Palīdzības meklēšanas uzvedības un profilakses pasākumu veicināšana

Ceļvedis

• Iekšējo un ārējo šķēršļu identificēšana palīdzības meklēšanā;
• Garīgās veselības prakse un apzinātības tehnikas;
• Proaktīvas pieejas un pieejamie resursi.

Iekšējo un ārējo šķēršļu identificēšana palīdzības meklēšanā

Kas ir garīgās veselības stigmācija?

• Stigma ir kopums negatīvu uzskatu un attieksmju, ko sabiedrība izjūt pret noteiktām grupām vai apstākļiem. Tā bieži rodas no nesapratnes vai bailēm.
• Garīgās veselības stigma ietver:
• Sociālā stigmācija: negatīvi stereotipi un diskriminācija no citu puses pret personām, kurām ir garīgās veselības problēmas.
• Pašstigmācija: iekšēji izjūtas, piemēram, kauns, vaina vai neērti, ko personas var izjust saistībā ar savām garīgās veselības problēmām.

​

Barjeru ideju ģenerēšana

​

• 1. solis: Apspriedieties par visbiežāk sastopamajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras studenti, meklējot psiholoģisko palīdzību, un uzrakstiet tos Padlet.

​

• 2. solis: Sadaliet atrastos šķēršļus iekšējos un ārējos.

​

�

Iekšējie un ārējie šķēršļi

Iekšējie šķēršļi:

• Bailes: bažas par to, ka tiksiet vērtēts vai izcelsities.
• Kauns un noliegums: sajūta, ka ir neērti par to, ka ir garīgās veselības problēmas, vai atteikšanās atzīt šo problēmu.
• Pašstigmatizācija: negatīvu stereotipu par garīgo veselību internalizēšana, kas izraisa pašpārmetumus vai vainas sajūtu.
• Pašapziņas trūkums: garīgās veselības simptomu neatzīšana, kas apgrūtina atbilstošas palīdzības meklēšanu.

�

Iekšējie un ārējie šķēršļi

Ārējie šķēršļi

• Pārinieku spiediens: bailes tikt izslēgtiem no draugu vai klasesbiedru loka.
• Kultūras normas: kultūras uzskati, kas kavē atklātas diskusijas par garīgo veselību vai dod priekšroku „izturēšanai”.
• Resursu trūkums: ierobežota piekļuve konsultantiem, garīgās veselības pakalpojumiem vai izglītojošām programmām skolā.
• Skolas politika un laika ierobežojumi: stingri grafiki vai politika, kas apgrūtina skolēniem vai personālam piekļuvi garīgās veselības atbalstam.
• Atbalsta trūkums no ģimenes/kopienas: ģimenes vai kopienas, kas mazina garīgās veselības problēmas, uzskatot tās par vājumu vai nenozīmīgu jautājumu.

Pētījuma analīze

• Sadalieties grupās.
• Katra grupa saņems atšķirīgu gadījuma izpēti.
• Katra grupa analizēs savu gadījuma izpēti, izmantojot šādus vadlīniju jautājumus:
• Kādi iekšējie faktori traucē skolēnam meklēt palīdzību?
• Kādi ārējie faktori traucē skolēnam meklēt palīdzību?
• Vai esat saskāries ar līdzīgu situāciju savā skolā?
• Ko skola vai pedagogi var darīt, lai sniegtu tūlītēju atbalstu skolēnam šajā gadījuma izpētē?
• Kādas izmaiņas var veikt skolas vidē, lai palīdzētu novērst līdzīgas situācijas nākotnē?

​

Praktiskais piemērs Nr. 1

Alekss ir teicams students, kas pazīstams ar izcilām sekmēm mācībās un ārpusskolas aktivitātēs. Skolotāji Aleksu slavē par atbildību un centību, un klasesbiedri bieži vēršas pie viņa pēc palīdzības uzdevumu veikšanā. Tomēr, zem šīs virsmas Alekss jūtas arvien vairāk satraukts un pārslodzots. Spiediens uzturēt augstas atzīmes, piedalīties daudzās aktivitātēs un atbilst citu cilvēku gaidām ir kļuvis nepanesams. Alekss izvairās lūgt palīdzību, jo baidās, ka klasesbiedri viņu nosodīs par to, ka viņš “nav visu savācis kopā”.

Praktiskais piemērs Nr. 2

​

Sara ir 16 gadus veca skolniece, kura jau ilgu laiku jūtas nomākusies, zaudējusi interesi par aktivitātēm un viņai ir grūtības koncentrēties. Viņa saprot, ka kaut kas nav kārtībā, bet nevar izlemt, vai meklēt palīdzību. Viņas kultūrā par garīgās veselības problēmām ne runā atklāti, un terapija tiek uzskatīta par vājuma pazīmi. Kad viņa stāsta par savām grūtībām ģimenei, viņi neņem vērā viņas jūtas un saka, lai viņa “saņemtos” un “būtu stipra”.

Praktiskais piemērs Nr. 3

Maikls jūtas arvien vientuļāks. Viņš ir atteicies no sociālajām aktivitātēm, cīnās, lai atrastu motivāciju skolas darbam, un bieži jūt neizskaidrojamu nogurumu. Tomēr Maikls šos simptomus neuzskata par garīgās veselības problēmu. Viņš skolā nekad nav mācījies par garīgo veselību un nezina, ka pastāv tādi resursi kā psiholoģiskās palīdzības pakalpojumi. Tā kā viņš nezina, ar ko sākt, viņš paliek ieslodzīts izolācijas ciklā.

Praktiskais piemērs Nr. 4

Emma ir 14 gadus veca skolniece, kura skolā pastāvīgi cieš no mobinga. Mobings ietver apvainojumus, sociālo atstumtību un uzmākšanos internetā. Rezultātā Emma ir attīstījusies trauksme, tostarp miega traucējumi, panikas lēkmes un sociālo situāciju izvairīšanās. Viņa baidās ziņot par mobingu, jo uzskata, ka tas tikai pasliktinātu situāciju. Viņa arī baidās, ka skolotāji neuzņems viņu nopietni vai nespēs apturēt mobingu. Tāpēc viņa klusē un cieš vienatnē.

Stratēģijas, lai pārvarētu šķēršļus palīdzības meklēšanai

Iekšējie šķēršļi

​

• Veicināt pašapziņu: izglītojiet studentus, skolotājus un personālu par garīgās veselības problēmu pazīmju atpazīšanu, izmantojot darbseminārus, garīgās veselības pārbaudes un pašrefleksijas aktivitātes.
• Normalizējiet palīdzības meklēšanu: izmantojiet pozitīvu ziņojumapmaiņu skolas kampaņās, lai samazinātu pašaizliedzību un dalītos panākumu stāstos par personām, kas meklēja palīdzību un guva labumu.
• Veidojiet emocionālo noturību: māciet uzmanību, stresa pārvaldību un pārvarēšanas prasmes, lai mazinātu bailes, kaunu un noliegumu par garīgās veselības problēmām.

​

Garīgās veselības prakse un apzinātības tehnikas

​

Ko jums nozīmē būt prātā pilnam vai apzināties?

54321 - Pieklājības vingrinājums

● 5 maņu apzināšanās.

● Izmantojiet 54321 sazemējuma vingrinājumu, lai palīdzētu jums koncentrēties uz pašreizējo brīdi un noregulēt to, kas notiek ap jums

​

​

Kas ir apzināšanās?

• Apzināšanās var tikt aprakstīta kā prakse pievērst uzmanību šim brīdim.

​

• Tā ir apzināta un neizsaka spriedumus.

​

​

Kas ir apzināšanās?

Apzināšanās (apzināta apzināšanās) ir prakse, kas attīsta izpratni par pašreizējo brīdi, pieredzi un domām bez sprieduma un ar laipnību, lai attīstītu to, ko mēs novērojam.

​

Uzmanības vingrināšana var palīdzēt jums uzlabot uzmanības līmeni un pašapziņu no brīža uz brīdi un attālināties no savām domām un emocijām, lai tās labāk kontrolētu.

​

Kas ir apzināšanās ?

Ir dabiski, ka mūsu prāti klīst, un bērniem ir svarīgi zināt, ka

​

• Koncentrēšanās spējas uzlabošana var būtiski ietekmēt bērnus skolā, sportā un starppersonu attiecībās
• Jūs varat trenēt savu prātu kā muskuļu koncentrēties
• Praktizējot fokusu, jūs pamanāt, ka prāts ir izklaidīgs, uztverat to un atgriežat pie tā, uz ko cenšaties koncentrēties.
• ​

Kas ir apzināšanās?

„Tu nevar apturēt viļņus, bet tu vari iemācīties sērfot.’’

​

Jon Kabat-Zin

Kas ir apzināšanās?

​

Ko mēs varam mācīties no apzinātības?

Galvenās prasmes, ko apgūstam, praktizējot apzinātību:

​

​

• Koncentrēšanās: māca mums koncentrēties uz fizisku enkuru pašreizējā brīdī (piemēram, elpošana)
• Novērošana bez sprieduma: māca mums nošķirt sajūtu/domu no stāsta, kas ir šīs sajūtas vai domas pamatā (piemēram, ķermeņa skenēšana)
• Zinātkāre: māca mums veicināt zinātkāri, ko esam zaudējuši pieaugušā vecumā
• Pieņemšana un empātija: māca mums apzināties pašreizējo brīdi un pieņemt to, ko mēs tur atrodam, pat ja tas ir nepatīkami.

​

Kāpēc tas ir svarīgi skolēniem?

• Apzināšanās palīdz skolēniem mācīties.
• Apzināšanās liek skolēniem justies labāk par sevi.
• Apzināšanās var stiprināt sociāli emocionālo mācīšanos skolā.
• Apzināšanās palīdz skolēniem apgūt pašpārvaldes prasmes.
• Apzināšanās veicina lielāku pašapziņu.
• Apzināšanās uzlabo skolēnu sociālās apziņas un attiecību prasmes.
• Skolēni, kas praktizē Apzināšanos, mācās kļūt par atbildīgākiem lēmumu pieņēmējiem.

​

​

Kāpēc tas ir svarīgi skolotājiem?

• Apzināšanās palīdz skolotājiem labāk izprast savas emocijas
• Apzināšanās palīdz skolotājiem efektīvāk sazināties ar skolēniem
• Apzināšanās palīdz skolotājiem pārvaldīt skolēnus, kuri viņiem ir grūti
• Apzināšanās palīdz skolotājiem izveidot pozitīvu mācību vidi
• Apzināšanās palīdz stiprināt viņu attiecības ar studentiem
• Apzināšanās palīdz skolotājiem vajadzības gadījumā palēnināt gaitu
• Apzināšanās palīdz skolotājiem veidot kopienu

​

Apzināšanāš un meditācija

Noskatieties šo runu, ko sniedza Headspace dibinātājs Endijs Pudikombe: https://www.youtube.com/watch?v=qzR62JJCMBQ

​

Headspace ir un angļu-amerikāņu tiešsaistes uzņēmums, kas dibināts 2010. gadā un specializējas meditācijā. Izmantojot savas tiešsaistes platformas, tās nodrošina vadītas meditācijas sesijas, pamatojoties uz piesardzības praksi.

​

MBSR: uz Apzināšanos balstīta stresa samazināšana

BMSR ir zinātniska programma, ko kopš 1979. gada izstrādājis prof. Jon Kabat-Zin un viņa līdzstrādnieki MIT (Masačūsetsas tehnoloģiju institūtā).

​

Šī ir visvairāk pētītā un pielietotā domāšanas metode visā pasaulē dažādos kontekstos (slimnīcas, garīgās veselības centri, skolas, rehabilitācijas programmas cietumos, organizācijas, kas darbojas stresa mazināšanas un fizisko un garīgo problēmu jomā).

​

Apzināšānās tehnikas

• Piesardzība ir ļoti svarīga MBSR metodēs. Lai gan ir viegli uzskatīt piesardzību par noteiktu prāta stāvokli, patiesībā ir vairāki dažādi veidi, kā praktizēt vai iesaistīties piesardzībā, ar dažādiem uzsvara punktiem.

Apzināšanās metodes

1. Elpa

• Koncentrējieties uz elpu
• Saskaitiet elpu, pievērsiet uzmanību gaisa sajūtai degunā un plaušās, vēdera izplešanās un vēdera iztukšošanās.

​

2. Ķermeņa skenēšana

• Guli ar muguru uz grīdas vai gultas un aizver acis.
• Pārvietojiet savu apziņu caur ķermeni, koncentrējoties uz vienu zonu vienlaikus.
• Apstājieties ikreiz, kad atrodat apgabalu, kas ir neparasti saspringts vai sāpīgs, un koncentrējiet elpu uz šo apgabalu, līdz tas atslābst.

​

Apzināšanās metodes

3. Objekta meditācija

• Turiet objektu, kas jums ir īpašs vai interesants. Koncentrējiet visas savas sajūtas uz to un ņemiet vērā informāciju, ko jūsu sajūtas sniedz jums, tostarp tās formu, lielumu, krāsu, tekstūru, smaržu, garšu vai skaņas, ko tā rada, manipulējot ar to.

4. Uzmanīga ēšana

• Tāpat kā iepriekšējā vingrinājumā, šo vingrinājumu var pabeigt ar visām maņām, kamēr jūs koncentrējaties uz konkrēta ēdiena, piemēram, tumšās šokolādes vai rozīnes, ēšanu.
• Ēdiet lēni, izmantojot visas piecas sajūtas: smaržu, garšu, pieskārienu, redzi un pat skaņu.

​

Apzināšanās metodes

​

5. Staigāšanas meditācija

• Nesteidzīgi pastaigājieties maigā, bet pazīstamā ātrumā. Vērojiet, kā jūs staigājat, un, ejot, pievērsiet uzmanību sajūtām savā ķermenī.
• Ievērojiet, kā jūtas jūsu pleci (cieši? vaļīgi? spēcīgi?), sajūtas kājās, kad tās saskaras ar zemi, gurnu šūpoles ar katru soli. Pieskaņojiet elpošanu soļiem.

​

6. Piesardzīga stiepšanās

• Jūs varat praktizēt piesardzīgu stiepšanos ar jebkuru stiepļu komplektu, kas jums patīk, bet, ja vēlaties vadītu praksi, varat izmēģināt jogu

​

Ārpus manas kontroles pret manā kontrolē

​

• Koncentrējieties uz stresa situāciju, ko pašlaik piedzīvojat.
• Tad, izmantojot attēlu, analizējiet, kas šajā situācijā ir ārpus jūsu kontroles un kas ir jūsu kontrolē.

​

PIEPILDI KRŪZĪTI: Uzrakstiet 10 labas ieradumus

• Ņemot vērā iepriekšējā uzdevumā aprakstīto situāciju, uzraksti 10 labas ieradības, ar kurām vari piepildīt savas dienas stresa situācijās.

Apzinīgais Simons saka

• Spēlējiet regulāru spēli „Simons saka” un dariet to, ko Simons saka.
• Komandas ietvers uzmanības koncentrēšanas aktivitātes.

​

Kā jūs varat tikt galā ar stresu?

​

• Dziļa elpošana

​

• Progresīva muskuļu relaksācija

​

• Vadīta vizualizācija

​

Dziļa elpošana

● Dziļa elpošana ir vienkārša, bet ļoti efektīva relaksācijas metode.

● To var izmantot, lai “dziļi ievilktu elpu”, lai nomierinātu kādu krīzes situācijā

● Jūs varat izmantot šo metodi kombinācijā ar divām citām metodēm (progresīvā muskuļu relaksācija un vizualizācija), lai samazinātu stresu.

​

Elpošanas vingrinājumi

● Dziļas elpošanas vingrinājums 4-7-8

● Elpošana 4-4-4-4 (kastes elpošana)

​

Progresīva muskuļu relaksācija

● Progresīva muskuļu relaksācija ir noderīga ķermeņa relaksācijai, kad muskuļi ir saspringti.

● Šīs metodes ideja ir tāda, ka stresa gadījumā mēs mēdzam ilgstoši saspringt muskuļus, neatslābstot, un tas izraisa sāpes

​

​

​

​

​

Progresīva muskuļu relaksācija

Lai piemērotu šo metodi, jūs lēnām koncentrējaties uz sasprindzinājumu un pēc tam relaksējošu katru muskuļu grupu.

● Jūs sasprindzināt katru muskuļu grupu vismaz piecas sekundes un pēc tam atpūsties 30 (vai vairāk) sekundes, atkārtojot pēc vajadzības.

● Tas palīdz jums labāk apzināties fiziskās sajūtas jūsu ķermenī un ir ļoti praktisks, jo to var izdarīt jebkurā vietā, jebkurā laikā.

​

Pasakiet vārdu MIERĪGS sev

C = Chest (krūškurvis)

A = Arms (rokas)

L= Legs (kājas)

M = Mouth (mute)

Vizualizācija

● Vizualizācija vai attēli ir spēcīga stresa samazināšanas metode, un to var apvienot ar citiem fiziskās relaksācijas veidiem, piemēram, dziļu elpošanu.

● Galvenā ideja pozitīvai vizualizācijai ir izmantot savu iztēli, lai radītu savā prātā relaksējošu un mierinošu situāciju, piemēram, “mini brīvdienas”.

● Īpaši sākumā tas ir vieglāk, ja vada persona vai audio.

​

Apzināšanās programmas ieviešana (padomi)

1. Visa personāla izglītība:
1. Laika veltīšana darbinieku informēšanai par Mindfulness darbību var būt ļoti izdevīga. Tam ir jābūt lēnam procesam, ko ideālā gadījumā vada skolotājs skolā, kuram ir vienaudžu uzticība.
2. Mindfulness apmācības ieviešana darbiniekiem ne tikai ļauj skolotājiem izprast skolēnu ieguvumus, bet arī var veicināt atvērtāku un izpratni par personāla kultūru.

​

Apzināšanās programmas ieviešana (padomi)

2. Vadības atbalsts

​

• Vadības izglītošana par Mindfulness programmu potenciālajiem ieguvumiem.
• Turklāt, ja vadībai ir izpratne par Mindfulness priekšrocībām, īstenošana, visticamāk, ietekmēs visu skolu, tostarp gan personālu, gan skolēnus.
• Vadības iesaistīšanās un atbalsts paziņo gan skolotājiem, gan skolēniem, ka skola novērtē un ir apņēmusies īstenot Mindfulness programmu.

​

Apzināšanās programmas ieviešana (padomi)

3. Atrast mācību programmā

• Uzmanības programmas vislabāk darbojas, ja tās atrodas skolas mācību programmā, nevis tiek ieviestas kā papildu “vienreizējas” tēmas.
• Lai Mindfulness ietekmētu studentu labjutību, ir nepieciešama atkārtota prakse, tāpēc ir svarīgi atvēlēt laiku pilna Mindfulness programmu izpildei.

​

​

Apzināšanās programmas ieviešana (padomi)

4. Skolu koordinatoros

• Priekšroka tiek dota starpniekiem skolā, nevis ārējiem starpniekiem
• Galvenais iemesls ir tas, ka studenti var attīstīt lielāku nepārtrauktību savā Mindfulness praksē. Turpinot apmeklēt veicinošo skolotāju skolā, skolēni tiek informēti par savu praksi.
• Klasei ir nepieciešamas īpašas mācīšanas prasmes. Tas ir svarīgi, īstenojot Mindfulness programmu, kurā ir prasmīgi jārīkojas ar studentu izaicinošo uzvedību un nepiedalīšanos.
• Ārējie koordinatori, kuriem nebija skolas mācību pieredzes, atklāja, ka viņiem ir grūtības ar klases vadību.

Apzināšanās programmas ieviešana (padomi)

5. Personīgā prakse un apmācība

​

• Apzināšanās prakse nenozīmē tikai relaksāciju. Aplūkojot savu pieredzi, mēs varam saskarties ar savām bažām, bailēm un neaizsargātību. Lai mācītu Mindfulness, koordinatoriem ir jābūt pieredzējušiem un pievērsuši uzmanību savām grūtībām.
• Papildus personīgajai praksei skolotājiem ir nepieciešama īpaša apmācība par to, kā īstenot konkrēto Mindfulness programmu, kas tiek īstenota viņu skolā. Laba apmācība dod skolotājiem pārliecību vadīt Mindfulness praksi un veiksmīgi izveidot drošu vidi, kurā var notikt Mindful pārdomas.

​

Apzināšanās paraugprakse

1. Izveidojiet rituālu, lai sāktu un pabeigtu nodarbību: tas var palīdzēt jums un jūsu studentiem aktivizēt prātu, lai būtu gatavi saņemt jaunu informāciju;
2. Atvērt logus katras stundas sākumā un beigās, lai uzlabotu visa ķermeņa un smadzeņu skābekļa piesātinājumu;
3. Audzēt pacietību: stādīt sēklas un redzēt to augšanu katru dienu: tas māca mums ievērot dabas laiku, atgādinot mums, ka mēs esam arī daļa no dabas;
4. Izmantojiet “sviestmaizes metodi”, lai labotu savus skolēnus;
5. Atcerieties, ka ķermeņa pozas var ietekmēt domāšanu, veicināt pareizu un pozitīvu ķermeņa pozu;
6. Veiciniet izaugsmi, izmantojot izmēģinājumus un kļūdas, un atlaidiet perfekcionismu (darīts ir labāks par perfektu): bez neveiksmes nav izaugsmes.

Kas ir rituāls?

Rituals nozīmē apzinātu rīcību

R: Repetition (Atkārtojums)

I: Intention (Nodoms)

T: Timed (Laiks)

U: Unique (Unikāls)

A: Attention (Uzmanība)

L: Link (Saikne)

Stratēģijas integrēšana skolā

STRATĒĢIJA 1: elpa Mantra

• Iekļaujiet rīta elpas mantru savā ikdienā, staigājot pa skolas durvīm, gaitenī un klasē vai birojā.
• Staigājot lēnām pasaki sev “ieelpot, izelpot”. Tas var būt dzirdams vai kluss, pamatojoties uz jūsu izvēli. Kā jūs sakāt mantra, dziļi ieelpojiet vēderu un pēc tam dziļi izelpojiet. Ievērojiet, kas notiek ap jums, ejot. Ievērojiet savas kurpes, grīdu, sienas un visus cilvēkus, kam paejat garām. Bez sprieduma ievērojiet arī emocijas, ko jūtat, ejot pa durvīm, pa gaiteni un ieejot savā klasē/kabinetā. Bez prāta ievērojiet emocijas, ko jūtat, reaģējot uz cilvēkiem, kurus redzat.

​

​

Stratēģijas integrēšana skolā

2. STRATĒĢIJA: prāta, elpas, ķermeņa pielāgošana

• Uzmanība ietver trīs komponentus: 1) rūpes par mūsu domām, 2) rūpes par mūsu elpu un 3) rūpes par mūsu ķermeni.
• Pirmās minūtes laikā vienkārši ievērojiet domas, kas nāk prātā, bez nepieciešamības mainīt vai spriest par domām, kas rodas; “Pavērojiet un atlaidiet. “Otrajā minūtē sašauriniet uzmanību uz elpas vienīgo fokusu — “ieelpojiet un izelpojiet”. Trešajā minūtē pievērsiet uzmanību visam ķermenim un bez vērtējuma ievērojiet visas sajūtas, kas ir jūsu ķermenī.

Stratēģijas integrēšana skolā

​

3. STRATĒĢIJA: Apzinātība, sastopoties ar sarežģītām emocijām

Izmantojot šo vingrinājumu, lai apzināti pārdomātu sarežģītas situācijas klasē, jūs gatavojaties būt efektīvs modelis, lai apzināti tiktu galā un reaģētu, nevis reaģētu uz lēmumu pieņemšanu, reaģējot uz stresu.

• Vispirms sāciet domāt par studentu, kas jums var šķist izaicinošs.
• Tad padomājiet par pēdējo reizi, kad šis students varētu būt kaut ko sarežģījis jūsu nodarbībā. Kādas emocijas ienāk prātā? Vai jūsu ķermenis ir kaut ko darījis, lai reaģētu uz atmiņām? (piemēram, saspringti pleci? mezglots kuņģis?)
• Tagad tā vietā, lai mēģinātu apturēt jūtas vai mainīt savu perspektīvu uz tām, vienkārši sēdiet kopā ar jūtām. Bez prāta ieklausieties savās domās, kas rodas no šīm jūtām.

Stratēģijas integrēšana skolā

​

Citas stratēģijas …

• Ikdienas Mindfulness praksi var izmantot paredzamos dienas laikos, kad studentiem nepieciešama palīdzība, lai samazinātu uzbudinājuma līmeni un koncentrētu savas domas uz mācīšanos, kas notiek klasē. Daži standarta laiki var būt tad, kad skolēni pirmo reizi ierodas skolā, pēc pusdienām un pēc pārtraukuma. Šīs ikdienas prakses laikā skolēni vislabāk spēj veidot savas spējas apzināties.
• Piemēram, to var izmantot kā piesardzīgu pāreju uz klases sākumu.

Proaktīvas pieejas un pieejamie resursi

Izglītības loma garīgās veselības apzināšanā

• Izglītība var demistificēt garīgo veselību, sniedzot faktisku informāciju, sadalot nepareizus priekšstatus un mazinot bailes.
• Palīdz studentiem un darbiniekiem identificēt agrīnās brīdināšanas pazīmes par garīgās veselības problēmām, kas noved pie agrākas iejaukšanās.
• Skolas var nodrošināt skolēniem mūžīgas pārvarēšanas prasmes, palīdzot viņiem pārvarēt stresu, trauksmi un emocionālās problēmas ārpus klases.

Garīgās veselības integrēšana mācību programmā

• Iegult garīgās veselības tēmas tēmās: Iekļaut garīgās veselības diskusijas dažādos priekšmetos, piemēram, literatūrā (lasīšana par varoņu emocionālajiem ceļojumiem), bioloģijā (smadzeņu izpratne) un fiziskajā audzināšanā (fiziskās veselības nozīme garīgās labklājības nodrošināšanā).
• Īpašas Wellness klases: Izveidojiet specializētas klases vai seminārus, kas koncentrējas uz emocionālo regulēšanu, elastību un uzmanības metodēm.
• Uz projektiem balstīta mācīšanās: iesaistiet skolēnus projektos, kas uzlabo informētību par garīgo veselību skolā vai Kopienā.
• Iniciatīvas: mudināt skolotājus modelēt garīgās veselības praksi (piemēram, iekļaujot īsas uzmanības mācības nodarbības sākumā).

Resursi garīgās veselības atbalstam

Skolas padomnieki: pirmā atbalsta līnija

• Apmācīti speciālisti, kas sniedz atbalstu studentiem, pasniedzējiem un personālam emocionālu un psiholoģisku problēmu gadījumā.
• Sniedz individuālas konsultācijas, lai apspriestu personīgas problēmas, piemēram, stresu, trauksmi vai konfliktus ar vienaudžiem.
• Pēc nepieciešamības sniedz konfidenciālas konsultācijas un nosūta pie ārējiem psiholoģiskās palīdzības dienestiem.
• Palīdz izstrādāt stratēģijas, lai tiktu galā ar akadēmisko spiedienu, personīgām grūtībām un emocionālo labsajūtu.

Resursi garīgās veselības atbalstam

Tiešsaistes konsultāciju pakalpojumi

• Piekļuve profesionāliem konsultantiem un terapeitiem, izmantojot videozvanus, tērzēšanu vai e-pastu.
• Populāras tiešsaistes platformas: BetterHelp, Talkspace, Unobravo (Itālija), Serenis: piedāvā licencētus konsultantus, kuri var sniegt terapijas sesijas tiešsaistē.
• 7 Cups of Tea: piedāvā apmācītus klausītājus un garīgās veselības speciālistus, ar kuriem var tērzēt, lai saņemtu tūlītēju emocionālu atbalstu.
• Ideāli piemērots tiem, kam nepatīk klātienes sesijas.
• Pieejams pēc skolas, nedēļas nogalēs vai brīvdienās.
• Palīdz pārvarēt ģeogrāfiskos šķēršļus vai laika ierobežojumus.

Resursi garīgās veselības atbalstam

Garīgās veselības lietotnes un platformas

• Headspace: piedāvā vadītas meditācijas prāta klātbūtnes un stresa mazināšanai.
• MindDoc: palīdz izsekot jūsu garastāvoklim un emocionālajiem modeļiem, piedāvājot ieskatus un ieteikumus uzlabojumiem.
• Calm: piedāvā relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumus un miega stāstus, lai mazinātu trauksmi un veicinātu labāku miegu.

Resursi garīgās veselības atbalstam

Headspace

Studentu un ģimenes plāni

Resursi garīgās veselības atbalstam

MindDoc

Bezmaksas (freemium) versija un maksas versija “MindDoc Plus”.

Resursi garīgās veselības atbalstam

Calm

Bezmaksas (freemium) versija un maksas versija

Resursi garīgās veselības atbalstam

Kursu dalībnieku ieteikumi:

https://www.viacharacter.org/

Resursi garīgās veselības atbalstam

​

​

Vai jūs zināt citas aplikācijas, platformas vai pakalpojumus, kas atbalsta garīgo veselību?

​

​

Rīcības plāna izstrāde

• Nelielās grupās jūs izstrādāsiet rīcības plānu, lai integrētu garīgās veselības praksi un izglītību savās skolās.
• Plānos tiks iekļautas stratēģijas stigmas mazināšanai, apzinātības mācīšanai un atbalstošas vides veicināšanai.
• Katra grupa prezentēs savu rīcības plānu lielākai grupai, it kā to prezentējot skolas vadībai.

​

Paldies par uzmanību!

​

Lūdzu, atstājiet mums savu atsauksmi!

​

​