Dzīvnieku daudzveidība

Dace Purviņa

Dzīvnieki (Animalia)

Dzīvnieki ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, un barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

​

Dzīvnieku daudzveidība ir ļoti plaša - sugu skaits ~2 miljoni.�

Kārlis Linnejs�(1707. gada 23. maijs - 1778. gada 10. janvāris)

Kārlis Linnejs izveidoja dzīvnieku klasifikāciju, kuras taksoni ir:

• tips
• klase,
• kārta,
• dzimta,
• ģints,
• suga

Vienšūņi

Pasaulē~ 50000 sugu

Latvijā ~200 sugas

Zaļās eiglēnas dzīvo stāvošu ūdeņu virspusē, kur izveido plānu, zaļu plēvīti. Gaismā tās izturas kā augi, tumsā – kā dzīvnieki.

​

Cilvēku saslimšanu var izraisīt trīsdienu plazmodijs.

Giardia lamblia

Lamblijas (Giardia lamblia) izraisa pamatīgu caureju. Cilvēki tās uzņem, dzerot nevārītu ūdeni no dabiskām ūdenstilpēm.

Entamoeba histolytica   

Trichomonas vaginalis          

Cryptosporidum

Toxoplasmosis (Toxoplasma gondii) 

Antonijs van Lēvenhuks

Līdz tam vēl nekad neredzētos dzīvniekus pirmoreiz cilvēka acs pārsteigta ieraudzīja 17. gadsimta vidū Holandē. Lēvenhuks tiek uzskatīts par pirmā mikroskopa izgudrotāju un izgatavotāju. Gan pirmais mikroskops, gan arī daudzie (bezmaz 250) citi viņa prāta un roku turpmāk radītie mikroskopi bija primitīvi, īpaši izslīpētas lupas. Ar labākajiem no šiem darinājumiem Lēvenhuks jau varēja iegūt bezmaz 300 reižu lielu palielinājumu. Caur savām lupām viņš apskatīja dažādus smalkumus: zvīņas uz tauriņa spārniem, mušas spārnu dzīslojumu, putekļu sastāvu, pelējumu un vēl daudz ko interesantu. Lēvenhuks trauciņā ar ūdeni ieraudzīja neskaitāmi daudz sīku dažādu formu dažādos virzienos peldošu dzīvu radījumu. Pēc tam, atklājuma ieintriģēts, pētnieks meklēja vēl un atrada sīkbūtnes piparu un siena uzlējumos, savās siekalās. Viņš šīs būtnes ne tikai apskatīja, bet arī aprakstīja un uzzīmēja.

​

Zarndobumaiņi

Pasaulē 9000 sugas

Latvijā 7 sugas

Zarndobumaiņi ( Coelenterata) ir staraiņu nodalījuma grupa. �Tajā ir iekļauti divi tipi, kurus apvieno radiāli - simetriska ķermeņa forma, kā arī ķermeņa sienu divslāņu struktūra. Tiem nav asinsrites un elpošanas sistēmu.�

Ktenoporas (Ctenophora)

Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria)

Iekšējais šūnu slānis (entoderma) izklāj zarnu dobumu. Starp ektodermu un entodermu atrodas mezogleja – želejveidīga viela, kas satur izkliedētas šūnas.�

Mute

Taustekļi

Mute

Taustekļi

Zarnas dobums

Mezogleja

Mezogleja

Ektoderma

Ektoderma

Entoderma

Entoderma

Pēda

Zarnas dobums

Zarndobumaiņi ir daudzveidīgi

Zarndobumaiņi

Tārpi

Pasaulē

• plakantārpi~ 13000 sugas
• veltņtārpi~20000 sugas
• posmtārpi~12000 sugas

​

Latvijā

• plakantārpi ~200 sugas
• veltņtārpi~800 sugas
• posmtārpi115 sugas

• Skropstiņtārpi
• Sūcējtārpi
• Lenteņi

• Virpotāji
• Nematodes

​

• Daudzsartārpi
• Mazsartārpi
• Dēles

Baltā planārija

Lenteņi

Paragordius tricuspidatus

Rotaria macrura

Cērmes

• Posmtārpi
• Daudzsartārpi

​

• Mazsartārpi

​

• Dēles

​

Glycera sp.

Gliemji

Pasaulē~100000 sugas

Latvijā~ 180 sugas

Moluski jeb Gliemji Mollusca

​

• Pasaulē ir zināmas ap 100 000 gliemju sugām, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku valstī gliemju tips ieņem otro vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži un gliemenes, ir apguvuši arī saldūdeņus, un tikai viena klase – gliemeži, ir sastopami arī uz sauszemes.

Gliemju tipā ietilpst 3 lielas klases

• Gliemeži (apdzīvo sauszemi, ūdeņus)
• Gliemenes (austeres, bezzobes, pērļgliemenes, upespērlenes Margaritifera un citas)
• Galvkāji (kalmāri, astoņkāji, sēpijas)

​

• gliemji
• gliemeži

​

• gliemenes

​

• galvkājgliemji

​

Parka vīngliemezis

Raibais vīngliemezis

Parastais dzintargliemezis

Posmkāji

Pasaulē~1,1 miljons sugu

Latvijā~12000 sugu

• Posmkāji
• Vēži

​

• Zirnekļi

​

• Kukaiņi

​

Vēži

​

​

Vēžu raksturīgās pazīmes:

​

Ķermeņa daļas:

​

• galvkrūtis un vēders

​

• 5 pāri ejkāju

​

Elpo ar žaunām

​

Vēži dzīvo jūrās, saldūdeņos, atsevišķas sugas uz sauszemes

​

Vēži

Zirnekļi

Zirnekļu raksturīgās pazīmes:

​

Ķermeņa daļas:

​

• galvkrūtis un vēders

​

• 4 pāri ejkāju

​

• heliceras un pedipalpas

​

Elpo ar plaušām

​

Dzīvo uz sauszemes

​

Zirnekļi

Kukaiņi

Kukaiņu raksturīgās pazīmes:

​

Ķermeņa daļas:

​

• galva, krūtis vēders

​

• 3 pāri ejkāju

​

• 2 pāri spārnu

​

Elpo ar trahejām

​

Dzīvo uz sauszemes

Kukaiņi

Hordaiņi

Pasaulē ~1 miljons sugu

Latvijā~ 10000 sugu

• Hordaiņi
• Zivis

​

• Abinieki

​

• Rāpuļi

​

• Putni

​

• Zīdītāji

​

Izmantotā literatūra

• www.medicine.mcgill.ca
• biology.unm.edu
• www.southtexascollege.edu
• www.mun.ca
• www.easygopest.com

​

Paldies par uzmanību!

2009./2010.