1 of 12

APRŪPĒTĀJU PRASMJU APMĀCĪBAS LATVIJĀ

Partnering with IOM and EU for better health of refugees and displaced people from Ukraine

2 of 12

Kas ir Pasaules Veselības organizācija

Galvenais veselības “koordinators” pasaulē. Tā ir kā veselības drošības centrs, kuru uztur visas ANO dalībvalstis, lai cilvēki visur pasaulē dzīvotu ilgāk, veselīgāk un drošāk.
Sniedz rekomendācijas, vadlīnijas un zināšanu un prasmju atbalstu valstīm, kā rūpēties par savu iedzīvotāju veselību.
Kā satiksmes regulētājs, kas palīdz valstīm vienoties par kopīgiem noteikumiem — lai zāles būtu drošas, slimību uzraudzība efektīva un veselības aprūpe pieejamāka.
Tā ir arī kā drošības signalizācija, kas brīdina briesmu gadījumā, piemēram, ja uzliesmo jauns vīruss vai parādās bīstama slimība.

Ko PVO dara ikdienā?

Veido starptautiskas vadlīnijas, piemēram, par vakcīnām, ārstēšanu, veselības sistēmām.
Palīdz valstīm krīzēs – zemestrīcēs, epidēmijās, pandēmijās.
Vāc un analizē datus, lai saprastu, kuras slimības izplatās un ko darīt lietas labā.
Palīdz valstīm stiprināt veselības aprūpes sistēmas, piemēram, apmācot speciālistus vai palīdzot izstrādāt stratēģijas

3 of 12

Ko PVO dara autisma jomā?

PVO ir kā ceļa kartes veidotājs, kas palīdz valstīm saprast, kā labāk atbalstīt bērnus un pieaugušos ar autiskā spektra traucējumiem (AST). Veicina iekļaujošu, cilvēktiesībās balstītu pieeju

PVO uzsver, ka autisms nav slimība, ko “jāizārstē”, bet gan kā specifiska neiroattīstība, kurai nepieciešams atbilstošs atbalsts.

1. Izstrādā kopīgus principus un vadlīnijas

PVO palīdz valstīm vienoties par vienotiem, pierādījumos balstītiem principiem.�Atbalsta valstu speciālistu apmācību

2. PVO ir kā skolotājs skolotājiem — tā neārstē bērnus, bet māca speciālistus, lai viņi to varētu darīt labāk.

3. Veido rīkus ģimeņu atbalstam

PVO nodrošina praktiskas programmas vecākiem, lai palīdzētu maziem bērniem ar attīstības grūtībām.

4. Vāc un apkopo datus par autisma izplatību pasaulē

PVO ir kā meteoroloģiskais dienests, bet veselības jomā: tā izseko, kur un cik daudz bērnu ir ar AST, kā pakalpojumi attīstās, un kādas ir vajadzības.

4 of 12

Rīki ģimeņu atbalstam

WHO Caregiver Skills Training (CST) — vienkāršs, strukturēts vecāku mācību kurss, kas iemāca ikdienas komunikācijas un uzvedības atbalsta paņēmienus.
Salīdzinājums: kā instrukcija, kā labāk “pieslēgties” bērna pasaulei, izmantojot rotaļas, mazas soli-pa-solim stratēģijas un sadarbību.

5 of 12

Aprūpētāju prasmju apmācības (CST vai APA)

RK pētījumā* ar 86 ģimenēm: programmas galvenais spēks slēpjas vecāku prasmju uzlabošanā. Vecāki pēc programmas daudz labāk spēja iesaistīties rotaļā, uzturēt līdzsvarotu mijiedarbību un atbalstīt bērna iniciatīvu. Trīs mēnešus pēc programmas šīs prasmes turpināja attīstīties, un tas noveda pie labākas mijiedarbības kvalitātes un nelieliem, bet pozitīviem uzlabojumiem bērna uzvedībā un komunikācijā.

Būtiskākais — redzam, ka vecāku prasmju uzlabošanās ir galvenais mehānisms, kas virza šos rezultātus. Tieši tāpēc, ka mainās vecāku prasmes, tas uzlabo savstarpējo mijiedarbību, palīdz bērnam prasmīgāk komunicēt un iesaistīties, samazina problemātiskas uzvedības pazīmes.

* Settanni M, Suma K, Adamson LB, McConachie H, Servili C, Salomone E. Treatment mechanism of the WHO caregiver skills training intervention for autism delivered in community settings. Autism Res. 2024 Jan;17(1):182-194. doi: 10.1002/aur.3058. Epub 2023 Dec 27. PMID: 38151484.

6 of 12

Aprūpētāju prasmju apmācības (CST)

CST visvairāk uzlabo vecāku prasmes komunicēt ar bērnu — un tieši caur to sākas pozitīvas pārmaiņas bērnā. Ko mēs novērojām?

1. Vecāku prasmes ievērojami uzlabojās

Pēc CST vecāki daudz labāk spēja:

iesaistīties kopīgā rotaļā ar bērnu,
sekot bērna iniciatīvai,
radīt mierīgu un plūstošu mijiedarbību.

Šīs pārmaiņas bija jūtamas uzreiz pēc programmas un turpināja augt arī pēc 3 mēnešiem.

7 of 12

Aprūpētāju prasmju apmācības (CST)

2. Mijiedarbības kvalitāte starp bērnu un vecāku uzlabojās

Pēc 3 mēnešiem:

sarunas un rotaļa starp bērnu un vecāku kļuva plūstošāka,
bērns biežāk iesaistījās kopīgās aktivitātēs,
bērns kļuva vairāk pieejams kontaktam.

3. Bērnu uzvedības izmaiņas bija nelielas, bet tajā virzienā, ko sagaidām.

autismam raksturīgā uzvedība mazinājās,
bērni sāka biežāk iesaistīties un turpināt mijiedarbību.

8 of 12

CST Latvijā

Divās klātienes mācībās (Rīgā un Daugavpilī; apmācīti ~ 60 veselības, sociālās un izglītības jomas speciālisti no visiem reģioniem, kas tālāk metodi tālāk var mācīt vecākiem (organizējot vecāku grupas)

10 of 12

CST Latvijā

Tagad mums ir trīs apmācīttiesīgi treneri (Master-trainers), kas var tālāk apmācīt speciālistus, ne tikai vecākus

11 of 12

CST Latvijā

Izveidots brīvpieejas e-kurss vecākiem, lai vecāki varētu pastāvīgi mācīties mājās paši;

Pieejams veselapasaule.lv

1 of 12

2 of 12

3 of 12

4 of 12

5 of 12

6 of 12

7 of 12

8 of 12

9 of 12

10 of 12

11 of 12

12 of 12