1 of 57

��

Ārsts pediatrs

Jeļena Danilova

2023

2 of 57

Veselīga sabiedrība sākas ar veseliem un laimīgiem bērniem! 

3 of 57

Mērķis audzināt bērnā veselīgus dzīves paradumus.

  • Apgūstot jau kopš bērnības, mazajam cilvēkam pūrā tiks iedota laba un vērtīga dzīvesziņa.
  • Protams, šos dzīvesveida pamatprincipus der ievērot arī pieaugušajiem.

4 of 57

5 of 57

Bērna attīstība notiek pakāpeniski un katrā kritiskajā periodā bērns var slimot, jo imūnsistēma vēl nav nobriedusi.

Ko darīt, lai palīdzētu bērnam attistīties veselam un stipram??

6 of 57

Imunitātes attīstībā izšķir piecus kritiskos periodus, kad bērna imunitāte ir mazāk aizsargāta.�

  1. kritiskais periods: jaundzimušā posms� (līdz 28 dzimšanas dienai)
  2. kritiskais periods: bērniņš 3 līdz 6 mēnešu vecumam
  3. kritiskais periods – otrais dzīvības gads
  4. kritiskais periods – četri līdz seši gadi
  5. kritiskais periods – pusaudžu vecums (12-13 gadi meitenēm, 14-15 gadi zēniem)

7 of 57

  1. kritiskais periods: jaundzimušā posms� (līdz 28 dzimšanas dienai)

Šis ir pirmais kritiskais periods, jo uzreiz pēc piedzimšanas, jaundzimušais saskaras ar daudziem mikroorganismiem.

Paša bērna organisma imunitāte vēl nestrādā, bērnu aizsargā mātes antivielas, ko bērns saņem no placentas un mātes piena.

8 of 57

  • Šim periodam raksturīga zema organisma pretošanas spējas pret daudzām baktērijām, sēnītēm, vīrusiem (herpesvīruss, citomegalovīruss, koksakivīruss).
  • Šai laikā var attīstīties dažādi iekaisumi, kas var novest līdz sepsei un letālam iznākumam. 
  • Šis periods ir vistrauslākais un visbīstamākais, jo bērns pats nevar sevi aizsargāt pret kaitīgiem mikroorganismiem.
  • Tādēļ ir ļoti svarīgi bērnam saņemt mātes pienu un pirmpienu, kas satur visus nepieciešamos imunoglobulīnus!!!!!  �

9 of 57

Mātes piens- labākais bērnam!

Zīdīšanas nozīmīgums cilvēka dzīvē kaut kas vairāk kā vienkārši ēdiens...

• Mammas piens kā infekcijas slimību profilakse !

Mātes pienā esošie mātes imūnie faktori nodrošina jaundzimušo imunoloģisko aizsardzību pret virkni apkārtējā vidē sastopamo vīrusu un baktēriju.

• Krūts dziedzeris kā placentas turpinātājs bērniņa attīstībā

• “Funkcionāls ēdiens” vai “bio-piens” – satur bioloģiski aktīvas un labvēlīgas sastāvdaļas

• > 130 dažādas sastāvdaļas.

10 of 57

Mātes piens- labākais bērnam!

  • Sekmē siltuma apmaiņu
  • Veicina hormonu izdalīšanos
  • Uztur glikozes līmeni asinīs
  • Nomierina bērnu
  • Patīkamas izjūtas.

11 of 57

Zīdīšana ir kontrindicēta, ja...

• mātei ir HIV infekcija

• jaundzimušajam ir galaktozēmija, fenilketonūrija

• māte lieto medikamentus vai vielas (narkotikas, alkohols), kas izdalās ar pienu un var ietekmēt jaundzimušā veselību

• mātei ir aktīva, neārstēta tuberkuloze

• herpes infekcija uz krūšu galiem

12 of 57

2. kritiskais periods: bērniņš 3 līdz 6 mēnešu vecumam

Tieši pirms šī perioda sākas bērna aktīva vakcinācija.

Raksturīga organisma paaugstināta jūtība pret rotavīrusiem, paragripas vīrusiem, adenovīrusiem, garo klepu.

13 of 57

14 of 57

  • Zīdaiņiem kompleksa vakcinācija tiek uzsākta divu mēnešu un pabeigta sešu mēnešu vecumā.
  • Līdz primārās vakcinācijas kursa pabeigšanai bērni var inficēties no vecākiem, brāļiem un māsām, kā arī svešiem cilvēkiem sabiedriskās vietās, jo tās infekcijas, kuras var novērst ar vakcīnām, ir ļoti lipīgas un bīstamas tieši maziem bērniem. �

15 of 57

  • Tā kā daudzi vīrusi izplatās gaisa-pilienu ceļā, vislielākā to koncentrācija ir vietās, kur pulcējas daudzi cilvēki.
  • Tāpēc mazu bērnu bez liekas vajadzības ieteicams nevest vietās, kur apgrozās daudzi cilvēki.

16 of 57

Vakcinācija palīdz aizsargāt bērna imūno sistēmu šajā trauslajā periodā.

17 of 57

3. kritiskais periods – otrais dzīvības gads

Šai vecumā visbiežāk bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, dažādas attīstošās nodarbības, kontaktējas ar lielāku cilvēku skaitu, nekā iepriekšējos periodos.

Tā kā lokālās darbības imūnsistēmas attīstība vēl nav pabeigta, arī gļotādas aizsargfunkcija vēl nav pietiekama, bērni ir jūtīgi pret vīrusu un bakterialām infekcijām, pneimokokiem, augšējo elpošanas ceļu infekcijām, gremošanas trakta infekcijām.

18 of 57

Jā bērns apmeklējot bērnudārzu ļoti bieži un ilgstoši slimo, var teikt, ka viņa imūnsistēma šajā vecumā vēl nav gatava uzsākt bērnudārza gaitas un pretoties daudziem mikroorganismiem.

Šajā gadījumā ir ieteicams atlikt bērnudārza apmeklējumu vismaz līdz trīs gadu vecuma sasniegšanai

19 of 57

Parasti bērns slimo 8 - 12 reizes gadā.

Tajā pašā laikā nevajadzētu arī bērnu censties maksimāli no ārpasaules pasargāt, jo jāatceras, ka bērnam ir jāslimo, lai viņš trenētu savu imūnsistēmu.

Vecumā no trim mēnešiem ieteicams uzsākt mazuļa norūdīšanu. Tieši regulāra gaisa un ūdens temperatūras maiņa rada norūdīšanas efektu, ko var panākt ar zīdaiņu peldēšanas treniņiem vai ar vannošanu.

20 of 57

4. kritiskais periods – četri līdz seši gadi

Laiks, kad bērni jau sāk gatavoties skolas gaitām.

Šajā laikā raksturīgas atopiskas slimības, parazitāro un vēlīnu imūndeficīta stāvokļu izpausme. Daudzas elpceļu slimības iegūst hronisku gaitu. 

Lai stiprinātu imunitāti Multivitamīnu kompleksu bērns var lietot gada aukstajā sezonā, bet arī tā izvēli labāk atstāt pediatra ziņā.

 

21 of 57

Ļoti bieži stājas traucējumus bērniem konstatē pirmsskolas medicīniskās apskates laikā.

  • Visizplatītākie stājas taucējumi ir:
  • skoliotiskās mugurkaula izmaiņas,
  • samazināta pēdu velve (ko tauta sauc par "plakanām pēdām"),
  • "X" vai "O" ceļu deformācija,
  • palielināti vai samazināti mugurkaula fizioloģiskie izliekumi.

22 of 57

  • Diemžēl, ja neparūpēties par kustību-balsta aparāta attīstību laicīgi, nelielas stājas deformācijas var pārveidoties par daudz nopietnākām strukturālām deformācijām.
  • Citiem vārdiem sakot, muskuļu disbalansa problēmas, palielinātos fiziskai vai psihoemocionalai slodzei ar kuru sastopas bērni skolā, var pārvērsties par strukturālām muskuļu, saišu un kaulu  pārmaiņām.

23 of 57

Kāpēc bērnam jāļauj skraidīt basām kājām?

24 of 57

Pēdas muskuļiem jāļauj strādāt!

  • Bērna pēdu locītavas patiesi ir vaļīgas, bet tas ir normāli. Taču, lai tās nostiprinātu, muskuļiem un saitēm jāļauj strādāt. Bērnam jārada iespēja skriet pa zāli, grubuļiem, čiekuriem, jūras smiltīm, oļiem, tādējādi pēdiņa tiks masēta, un tas veicinās pēdas nostiprināšanos.
  • Pēdas muskulatūra nostiprināsies daudz veiksmīgāk.

25 of 57

  • Staigāšana basām kājām norūda bērnu, tādējādi tiek nostiprināta viņa vispārējā imunitāte.
  • Staigāšana basām kājām nostiprina bērna pēdiņu, veicinot pēdu velvju veidošanos un nostiprināšanos (plakanā pēda ir neizveidojušās pēdas velves).

26 of 57

Tas ir absolūts mīts.�

  • Komercnolūkos dažādu jomu speciālisti mēģina vecākiem iestāstīt, ka bērnam līdz trīs gadu vecumam esot jāstaigā slēgta tipa apavos, ar augsto kapi, lai nostiprinātu pēdu, kuras locītavas esot pārāk vaļīgas.

27 of 57

  • Ja bērna pēdiņu "ieslēgs" apavos, turklāt vēl ar augsto kapi, muskuļi atrofēsies, jo tie netiks nodarbināti, un pēdas nostiprināšanās tiks kavēta.
  • Piemēram, ja mājās ir apsildāmās grīdas, noteikti jāizmanto šīs mūsdienu tehnoloģijas un jāļauj pēdiņai attīstīties, neieslēgtai cietos apavos.
  • Apavi pilda aizsargfunkciju, kad ejam pa ielu, kur pēdu varam savainot.
  • Tāpat apavi ir sava veida sociāls simbols, statusa jautājuma, bet citādi – iespējami biežāk jāstaigā basām kājām.�

28 of 57

  • Taču nav nekāda medicīniska pamatojuma, kāpēc veseliem bērniem būtu jāvalkā apavi.

29 of 57

Stāja�

  • Nav noslēpums, ka bieža uzturēšanās nemainīgā pozīcijā un mazkustīgums (skolas sols, digitālo ierīču lietošana mājās un transportā) nodara kaitējumu stājai.

30 of 57

Vesels mugurkauls un pareiza stāja ir ļoti svarīgs faktors cilvēka veselībā.

  • Bērniem bieži novērojamas stājas problēmas, mugurkaula deformācijas, kas ietekmē koncentrēšanās spējas, sportiskos sasniegumus, nelabvēlīgi ietekmē iekšējos orgānus, var izraisīt galvas un muskuļu sāpes.
  • Katram vecākam būtu vērtīgi ar bērnu doties pie speciālista, lai izvērtētu vispārējo ķermeņa stāvokli – stāju, gaitu un citus parametrus.

31 of 57

  • Sportošana no mazotnes samazina iespējamos riskus stājas problēmām un citām potenciālajām kaitēm.
  • Praktiski visu sporta veidu nodarbībās mazajiem sākotnēji tiek attīstīta vispārēja fiziskā sagatavotība – veiklība, koordinācija un līdzsvars.
  • Šādi tiek nodarbināta praktiski visa ķermeņa muskulatūra, kas palīdz arī ārpus nodarbībām kustēties tā, kā treniņos apgūts, un saglabāt muskulatūras attīstību balansā.

32 of 57

Ģimenes ārsts - Fizioterapeits

  • Bet ja tomēr tiek konstatētas problēmas, bērnam var laikus nozīmēt koriģējošu vingrošanu fizioterapeita vadībā vai kādas citas rehabilitējošas terapijas.
  • Vairāk par iespējām apmeklēt fizioterapeitu var uzzināt vca.lv.

33 of 57

5. kritiskais periods – pusaudžu vecums (12-13 gadi meitenēm, 14-15 gadi zēniem)

Hormonālas izmaiņas kombinējas ar imūnas atbildes izmaiņām un limfoīdo orgānu masas samazināšanos.

Dzimumhormonu pieaugums nomāc šūnu imunitāti. Šai vecumā daudziem samazinās alerģisko slimību izpausmes, bet var parādīties autoimūnas un hroniskas slimības, kā arī gremošanas sistēmas slimības.

Arī šajā vecumā bērnam nepieciešams sabalansēts uzturs, regulāras ēdienreizes, atpūta un miegs. Imūnsistēmas nobriešana beidzas tikai pubertātes vecumā.

34 of 57

Veselīga dzīvesveida organizešana ģimenē!!!

  • Ikdienas ieradumi, kas palīdzēs bērnam mācīt veselīgu dzīvesveidu
  • pareizai bērna barošanai pirmajos divos dzīves gados, kas ir vissvarīgākais posms bērna vielmaiņas veidošanā un pareizas ēšanas iemaņu izstrādāšanas,
  • kā arī pieradumu izveides laiks, iemācot ēst daudzveidīgu uzturu, pareizs sabalansēts uzturs visai ģimenei!!!

35 of 57

Ēst piecas reizes dienā.

  • Ārsti jau sen iesaka ēst biežāk, bet mazāk. Optimāli ir ēst piecas reizes dienā.
  • Rītu sākt ar kārtīgām brokastīm, tad seko uzkoda, pusdienas, launags un vakariņas, kuras iesaka neēst pārāk vēlu jeb vismaz 2 stundas pirms iešanas gulēt.
  • Ja pirms miega liekas, ka vēders ir tukšs, labāk izvēlēties kādu veselīgu skābpiena produktu – kefīru vai jogurtu.

36 of 57

Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu!

 Brokastu neēšana un pārāk vēlas vakariņas. Rīts ir aktīvais laiks, kad bērnam noteikti ir jāpaēd brokastis, citādi gribēsies ēst vakarā. Vakarā pēdējai ēdienreizei jābūt 2-3 stundas pirms gulētiešanas. �Labākā brokastu izvēle – omlete ar kādu dārzeni, karstmaizes ar pilngraudu maizi un sieru vai putra ar mammas gatavotu ievārījumu vai medu.

37 of 57

Iemāciet mīlet dārzeņus!� Ikdienā lietot dažādus augļus un dārzeņus!

  • Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu.

Ikdienā pārāk maz augļu un dārzeņu.

Saskaiti, cik dārzeņus šodien esi apēdis? Nevienu dārzeni?! �Lieliska izvēle 1-2 āboli, 1 apelsīns, 1 liels burkāns.

38 of 57

  • Iemāciet ēst tā, lai ikvienā ēdienreizē ir kaut nedaudz dārzeņu vai svaigu augļu. Tas nodrošinās organismu ar nepieciešamajiem fermentiem, minerālvielām un vitamīniem. Iespējams, ka sākumā bērnam negribēs ēst veselīgos dārzeņus.
  • Nespiediet, bet ļaujiet izvēlēties starp vairākiem piedāvātajiem veselīgo dārzeņu un augļu variantiem – tomāts, gurķis, salātlapa, burkāns, ābols....
  • Mammas uzraudzībā paša gatavoti salāti bērniem garšo gandrīz vienmēr.

39 of 57

Ierobežojet saldumus!� Nelietot saldinātos dzērienus nekādā vecumā!

  • Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu.

Saldināti, gāzēti dzērieni – arī tie ir našķis tāpat kā saldināti piena dzērieni. Tos nevajadzētu dzert katru dienu, jo pus litrā limonādes ir apmēram 10-11 tējkarotes cukura! 

40 of 57

  • Skandināvu valstīs jau gadu desmitiem ir ieviesta un lieliski darbojas tā saucamā "saldumu diena". Parasti tā ir sestdiena, kad bērni drīkst apēst tos saldumus, ko nedēļas laikā ir saņēmuši pasākumos, nopirkuši vecāki vai kas nonākuši viņu īpašumā jebkādā citā veidā. Pēc tam bērni iztīra zobus un atsakās no zobiem postošās saldumu ēšanas līdz nākamajai sestdienai. 
  • Ja tomēr šīs sistēma jūsu ģimenē nestrādā, tad ieviesiet citu tradīciju – ēst saldumus tikai pēc kārtīga ēdiena. Tādā veidā cukurs organismā tiek uzņemts vismazāk kaitīgā veidā.

41 of 57

Nē, ātrajam uzkodam!� izvairīties no uzkodām starp ēdienreizēm

Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu.

Našķošanās starp ēdienreizēm. Ievēro zelta likumu - 3 pamatēdienreizes un 2 uzkodas! �Labākā uzkodu izvēle – ogas, rieksti, banāni un nesaldināti skābpiena produkti, piemēram, piens vai kefīrs. 

42 of 57

Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu.

Uzturā lieto pārāk daudz sāls. Ja ēd čipsus, krekerus, cīsiņus vai citus pusfabrikātus,nākotnē tas var ietekmē veselību.

Jo vairāk sāls tu apēd, jo vairāk gribas ēst!

43 of 57

  • Kalorijas, sāli, cukuru un neveselīgajiem taukiem bagātais ēdiens ir kaitējums veselībai visa mūža garumā.
  • Maz ir bērnu, kuriem negaršotu frī kartupeļi. Alternatīva ir mājās gatavoti krāsnī cepti kartupeļi garšvielu marinādē. Hamburgera vietā – rudzu maize ar liesu gaļu un salātlapu, zivju pirkstiņu vietā - zivs fileja rīvmaizē. 

44 of 57

Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu.

Uzturā pārāk maz zivis. Zivis ir ļoti svarīgas bērna attīstībai.

Ko darīt lietas labā? Ēdieniem pievienot linsēklas vai lietot zivju eļļu. 

45 of 57

Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu.

Ikdienā pārāk maz ūdens. Ja gribam augt lieli un arī nākotnē izskatīties jauni un skaisti, tad jādzer ūdens.

11-12 gadus vecam bērnam dienā ir jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens.

46 of 57

Uztura kļūdas, ko skolēni pieļauj katru dienu.

Vecumam neatbilstošas porcijas. Bērnam nav jāapēd tik daudz, cik mammai vai tētim! Bērnam jāapēd tik, cik salien abās plaukstās. 

47 of 57

Virssvars

  • Bērnu vecumā jāuzskata par nopietnu veselības problēmu, ko daudzās pasaules valstīs novērtē līdzvērtīgi epidēmijai.

48 of 57

Ģimenes ārsts – adipozitates kabinets

Adipozitātes kabinetā konsultē pediatrs / bērnu endokrinologs, kurš izvērtē, vai bērnam ir virssvars vai aptaukošanās.

Vizītes laikā tiek noskaidrota

  • dzimšanas anamnēze un ģimenes anamnēze,
  • sūdzības un slimības.

Ar bērnu un vecākiem pārrunā par ikdienas fiziskām aktivitātēm, ēšanas paradumiem.

Tiek sniegtas rekomendācijas un padomi ikdienas paradumu maiņai.

Nepieciešamības gadījumā bērnam veic papildus izmeklējumus, lai noskaidrotu iespējamās veselības problēmas.

Vienojas par atkārtotu vizīti, lai fiksētu un pārrunātu iespējamās grūtības paradumu maiņā.

Pēc motivācijas izvērtēšanas, bērni var tikt nosūtīti uz

Svara korekcijas programmu.

49 of 57

  • Pareizam uzturam vien nebūs izšķiroša nozīme, ja izpaliks obligātās kustības.
  • Mazkustīgums ir kaitīgākais ieradums, ar kuru sadzīvo gan pieaugušie, gan nu jau arī skolas vecuma bērni.
  • Tāpēc kustības un aktivitātes jāsāk mācīt vēl mazuļiem. Pastaigas un braukšanu ar velosipēdu, peldēšanu vai deju nodarbības ieviesiet kā obligātu dienas sastāvdaļu. Tas noteikti būs veselīgāk nekā sēdēšana pie datora vai televizora. 

50 of 57

Sākt fiziskas aktivitātes kopā ar bērnu, iemāciet kustību prieku!

  • kad bērns sāk staigāt, pēc iespējas ātrāk atradināt no ratiņiem un likt bērnam iet pašam,
  • izskaidrot bērnam fizisko aktivitāšu regularitātes nepieciešamību (vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes 30 minūtes katru dienu, intensīvas fiziskas aktivitātes vismaz 40 minūtes trīs četras reizes nedēļā),
  • kā arī ierobežot pie TV un datora pavadīto laiku līdz vienai divām stundām dienā,
  • nodrošināt pilnvērtīgu regulāru miega režīmu astoņas līdz 12 stundas dienā atbilstīgi bērna vecumam.

51 of 57

  • iesaistīt bērnu viņu interesējošās sporta spēlēs vai sporta veidos,
  • pēc iespējas nodrošināt ceļu uz un no skolas kājām, plānot ģimenes brīvdienas ar sportiskām aktivitātēm,
  • iesaistīt bērnu mājas un lauku darbos,
  • Ar rotaļu palīdzību bērns attīsta kustības, valodu, sajūtas un spējas saprast un saprasties ar citiem bērniem un pieaugušajiem.
  • Dažiem bērniem nepieciešama palīdzība, lai stimulētu viņu attīstību. Arī to iespējams izdarīt, izmantojot dažādas rotaļas.

52 of 57

  • Stiprāka imunitāte, labāka stāja, mērķtiecības attīstīšana un citi ieguvumi gaidāmi, ja bērnu jau no maztones pieradināsi pie sportošanas.

53 of 57

Sportošana uzlabo imunitāti

  • Regulāra sportošana uzlabo vielmaiņu un prāta spējas, stiprina imunitāti un mazina slimošanas iespējamību. Sportisko aktivitāšu regularitātei ir ļoti liela nozīme, jo tieši fizisko aktivitāšu regularitāte nodrošina ciklisku enerģijas patēriņu un atjaunošanās ritmu nedēļas gaitā, kā arī stimulē organisma vielmaiņu, tai skaitā, skābekļa apgādi muskuļos un smadzenēs.

54 of 57

Mērķtiecība�

  • Sportošana veido stipru pašapziņu, mērķtiecību un pārliecību par savām spējām.
  • Pozitīvi disciplinētas ikdienas gaitas un ar pozitīvām emocijām izpildīti fiziskie vingrinājumi un uzdevumi palīdz attīstīt arī emocionālās un rakstura īpašības.
  • Nepadošanās pie pirmās neveiksmes, pašapziņa un izpratne par to, ka sasniegumi nenāk tāpat vien – šīs īpašības turpmāk dzīvē bērnam būs ļoti nepieciešamas.

55 of 57

56 of 57

57 of 57

PALDIES PAR UZMANīBU!�JAUTāJUMI?