MAZIE PĒTNIEKI
2024/2025
SEPTEMBRIS
Skaidrojums
Pūšot gaisu balonā, mēs to it kā iesprostojam iekšā. Šis gaiss ļoti grib tikt ārā un spiežas pret balona sienām no iekšpuses. Kad mēs atlaižam balona kakliņu, gaiss ļoti ātri izplūst no balona. Izplūstot, gaiss rada lielu spēku, kas stumj balonu pretējā virzienā. Tas ir tāpat kā, ja stipri pūstu uz balonu – tas aizlidos prom. Zinātnieki to formulē tā: katra darbība rada tikpat lielu, bet pretēji vērstu pretdarbību.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas notika ar balonu?
Kustās, jo roka netur, tāpēc balons braukā
Aizlidoja balons
*Kāpēc, izlaižot gaisu no balona, tas strauji kustās uz priekšu?
Balonā ir gaiss
Gaiss aizbēg, tāpēc lido
Gaiss puk
Ja gaisu aizsien tas turas
Nepieciešam:
balons, virve, salmiņš, līmlente
Norise. Cauri salmiņam izver auklu. Auklas galus piesien pie krēsliem. Piepūš balonu, aizritina balona galu un ar līmlenti, pielīmē pie salmiņa. Tad atritina balona galu un palaiž to.
KRĀSU MAINOŠĀ ROZE
Norise. Divas burkas piepilda ar ūdeni. Vienai burkai pievieno zilu pārtikas krāsu. Katrā burkā ieliek baltu rozi un nedēļas garumā pēta abas rozes.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kāpēc puķe mainīja krāsu?
Tāpēc, ka krāsa palika
A, moš iekrita un atgriezās atpakaļ
Rūķis nokrāsoja
Puķe iekrita ūdenī
Bija manā dārzā tā
Skaidrojums
Krāsvielas, kas pievienotas ūdenim, sastāv no ļoti mazām daļiņām, ko sauc par molekulām. Šīs molekulas ir tik mazas, ka tās var brīvi pārvietoties caur ūdeni. Augs pastāvīgi uzsūc ūdeni. Kopā ar ūdeni augs uzsūc arī tajā izšķīdušās krāsvielas molekulas. Kad krāsainais ūdens sasniedz lapas un ziedus, daļa krāsvielu molekulu nogulsnējas auga šūnās, mainot to krāsu.
Nepieciešams:
rozes, burkas, pārtikas krāsvielas, ūdens, karote
Norise. Divos šķīvjos ieliek vienādas puķes (baltas un sarkanas) un lapas (kļava un ceriņš). Tad vienu šķīvi ieliek ledusskapī, bet otru saldētavā. Nākošajā dienā izņem abus šķīvjus, novieto istabas temperatūrā un vēro izmaiņas vairākas dienas.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas mainījies?
Puķes saslima
Savīta
Palika gaišākas
Palika brūnas
Palika ciets, tad mīksts
*Kāpēc?
Medus puķēs palika
Puķēs ir ūdens
Jo saldētavā ir auksti
Citu dienu būs tumši brūns (prognozēja viens no bērniem)
Nokrita lapas
Auksti un vēl aukstāk
Ledus saskrāpēja
Skaidrojums
Ūdens ir visur! Augi uzsūc ūdeni no zemes caur savām saknēm un vada to pa stiebriem līdz lapām un ziediem. Šis ūdens ir ļoti svarīgs, jo tas palīdz augiem elpot un augt. Ūdens var būt dažādās formās: šķidrs (kā ūdens glāzē), ciets (ledus) vai gāzē (tvaiks). Kad sasaldējam ūdeni, tas pārvēršas ledū. Kad sasildām ledu, tas atkal kļūst par ūdeni.
Kas notika ar puķēm? Saldētava ir ļoti auksta: Kad puķes ielika saldētavā, ūdens to šūnās ļoti ātri pārvērtās ledū. Ledus kristāli ir kā mazi naži, kas sabojā augu šūnas. Krāsas maiņa: Puķes zaudēja savu skaisto krāsu, jo šūnas, kas bija atbildīgas par krāsu, tika sabojātas. Atgriežoties istabas temperatūrā: Kad puķes izņēma no saldētavas, ledus atkal kļuva par ūdeni, bet auga šūnas jau bija tik ļoti bojātas, ka vairs nevarēja normāli funkcionēt.
Kāpēc puķes ledusskapī mainījās mazāk? Ledusskapis nav tik auksts kā saldētava: Ledusskapī ūdens nesasalst, tas nozīmē, ka augu šūnas netiek tik ļoti bojātas. Puķes ledusskapī ilgāk saglabājās svaigas, jo šūnas tika bojātas mazāk, puķes ilgāk saglabāja savu krāsu un svaigumu.
Ko mēs varam mācīties no šī eksperimenta? Temperatūra ietekmē visu dzīvo: Augi, dzīvnieki un cilvēki ir ļoti jutīgi pret temperatūras izmaiņām.
Nepieciešams:
puķes, lapas, 2 šķīvji
ŪDENS UN LEDUS PĀRVIETOŠANĀS PA CAURULI
Norise. Sasmalcina ledu smalkos gabaliņos un ieliek bļodiņā. Ūdeni ielej glāzē. Bērniem piedāvā ar piltuvi piepildīt caurspīdīgo cauruli ar ledus gabaliņiem, izmantojot karotīti. Tad piedāvā ledus gabaliņus aizstāt ar ūdeni. Bērni salīdzina abas darbības.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Vai vienādi viegli cauruli sapildīt ar ledu un ūdeni?
Trubā ledus negrib līst
Kad ledus paliek šķidrāks, tad sāk līst
*Kāpēc ledus gabaliņi, grūtāk pārvietojas pa cauruli, bet ūdens vieglāk?
Šķidrs visur var ietecēt (runa par ūdeni)
Izkusa ledus
Pārvēršas par ūdeni
Ūdens šķidrs
Skaidrojums
Ūdens kā šķidrums pielāgojas jebkura trauka formai, tādējādi tas var viegli iztecēt cauri caurulei.
Ūdenim sasalstot, tas pārvēršas cietā agregātstāvoklī, veidojot ledu, kam jau ir noteikta forma, ko veido kristāli ar asām maliņām. Šādā veidā, ledum ejot cauri caurulei, tas sprūst iekšā.
Nepieciešams:
piltuve, caurspīdīga caurule, bļodiņa ar smalcinātu ledu, glāze ūdens
ŪDENS FORMU KUSTĪBAS MODELĒŠANA
Norise. Uz galda uzliek trīs papīra ruļļus. Tiek pagatavots no mīkstām bumbiņām ūdens molekulas modelis. No cietas plastmasas izgriež piles formu un sniegpārslu. Visu trīs modeļu diametrs ir līdzīgs ar papīra ruļļu diametru. Tad bērni katrā rullī ieliek dažādos modeļus. Lūdz bērniem pastāstīt, kas notika ar katru modelīti un kāpēc?
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Vai vienādi ātri cauri rullītim tiek sniegpārsliņa un ūdens?
Ūdens iekrita
Sniegpārsla skrāpēja
Sniegs iesprūda
*Kāpēc sniegpārslas modelis iesprūda rullītī?
Grūti viņai krist
Tāpēc, ka asa
Skaidrojums
Ūdens molekulas modelis: Mīkstās bumbiņas viegli pielāgojas papīra ruļļa formai, jo tās var mainīt savu formu.
Piles modelis: Cietās plastmasas pili arī var tikt ievietota rullī, taču tā var nedaudz iesprūst vai deformēties, jo tā ir cieta un neelastīga. Tas parāda, ka cietās vielas saglabā savu formu un var būt grūtāk pielāgot tām dažādas formas.
Sniegpārslas modelis: Sniegpārslas modelis iesprūst rullī, jo tai ir sarežģītā forma, kas neļauj tai viegli pielāgoties ruļļa iekšējai virsmai.
Vielu īpašības: Vielas dažādiem agregātstāvokļiem ir dažādas īpašības. Ūdens ir šķidrums, un tam ir spēja plūst un pielāgoties dažādām formām. Ledus ir cieta viela, un tam ir noteikta forma, ko ir grūtāk mainīt.
Kāpēc sniegpārslas modelis iesprūda rullītī?
Sniegpārslas ir ļoti sarežģītas formas ledus kristāli. To daudzie zariņi un izcilņi padara tās ļoti jutīgas pret ārējiem spēkiem. Kad sniegpārsla tiek ievietota rullī, tās zariņi var salūzt vai deformēties, padarot to vēl grūtāk pārvietojamu.
Nepieciešams:
3 rullīši no tualetes papīra, cieta plastmasa, mīkstas bumbiņas
PELDOŠIE ZIEDI
Norise. Izgriež no papīra ziedus un noloka ziedlapiņas uz vidu. Iekšā var ievietot izgrieztu papīra kukaini. Bļodā ielej ūdeni. Ūdenī ieliek ziedus un vēro, kas notiks.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas notiek ar salocītiem papīriem, kad tie nokļūst ūdenī?
Peldas
Grimst un negrimst
Iegrima
Šitā sataisījās ( rāda ar plaukstu kā puķes atvērās)
Lapas palika mitras
Skaidrojums
Papīra šķiedrām samirkstot, tās uzbriest un papīrs izplešas. Kad tas notiek, papīra zieds lēnām atveras. Dažādu veidu papīrs ūdenī uzbriest dažādā laikā
Nepieciešams:
papīrs, šķēres, bļoda, ūdens
KRĀSAINAIS GARDUMS
Norise. Bērni nomazgā rokas. Traukā ieber krāsainas šokolādes dražejas (M&M). Bērni sašķiro tās pēc krāsām, nosaucot tās, tad izveido apli. Ielej šķīvī ar dražejām pienu un atstāj to uz 30 min. Lūdz bērnus pastāstīt par izmaiņām, kas notika šķīvī ar dražejām.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Ko mēs darīsim ar konfektēm un pienu?
Darīsim brīnumkoņčas
Liksim kopā un skatīsimies, kas končai notiks
* Kas notika?
Zilās krāsas daudz palika
*Kāpēc?
Viņas palika šokolādē
Tāpēc, ka visas krāsas salikās kopā
Tāpēc, ka krāsa aizbēga un slapjas palika
Augša palika lipīga
Palika mīkstas un garšīgas tāpat
Rīt paliks brūns, jo šokolāde izkusīs
Skaidrojums:
Dražejas mainīja krāsu: Kad dražejas nonāca pienā, to krāsainais apvalks sāka izšķīst. Tas notika tāpēc, ka piens ir šķidrums, un šķidrumi var izšķīdināt dažādas vielas.
Dražejas kļuva mazākas: Kopā ar krāsaino apvalku izšķīda arī daļa no pašas dražejas. Tādēļ dražejas kļuva mazākas un mīkstākas.
Piens kļuva krāsains: Krāsainais apvalks no dražejām izšķīda pienā, un piens kļuva daudzkrāsains.
Dražejas sāka kustēties: Kad dražejas kļuva mazākas un vieglākas, tās sāka brīvi kustēties pienā.
Nepieciešams:
šķīvis, piens, krāsainās šokolādes dražejas
OKTOBRIS
TĒMA ,, KAS NOTIEK RUDENĪ ? ’’
DAŽĀDIE DĀRZEŅI
Norise. Novāc ražu savā dārzā. Dārzeņus nomazgā un saliek uz lielāka šķīvja. Iedod bērniem tos aptaustīt. Lūdz bērniem raksturot tos pēc izskata, svara un smaržas. Pēc tam lūdz izvēlēties katram savu dārzeni, ko katrs rindas kārtībā pārgriež ar nazi uz pusēm ( !!! īpaša uzmanība tiek veltīta drošībai). Bērni raksturo dārzeņu izskatu iekšpusē, smaržu, pagaršo to un raksturo garšu. Atstāj dārzeņus uz vairākām diennaktīm traukā un bērni turpina pētīt to izmaiņas.
Jautājums:
Kas tas par dārzeni?
Kāds viņš ir?
Kāda dārzenim ir smarža?
Kā dārzenis izskatās iekšpusē?
Kā mainījušies dārzeņi?
(nākamajā dienā)
Bērnu atbildes:
Tomāts
Smaržo pēc tomāta
Sēklas ir
Sēklas dzeltenas
Kātiņš izskatās pēc tomātu kātiņa
Kātiņš ir astoņkājis
Salds, garšīgs
Viss slapjš
Paprika
Iekšā ir zirņi sēklas
Kad attaisījās vaļā paprika vairāk smaržo
Salāts ( stāsta par kātiņu)
Garšīgs
Baklažāns
Iekšā ir redzama zaļa, zila, brūna krāsa
Smaržo negaršīgi
Sēklas baltas, neredzamas
Negaršīgs
Burkāns
Burkāns oranžs, garš
Sēklu nav, apaļš iekšā
Smaržo pēc burkāna
Pēc burkāna garšo
Nepieciešams:
dārzeņi, šķīvji, nazis ( ar robiņiem )
Bērnu atbildes:
Pēc 3.dienām
Daži palika brūni
Viss kārtībā nav slapjš
Tomāts mīksts, biete mīksta
Viss palika mīksts
Paskaties uz tomāta ir kaut kādi zilumi un baltums
Bērnu atbildes:
Sīpols
Smaržīgs
Sēklu nav
Kož mēlē
Degunā pat koda
Sīpolam ir mati
Biete
Bē smaržo
Griežot rodas burbuļi
Pirksti palika sarkani
Ķiploks
Miziņa krakšķīga
Iekšā smaržo
Negaršīgs, skābs, ass, pēē
Skaidrojums:
Ko bērni var novērot, vērojot dārzeņu izmaiņas laika gaitā:
Pelēšana: Daudzi dārzeņi pēc dažām dienām sāk pelēt. Pelējums ir sēne, kas barojas ar dārzeņa sulu.
Pūšana: Daži dārzeņi var sākt pūt. Pūšana ir process, kurā baktērijas sadala dārzeņa šūnas. Bērni var novērot, kā dārzenis kļūst mīksts, maina krāsu un izdala nepatīkamu smaku.
Dehidratācija: Dārzeņi laika gaitā zaudē mitrumu un kļūst sauss un saburzīts. Īpaši ātri tas notiek, piemēram, salātiem.
Krāsas izmaiņas: Daži dārzeņi var mainīt krāsu. Pēc nogriešanas var kļūt brūns, jo saskaroties ar gaisu, notiek oksidēšanās process.
Kukaiņu un citu organismu parādīšanās: Ja dārzeņi tiek atstāti atklātā vietā, uz tiem var parādīties kukaiņi vai citi mazi organismi.
TOMĀTS BURKĀ UN UZ ŠĶĪVJA
Norise. Vienu tomātu ieliek burkā, bet otru pārgriež uz pusītēm un vēro izmaiņas vairākas dienas.
P.s. Viens no bērniem piedāvāja turpināt pētījumu, uzlejot sagrieztajam tomātam ūdeni.
Jautājumi un bērnu atbildes:
* Kā mainīsies tomāti rīt?
Sula parādīsies
Lielāks deguns tomātam izaugs (tomātam burkā ir izaugums, deguna formā)
Moš tā būs, kā es pateicu tikko
* Kā mainījās tomāts burkā?
Tomāts stipri smaržo
Deguns palika tomātam
* Kā mainījies sagrieztais tomāts?
Tomāts sagrieztais lipīgs palika, smirdīgs
Melnumiņi ir
Spalviņas izauga
Ja ar ūdeni apliesi, tad varbūt nebūs indīgs
Nē, tas tomēr indīgs izskatās, labāk metīsim ārā
Skaidrojums:
Pārgrieztais tomāts: Izmaiņas būs daudz acīmredzamākas. Pārgrieztajā daļā var parādīties tumšāki plankumi, mīkstums kļūs mīkstāks un var parādīties nepatīkama smaka, mušiņas ( drozofilas).
Kāpēc tā notiek?
Gaiss: Kad mēs sagriežam tomātu, ļaujam gaisam saskarties ar tā iekšpusi. Gaisā ir daudz mazu baktēriju. Šīs baktērijas sāk pavairoties uz sagrieztās virsmas un izraisa puves procesu.
Ūdens: Augļi un dārzeņi satur daudz ūdens. Kad mēs sagriežam tomātu, no tā iztvaiko vairāk ūdens. Tas padara tomātu mīkstāku un ļauj baktērijām vieglāk iekļūt iekšā.
Aizsardzība: Tomāta miziņa ir kā aizsargbarjera, kas pasargā to no baktērijām un citiem kaitīgiem organismiem. Tomāts burkā saglabāsies ilgāk: neļauj gaisam iekļūt burkā, tādējādi kavējot puves procesu. Kad mēs sagriežam tomātu, mēs šo aizsardzību bojājam.
Nepieciešams:
2 tomāti, burka ar vāku,
RUDENS MEŽA VELTES
Norise. Caurspīdīgā plastmasas traukā ieliek sūnas, ķērpjus, zariņus, čiekurus (vēlams, lai tie būtu mitri, ja nē, tad tos iepriekš aprasina. Iedod bērniem iztaustīt trauka saturu. Tad atstāj uz nedēļu ar atvērtu vāku, lai mitrums iztvaiko. Tad lūdz pastāstīt par notikušajām izmaiņām. Tad ļauj bērniem aprasināt trauciņa saturu ar ūdeni, uzliek vāciņu un liek vairākas dienas pastāvēt zem vāciņa, pēc tam lūdz pastāstīt par novēroto.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas ir trauciņā?
Iekšā ir zeme, čiekuri, zāle, koks ( domāts ķērpis)
*Ko jūti taustot tos?
Viss palika ciets
Krakšķīgi tagad čiekuri
Čiekurs atvērās
*Kā mainījās meža veltes pēc tā ka mēs palaistījām tās un atstājam uz dažām dienām zem vāka?
Mīkstākas palika
Čiekurs tievs palika
Smaržīgi
Skaidrojums:
Sākumā: Materiāli traukā, ir mitri un mīksti. Sūnas un ķērpji ir īpaši sulīgi.
Pēc nedēļas: Mitrums pakāpeniski iztvaiko. Sūnas un ķērpji sāk izskatīties sausi un trausli, zariņi var kļūt nedaudz gaišāki, bet čiekuri var nedaudz atvērties.
Pēc aprasināšanas: Tie atkal kļūst mitri un mīksti. Sūnas un ķērpji atgūst savu sākotnējo izskatu.
Kāpēc tā notiek?
Ūdens ir dzīvības avots: Visiem dzīviem organismiem, arī augiem, ir nepieciešams ūdens, lai dzīvotu. Sūnas un ķērpji īpaši labi uzsūc ūdeni un to saglabā.
Iztvaikošana: Kad ūdens nonāk saskarē ar gaisu, tas iztvaiko. Tāpēc, ja mēs atstājam trauku atvērtu, ūdens no sūnas, ķērpjiem un citiem materiāliem pakāpeniski iztvaiko.
Atjaunošanās: Kad mēs atkal aprasinām materiālus, ūdens nonāk atpakaļ šūnās, un tie atdzīvojas
Nepieciešams:
caurspīdīgs plastmasas trauks, ķērpji, sūnas, zariņi, čiekuri, ūdens
KĻAVA
Norise. Pēta izmaiņas kļavas kokam, aprakstot koka un lapu izskatu. Piedāvā salīdzināt dažādas kļavu lapas (dotajā pētījumā bērni apskatīja arī kļavu lapas, kas bija slimas ar miltrasu).
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kādās ir lapas?
Zaļas, stūrainas
Lapā ir čūska
Kad paplēš ir skeleta roka
Tā nav kļava, viņai ir baciļi
(Kļavu lapas, kas slimas ar miltrasu)
*Kā mainīsies koks vēlāk?
Lapas nokritīs kad ledus būs, jo ledu koks nevar padzert
Skaidrojums:
Kāpēc lapas mainās krāsu?
Lapas maina krāsu, jo rudenī kļava gatavojas ziemai. Dienas kļūst īsākas un vēsākas, koks pārtrauc ražot zaļo vielu – hlorofilu. Kad hlorofila kļūst mazāk, parādās citas krāsas.
Kāpēc lapas nokrīt?
Rudenī koks pārtrauc barot lapas, un tās sāk dzeltēt un nobirt. Tas palīdz kokam saglabāt enerģiju ziemas laikā.
Nepieciešams:
kļava, lupa
PUPAS UN AKMENTIŅI
Norise. Divos šķīvjos ieliek vienādas glāzes. Vienu pieber gandrīz pilnu ar akmentiņiem, bet otru ar pupiņām. Abās glāzēs ielej ūdeni. Nākamajā diena lūdz bērniem pastāstīt par izmaiņām abas glāzēs.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas mainīsies rīt?
Izaugs puķe, kur akmeņi
*Kas mainījies?
Puķes neizauga
Pupas palika slapjas un kustīgas
Pupas iekrita šķīvī
Pupas palika mīkstas
Akmeņiem tīrs šķīvis
*Kāpēc?
Akmeņi neaug
Akmeņi nav mīksti
Pupas dzer ūdeni, bet akmeņiem nav caurumiņu
Vēlāk vajadzēs iebērt zemi un tad izaugs puķe
Skaidrojums:
Ūdens uzsūkšanās: Pupiņas, atšķirībā no akmeņiem, ir porainas. Tas nozīmē, ka tās var uzsūkt sevī ūdeni. Kad pupiņas uzsūca ūdeni, tās palielinājās izmērā.
Nepieciešams:
2 šķīvji, 2 glāzes, pupas, akmentiņi, ūdens
KURŠ PELD, KURŠ GRIMS?
Norise. Bļodā ielej ūdeni. Lūdz bērnus prognozēt, kas notiks ar augļiem, kad tos ieliks ūdenī. Tad bērni ūdenī ieliek bumbieri un ābolu. Pastāsta par redzēto. Piedāvā padomāt, kādā veidā var panākt, lai visi augļi peld.
Turpinājumā bērni bumbieru un ābolu gabaliņus ieliek plastmasas trauciņā un liek ūdenī , vēro un stāsta. Noslēgumā augļu gabaliņi tiek ielikti balonā, kas tiek piepūsts ar gaisu, aizsiets un ielikts ūdenī. Bērni vēro un stāsta.
Jautājumi un bērnu atbildes:
* Kurš auglis peldēs?
Iegrims ābols
*Kāpēc ābols peld, bet bumbieris grimst?
Akmens daudz bumbieri
Viņš ciets kā akmeņi
Visi bumbieri ir grims, smagi viņi, cieti
* Kas būtu jādara, lai bumbieris un ābols peldētu?
Uzlikt uz ābola
Vajag kuģi paņemt
Skaidrojums:
Ja priekšmets ir smagāks par ūdeni, tas grims. Ja priekšmets ir vieglāks par ūdeni, tas peldēs.
Svars: Jo smagāks priekšmets, jo lielāka iespēja, ka tas grims.
Materiāls: Daži materiāli, piemēram, koks vai plastmasa, peld labāk nekā metāls vai akmens.
Gaiss: Ja priekšmetā ir daudz gaisa, tas parasti peldēs.
Nepieciešams:
ābols, bumbieris, nazis, bļoda, ūdens, plastmasas trauciņš, balons
NOVEMBRIS
TĒMA ,, ĢIMENE. LATVIJA. VISUMS ’’
KUSTĪGĀS PLANĒTAS
Norise. Bērni izkrāso papīra aplīšus atbilstoši planētu krāsām. Ar diega un līmlentes palīdzību planētas tiek sakārtas pie griestiem atbilstoši kartībā, kādā tās atrodas Saules sistēmā. Lūdz bērniem tās iekustināt. Bērni iekustina planētas gan ar roku griežot, gan pūšot, gan veidojot vēja plūsmu ar kartona loksnēm.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kā var iekustināt planētas?
Baterijas jāieliek
Riņķis jāuzzīmē iekšā
Sandis vajadzīgs
Policija jāpasauc
Tu pati griez
Vajadzīgs vējš
Vicināt vajag
*Kā jūs domājat, kas īsti liek planētām kustēties?
Jo pūšam
Vējš
Skaidrojums:
Spēks ir tas, kas liek lietām kustēties vai mainīt savu kustību. Kad mēs pūšam uz planētas, mēs uz to izdvešam gaisa daļiņas. Šīs gaisa daļiņas triecas pret planētu un liek tai kustēties. Tāpat, kad vicinām kartonu, mēs izveidojam gaisa plūsmu, kas arī stumj planētu. Spēks liek lietām kustēties. Pūšot vai vicinot kartonu, mēs radām spēku, kas iedarbojas uz planētām.
Nepieciešams:
papīra planētas,
līmlente, diegs, kartona loksnes,
PLANĒTU VĒJDZIRNAVAS
Norise. No izkrāsota papīra izgriež vienāda izmēra aplīšus atbilstoši Saules sistēmai un atbilsošā secībā tās pielipina uz plastmasas vējdzirnaviņu spārniem. Bērni mēģina iekustināt planētas pūšot dažādos veidos.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kapēc planētas sāka kustēties?
Jo pūtām
Stipri pūtām
Vējš bija
Ar spēku pūtām
Skaidrojums:
Spēks ir tas, kas liek lietām kustēties vai mainīt savu kustību. Kad mēs pūšam uz planētas, mēs uz to izdvešam gaisa daļiņas. Šīs gaisa daļiņas triecas pret planētām un liek tām kustēties
Nepieciešams:
plastmasas vējdzirnaviņas, papīrs, krāsas, otiņas, lipekļi
MAINĪGĀS FORMAS
Norise. Piepūš balonu. Bērni pleš un griež krāsaino papīru. Tad saplēstos un sagrieztos papīrus līmē uz balona, tā, lai nepaliek brīva vieta. Nākamajā dienā no balona tiek izlaists gaiss. Bērni pēta, kādas izmaiņas notiek ar balonu. Tad balona tukšo vidu sapilda ar papīru un ieliek zeķubiksē. Visu stingri saspiež līdz izveidojas blīva bumba. Bumbu noklāj ar līmi. Nākamajā dienā bumbu nokrāso atbilstoši Zemeslodes krāsām.
Jautājumi un bērnu atbildes:
* Kas notika ar aplīmēto balonu?
Tu gaisu izlaidi
Attaisījās vaļā
Noplēsās balons
Krakšķ kaut kas
Nolūst grib
Ja iekšā saliek, tad nav krakšķu
Skaidrojums:
Gaiss aizņem vietu. Kad mēs pūšam balonā, mēs iekšā ievietojam gaisu, kas liek balonam palielināties. Materiāli var mainīt savu formu. Balons var būt gan liels, gan mazs, atkarībā no tā, cik daudz gaisa tajā ir.
Nepieciešams:
krāsainais papīrs, šķēres, PVA šķidrā lime, otiņas, guaša krāsas, balons
BURTU PLANĒTAS
Norise. Bērni izkrāso baltas papīra lapas dažādās krāsās. Izgriež dažāda lieluma apaļas formas. Katram aplim otrā pusē uzraksta burtu un tad izveido savu saules sistēmu. Lūdz izkustināt saules sistēmu, no galda pūšot un tad vicinot ar plastmasas paliktņiem.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kā var iekustināt planētas?
Lai kustinātos jāflipina
Var vicināt
Griezināt vajag
Kužinat vajag
Skaidrojums:
Spēks ir tas, kas liek lietām kustēties vai mainīt savu kustību. Kad mēs pūšam uz planētas, mēs uz to izdvešam gaisa daļiņas. Šīs gaisa daļiņas triecas pret planētu un liek tai kustēties. Tāpat, kad vicinām kartonu, mēs izveidojam gaisa plūsmu, kas arī stumj planētas. Spēks liek lietām kustēties. Pūšot vai vicinot kartonu, mēs radām spēku, kas iedarbojas uz planētām.
Nepieciešams:
guaša krāsas, krāsainie zīmuļi, šķēres,papīrs, otiņas, plastmasas palikņi
PLANĒTU VILCIŅŠ
Norise. Izgriež planētas no papīra un tad ar lipekli tās uzlipina uz koka vilciņa. Iegriež vilciņu.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas mums sanāca, kad vilciņam virsū uzlīmējām planētas?
Robots
Mazs robotiņš
Riepa
*Kā var iekustināt planētu vilciņu?
Dauzīt var
Bumbāt vajag
Nevar bumbāt
Var gan bumbāt
Grozināt vajag
*Kas iekustināja vilciņu?
Griezējs
Ilona
Sandis
Vējš
Spēks
Skaidrojums:
Visas lietas, kas ir kopā, kustas kopā: Ja mēs kaut ko piestiprinām pie cita priekšmeta, tas kustas kopā ar to. Visas lietas, kas ir uz vilciņa, griežas līdzi: Griežot vilciņu, viss, kas ir uz tā – krāsa, līme, un pat putekļi – griežas kopā ar to.
Spēks ir tas, kas liek lietām kustēties. Spēks liek vilciņam griezties: Kad ar roku pagriež vilciņu, tam tiek piešķirts spēks. Šis spēks liek vilciņam griezties.
Nepieciešams:
koka vilciņš, papīrs, krāsa, lipeklis
LIDOJOŠA RAĶETE
Norise. No kartona un papīra pagatavo raķeti. Tad starp krēsliem piesien sejas masku. Iekšā ieliek raķeti. Tad velk uz leju sejas masku ar raķeti un tad atlaiž, līdz raķete aizlido.
Jautājumi un bērnu atbildes
*Kas būtu nepieciešams, lai papīra raķete lidotu?
*Vajag motoru
*Uguns iedarbinās
*Putekļus daudz vajag
*Spēks vajadzīgs
*Kāpēc raķete aizlidoja?
*Baciļu maska bija
*Gustavs iedarbināja
*Bija vējš un spēks
Skaidrojums:
Gumija glabā enerģiju: kad mēs izstiepjam gumiju, mēs tajā uzkrājam enerģiju, kad mēs atlaižam gumiju, šī enerģija tiek atbrīvota un liek gumijai atlēkt. Spēks liek lietām kustēties: Gumija, kad atlēca, radīja spēku, kas aizstūma raķeti uz augšu. Raķetes lido, jo ir spēks, kas tās dzen uz priekšu: Tāpat kā mūsu raķete, arī īstās raķetes lido, pateicoties spēcīgiem dzinējiem.
Nepieciešams:
kartons, papīrs, līme, diegs, sejas maska,
2 krēsli
MAGNĒTISKĀ RAĶETE
Norise. Pie laminētas raķetes pielīmē metāliskās skavas. Raķeti uzliek uz papīra, bet zem tās valkā magnētu dažādos virzienos. Tad raķeti mēģina piestiprināt pie dažādiem traukiem. Bērni atbild uz jautājumiem par redzēto.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas būtu jādara, lai raķete sāktu kustēties?
Šļūkāt vajag
Taisām skibu
Dauzāks vajadzīgs
*Kāpēc raķete sāka kustēties?
Līme bija
Tu valkā
A, tev ir magnēts laikam
*Kāpēc raķete turās tikai pie metāla trauka?
Tāpēc, ka tāpēc
Viņš pielīmējas
Skaidrojums:
Magnēts ir īpašs metāls, kas pievelk citus metālus, piemēram, dzelzi.
Raķete sāka kustēties tāpēc, ka magnēts ir ļoti spēcīgs! Tas ir kā neredzams spēks, kas velk metāla lietas pie sevis. Kad mēs tuvinām magnētu raķetei, šis spēks ir tik stiprs, ka pārvieto visu raķeti. Raķete turas tikai pie metāla trauka tāpēc, ka magnēts pievelk tikai metālus. Plastmasas, stikla vai koka trauki nav no metāla
Nepieciešams:
magnēts, laminēta raķete, lipeklis, dažāda materiāla apaļas formas trauki (viens metāla), papīrs, metāla skavas
MAGNĒTISKĀ PLANĒTA
Norise. Uz magnētiskās plāksnes uzzīmē Zemeslodi. Uz matu spraudēm uzlīmē papīra cilvēciņus. Bērniem uzdod jautājumus: Kas man būtu jādara, lai cilvēciņi nekristu no planētas Zemes? Kāpēc tagad cilvēciņi nekrīt ? Kāpēc mēs nekrītam no Zemes un neaizlidojam kosmosā? Skolotāja sagaida bērnu atbildes. Turpinājumā var ar lielāku magnētu pārbaudīt pie metāliskās tāfeles tā spēku.
Jautājumi un bērnu atbildes:
*Kas man būtu jādara, lai cilvēciņi nekristu no planētas Zemes?
Jāpielīmē
Jārok caurums
*Kāpēc tagad cilvēciņi nekrīt ?
Tāpec, ka tu turi
Ā, nē , tad jau tev ir magnēts
*Kāpēc mēs nekrītam no Zemes un neaizlidojam kosmosā?
Ir svītra pa ko staigājam
Šūpoles ir tāpēc, ka
Esam maziņi, tāpēc neaizlidojam
Skaidrojums:
Tāpat kā magnēts pievelk metālu, arī Zeme pievelk visus objektus, kas atrodas tās tuvumā. Šo spēku mēs saucam par gravitāciju. Cilvēks ar savu spēku var tikai nedaudz palēkties virs grīdas, un Zeme atkal to pievelk atpakaļ.
Nepieciešams:
magnētiskā un laminēta Zemeslodes, cilveciņi no papīra, matadatas,
PAPĪRA LIDMAŠĪNAS
Norise. No papīra izloka dažādas lidmašīnas. Atvēzējoties bērni met lidmašīnas.
Jautājumi un bērnu atbildes:
Tu viņu met
Lidmašīnai ir spārni
Skaidrojums:
Kad mēs metām lidmašīnu, mēs tai dodam spēku. Gaiss palīdz lidmašīnai: Kad lidmašīna lido gaisā, gaiss ap to plūst. Tas palīdz lidmašīnai turēties gaisā un lidot tālāk. Lidmašīnas spārni ir īpaši: Lidmašīnas spārni ir veidoti tā, lai gaiss plūstu pāri tiem īpašā veidā. Tas palīdz lidmašīnai pacelties un lidot.
Spārnu priekšpuse ir biezāka, tādēļ lidmašīna labāk var lidot. Izliekti spārnu gali maina gaisa plūsmu. Ja uzlieksi augšup kreisā spārna galu, lidmašīna griezīsies pa kreisi, un otrādi. Ja uzliksi abus galus uz augšu, lidmašīna lidos augšup. Ja noliksi tos uz leju, lidmašīna lidos lejup.
Nepieciešams:
papīrs
TURPINĀJUMS SEKOS