēs te bijām

mēs visi te bijām

smiltis smiltis smiltis

​

• 1) Dzejolis prozā — darbs bez ritma un atskaņām, kurā ritmiskuma un labskanības nav vairāk kā “parastajā” prozā.
• 2) Gan prozai, gan dzejai piederīgs teksts — teksts, kurā nav iespējams atklāt autora iecerēto grafisko izkārtojumu, piemēram, tulkojumā no ķīniešu valodas tas jāizvēlas tulkotājam. Latviešu rakstos šāds piemērs ir Pētera Šmita tulkotais 11.gs. ķīniešu dzejnieka Džou Dun-ji darbs “Lotus puķes”, kas žurnālā “Daugava” iespiests prozas veidolā, tomēr izmantojot burtu veidu, kādā žurnālā tika publicēta dzeja12.

• 3) Metriskā proza — darbs, kurš sarakstīts noteiktā metrā (trohajā, daktilā u.c.), un sadalīts rindkopās, nevis atsevišķās rindās. Latviešu literatūrā pirmais līdz šim zināmais metriskās prozas darbs ir 1906. gadā publicētais kāda J.Brieža teksts “Tuksnesī”.
• 4) Atskaņotā proza — prozas teksts, kurā ievietotas daudz atskaņu, tās ne vienmēr kalpo kā teksta organizēšanas līdzeklis, bet var būt tikai kā ornamentāls akcents13. Šādā formā sarakstīts A.P. Mierkalna darba “Simfōnija “Jaunības sapnis”” daļa “Presto”.

​

• 5) šķietamā proza — teksts, kurš ir pierakstīts kā proza, lai gan tam ir dzejas formālās pazīmes (metrs, līdzīga garuma frāzes, kas beidzas ar atskaņām). Šādu formu latviešu dzejā izmantojuši Uldis Bērziņš un Māris Melgalvs.

​

​

Ārpus šīs klasifikācijas paliek brīvā dzeja (verlibrs) — teksts, kurā var nebūt ne atskaņu, ne metra, ne ritma, bet kuru tieši dalījums rindiņās padara piederīgu dzejai. Šādi teksti nepieder pie dzejprozas, tomēr tos teorētiskajā un uzziņu literatūrā dažreiz kļūdaini pieskaita dzejprozai (piemēram, Volta Vitmena dzejoļus). Atšķirība starp verlibru un dzejprozu ir faktā, ka verlibrā sarakstītu teksts ir dalīts rindās (arī tad, ja katrs no šiem periodiem to garuma dēļ „salauztas” vairākās rindās), savukārt dzejprozu organizē rindkopas.

​

Franču literatūrzinātniece S.Bernāra15 nosauc pazīmes, ar ko dzejolis prozā atšķiras no prozas teksta:

​

• organisks veselums (dzejolim jāveido autonoma, noslēgta pasaule, tas lasāms un vērtējams, nepaļaujoties uz beigu atrisinājumu, kā tas notiek prozā);
• nemotivētība (dzejoļa atrisinājums nav meklējams ārpus teksta);
• koncentrēta forma (dzejolim jābūt īsam, jāizvairās no plašām atkāpēm un skaidrojumiem, kas to tuvinātu prozai);
• bieži izmantota izteiksme vienskaitļa pirmajā personā;
• tas nevirza stāstījumu uz beigu atrisinājumu, neattīsta secīgas darbības vai idejas, bet parādās lasītājam kā vienība ārpus attīstības laikā.

​

Sandra Vensko � �

Par to, kā top dzejolis vai proza.�Dienasgrāmatās esmu lasījusi neskaitāmus tekstus, ko daudzi ātrumā  novērtē un nodēvē par dzeju vai prozu. Lai paliekam pie tekstiem. Šorīt, nejauši uzklikšķinot uz nepareizas pogas, parādījās horoskops. Visām zīmēm un konkrētai  nedēļai. �Tātad, manas pārdomas par tekstu:�1)  šonedēļ:�no pirmdienas līdz piektdienai��Brīvdienu bizness - �Audzināšanas vietā�Meditācija.��2) šonedēļ�sestdien, svētdien:��Romantisks vakars - �Mazs izbrauciens pie dabas�Ar radiniekiem.��Tā vēsta rakstu zīmes. 9/10 noņēmu nost, palika divas trīsrindes.�Vēl īsāk:�Dievs, daba, darbs.�Vēl atliek pavietot zem tekstiem bildes un dzejas grāmata gatava. Virtuāla. 

​

Varianti:

�1) Budas vai dievnama attēls�2) skūpsti un apskāvieni dabā�Jautājums ir sekojošs - vai uzrakstīts dzejolis? proza? ir arī skaistie 5-7-5. Varētu rakstīt arī sonetu, pārveidot drāmā.. �Tad varianti būtu citi. �Kas tad īsti ir mūsu teksts? �Še notiek strīdi par Dieva lomu, kritiķa lomu, izpratni par to, kas ir, kas nav dzeja... Līdz galēji saasinātām viedokļu izpausmes formām - nāc, esi aicināts paust...  �Šajā vēstulē uzaicinu no divām 5-7-5 radīt katram savu literāri apstrādāto horoskopu, kas tad īsti notiks šonedēļ? �Izveidosim grāmatu, nodrukāsim. Horoskopi ir tik populāri. Atslēgvārdi - nosaukums jau ir : Dievs, daba, darbs. ( "  Ak - plaģiāts? Nu,un? "  Pieliksim radošu interviju klāt. )�Vai tā būs atklāsme, pieraksts, paštaisnīgums vai domu apmaiņa? Galu galā,kā šādas diskusijas ietekmē cilvēcisko saskarsmi bez datoracs?

tātad, mans šīs nedēļas horoskops divreiz pa 5-7-5.�vai tā ir dzeja - nezinu. bet nav jau svarīgi �.....

***�Pumpurā dejo��Gaidošas ziedlapiņas.��Atvērties priekam.��Atlido putni.��Pilnas debesis dziesmu.��Un iesmejas rīts.

​

***

Zem jūras vēja�Tīrumā klusē dzērves.�Vizbulīšu ceļš.

​

​

Maija Kalniņa

Tā nevar būt nejaušība, ka vārdus un jēdzienus SLĀPES un SĀPES šķir tikai viens burts. 

Tā nevar būt nejaušība, ka DZIEDĀT un DZIEDINĀT veidoti no viena mugurkaula, no vienas dvēseles... 

​

SLĀPST jēgas 

un bez jēgas - SĀP.

DZIEDI, cilvēk!�No sirds, no dvēseles, no visa sava spēka,

Tikai tu pats vari sevi DZIEDINĀT! 

​

Maija Kalniņa�

Krustceles. 

Tā nav vieta, bet Laiks.

Kamēr te biju, 

es sevi nemeklēju, 

bet gan - iepazinu. 

​

Krustceles.

Tā nav izvēle, tas ir Būt.

Tur, kur nezin neko,

bet visu jūt.

Krustceles.

Tas ir Krusts.

Krusts, kurš nes Tevi,

un kuru nes Tu.

Tagad 

un Mūžību. 

​

purvāja bērziņš�sarkaniem pumpuriem pilns�sauli ucina

​

***

sasildīt uz siltas kafijas �krūzītes virsmas nosalušās �plaukstas un dzīvot vien tālāk

​

Sandra Vensko�

pie klusiem zelta kumeļiem�kāds  noguļas un apsedz pavasara zāli�ar maisiem linaudekla palagiem vai ādu�vecs pieguļnieks no dienvidiem�tas vējš ar astriem spēlējas �uz rīta pusi vēsums ienirs upes dzelmē�zirgi līdzi

​

Sandra Vensko�

Kad esmu tevi zaudējusi,�neglābjami līst.�Trīs naktis - dienu spožais meikaps.�Kad esmu tevi neglābjami mīlējusi.�Kaut kur no zelta akvārija �aizpeld nāra - balerīna kleitā,�uz spilvena starp bārkstīm �izšķīst kazenes - vai izlīst vīns,�vienalga -  līst.

​

Tādu dzejoli uzrakstīt,�kurš spētu atvērt sirdi,�kurš to labāko tajā�citiem saskatīt ļauj;�tādu dzejoli uzrakstīt,�kurš arī Tevi tirdī,-�kāpēc mierīgi dzīvot�sev līdzās nelietim ļauj;�tādu dzejoli uzrakstīt,�kurā pats vienmēr dzirdi�     Mīlestību,�kas Dievu dvēselē kļauj!

​

�Iesākumā�

• Ja esat nolēmuši, ka gribat uzrakstīt kādu dzejoli, tad vispirms nepieciešams izdomāt- kam dzejolis nepieciešams, kāda būs dzejoļa tēma, kam jūs to veltīsiet, kur jūs glabāsiet dzejoli. Lai varētu ķerties klāt pie dzejoļa domāšanas, ir jāizdara sekojošas lietas:
• Atrodiet kādu klusu vietu, kur netraucētu neviens cilvēks, kur jums ir ļoti  omulīgi atrasties ( tas ir ļoti svarīgi, jo pretējā gadījumā nesanāks noskaņoties darbam).
• Paņemiet baltu lapu, piezīmju grāmatiņu, mīļāko kladi vai sagatavojiet paštaisītu dzejoļu kladi, kur rakstīsiet ( ja dzejolis būs uzrakstīts uz kādas mazas lapiņas, rūtiņu lapas- tas vienkārši pazudīs vai tiks izmests, tāpēc labāk ierakstīt to drošākā vietā).
• Paņemiet jums ērtu pildspalvu, zīmuli, ar ko rakstīsiet ( jo ērtāks rakstāmpiederums, jo ilgāk nepiekusīs rokas un būs labāk rakstīt).
• Ļoti labs veids, kā rosināt domas, ir tase tējas vai kafijas, citam tā var arī būt karstā šokolāde un kakao- atkarībā, kas labāk garšo, ( baudot savu mīļāko dzērienu, galvā rosināsies vairāk ideju, jo būs ļoti ērta vide domāšanai).

​

Sākam domāt�

• Ja ērta rakstīšanas vieta ir sagatavota un mīļākais dzēriens arī ir blakus, mēs varam sākt gatavoties rakstīšanai.
• Vispirms uz lapas uzrakstiet dažādus vārdus, kas tai brīdī nāk prātā un tos vārdus, kas aizķeras domās ( ar to vārdu palīdzību var sākt veidoties teikumi un pat atskaņas).
• Ja neviens vārds nenāk prātā, iespējams jūs neesat noskaņojies, lai rakstītu ( noskaņai ir ļoti liela nozīme, jo no tā ir atkarīgs pats dzejolis, ja ir ideāla noskaņa, dzejoļi paši nāks prātā vajadzēs paspēt tikai pierakstīt).
• No tiem vārdiem vajag censties veidot sakarīgus teikumus, kuri paskaidrotu katru iepriekšējo vai nākamo teikumu ( var rakstīt arī nesakarīgus teikumus, kuri nepaskaidrotu iepriekšējo teikumu, bet tas ir atkarīgs no rakstības stila).
• Tālāk var sākt veidot vārdiem, teikumiem atskaņas. Atskaņas var atrasties gan teikumu sākumā, beigās un vidū ( dzejoļus var rakstīt arī bez atskaņām, bet, manuprāt, tas ir daudz sarežģītāk).

​

Pirmais pants�

• Kad teikumi jau ir uzrakstīti, varam mēģināt iet tālāk un veidot pantiņus.
• Panta garums ir neierobežots, bet vajag atcerēties, ka katrā pantā ir vienlaikus jābūt divām domām - 1. doma, katram pantam sava un neatkarīga, bet vienlaikus saistoša ar pārējiem pantiem.
• 2. doma, dzejoļa kopējais skanējums, lai nebūtu tā, ka katrs pants ir par citu tēmu. ( pantiem ir jābūt tādiem, lai tos nevarētu uzrakstīt kā atsevišķu dzejoli).
• Panta vizuālais tēls ir atkarīgs katram pēc savas gaumes un stila, bet ir jāatceras par pieturzīmēm un lielajiem burtiem ( nevajag aizmirst, ka dzejoļa rindas ir sadalīti teikumi vai teikuma daļas),
• Ja viens pants jau ir gatavs, varam sākt domāt nākošo.

​

Gandrīz gatavs dzejolis�

• Tieši tā - dzejolis ir gandrīz gatavs. Svarīgi ir tas, cik garu plānot rakstīt dzejoli, jo garāku, jo sarežģītāk to ir rakstīt.
• Ja nevarat neko izdomāt, vai jau esat ļoti noguris, tad izejiet ārā pastaigāties, atveriet logu, apēdiet šokolādes tāfelīti ( man vienmēr tas palīdz).
• Ja ir tikai nedaudz domas un tālāk ir grūti koncentrēties, tad labākais veids, kā atpūsties, ir jūsu mīļākais hobijs pēc smaga darba.
• Parādiet savus darbus draugiem, radiem, ģimenei, lai viņi jūs novērtē un pasaka jūsu plusus un mīnusus. Atbalsts vienmēr ir svarīgs.
• Ja jums šķiet, ka nekas nesanāk- nomierinieties un sāciet domāt pozitīvi.

​