Viktorīnas "Alūksnei 105" 2. kārta - Alūksne pirmās brīvvalsts laikā

20. gadsimta pirmajā pusē Alūksnē bija aktīva kultūras, saimnieciskā un sabiedriskā dzīve, darbojās dažādas biedrības un reliģiskās draudzes, intensīvi notika pilsētas plānveida apbūve un infrastruktūras attīstība, iedzīvotāju skaits bija pārsniedzis divus tūkstošus, bija sasniegti visi valsts noteiktie pilsētas statusa iegūšanas pamatkritēriji, un 1920. gada 2. janvārī Alūksnes miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības. 

Piedalies aizraujošā viktorīnā, kas veltīta Alūksnes 105 gadiem!

Katru mēnesi 15 jauni jautājumi par Alūksnes vēsturi, kultūru, mākslu, tradīcijām, novadniekiem, ievērojamām vietām, arhitektūru un norisēm.

Sign in to Google to save your progress. Learn more
1921. gadā Alūksnē dislocēja 7. Siguldas kājnieku pulku. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā. 

Pirmās Latvijas Republikas laikā Alūksnē viesojās visi četri Latvijas valsts prezidenti.

Aplūko fotogrāfiju un atzīmē, kurš no prezidentiem vizītes laikā ir redzams pie pulka štāba ēkas -Alūksnes Jaunās pils!

1 point
Captionless Image
Clear selection

Līdz ar pulka dislocēšanu Alūksnē, aktīvu darbību uzsāka arī pulka orķestris. Tas kļuva par būtisku papildinājumu un akcentu pulka īstenotajās aktivitātēs un pasākumos. Orķestra koncerti skanēja Tempļakalna parkā, Alūksnes Jaunās pils parkā, pie Alūksnes ezera kazarmu tuvumā, arī gājienu laikā Alūksnes ielās. 

https://www.youtube.com/watch?v=7zhaGTtVeiQ&t=12s

Orķestris bieži sniedza koncertus vienā no pulka uzceltajiem objektiem – paviljonā "Pulka telts".

Aplūko fotogrāfiju! Vai vari noteikt, kur atradās paviljons "Pulka telts"!

1 point
Captionless Image
Clear selection
1917. gadā Alūksnē aizsākās skautu organizācijas darbība. 1922. gada 22. oktobrī Latvijas Skautu centrālā organizācija pasludināja Alūksnes skautus L.S.O. Nr. 6 par vecāko idejisko pulciņu Latvijā.
Fotogrāfijā redzami 6. un 59. pulciņa skauti, kuri nofotografējušies pie Alūksnes Jaunās pils - 7. Siguldas kājnieku pulka Virsnieku kluba!
Atzīmē, kura no attēlos redzamajām ir skautu nozīmīte!
1 point
Captionless Image
Clear selection
1923. gada 22. jūnijā Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Pēc māklsinieka Kārļa Miesnieka meta tika izveidots 8 metrus augsts granīta obelisks.  Pulka karavīri labiekārtoja un uzturēja arī pieminekļa apkārtni - izveidoja pieminekļa uzkalniņu, uzbūvēja trepes uz pieminekļa platformu, uzkalniņa nogāzēs ierīkoja celiņus, iestādīja košumkrūmus un puķes. Pie pieminekļa karavīri pulcējās pulka gada svētku priekšvakarā, kad iededzināja svēto uguni, kā arī pulka gada dienā pēc parādes un aizlūguma Garnizona kapos.
Atzīmē, kāds uzraksts rotā pieminekli!
1 point
Captionless Image
Clear selection
1926. gadā uzņēmējs Roberts Šloss noslēdza līgumu ar Alūksnes pilsētas valdi par elektroenerģijas piegādi. Uzņēmumam attīstoties un palielinoties klientu skaitam, ekeltrības cenas pakāpeniski samazinājās.
Izpēti raksta fragmentu no laikraksta "Malienas Ziņas" un atzīmē pareizo apgalvojumu, salīdzinot vienas kilovatstundas izmaksas elektroenerģijas zemākajā tarifa pakāpē Roberta Šlosa uzņēmumā 1939. gadā ar izdevumiem par 1l piena!
Salidzināšanai - 1 litrs svaiga piena Rīgas tirgū šajā laikā maksāja 17 santīmi.

1 point
Captionless Image
Clear selection
1924. gadā "Latvija. Ilustrētā ģeogrāfijas chrestomātija" K. Dukurs rakstīja, ka Alūksnē "ielas, izņemot pašas galvenās, nav bruģētas, kamdēļ pavasaros un rudeņos satiksmi traucē ārkārtīgi dziļie dubļi, jo zeme Alūksnē stipri mālaina." 
Uz 1932. gadu situācija nedaudz uzlabojusies - par pilsētas līdzekļiem bruģētas 8 ielas 3,5 km kopgarumā. Pavisam pilsētā ielu garums bija aptuveni 50 km.
Aplūko pilsētas plānu un atzīmē, cik ielas bija Alūksnē 1932. gadā!
1 point
Captionless Image
Clear selection
Alūksnē dzimušais trimdas mākslinieks Ojārs Šteiners savās atmiņās raksta, ka Pirmās Latvijas Republikas laikā Alūksnē dzīvoja ļoti inteliģenta sabiedrība.
Vai zini, kam piederējis Alūksnes novada muzeja ekspozīcijā "Laikmetu mielasts" redzamais darba galds? 
1 point
Captionless Image
Clear selection
Alūksnieši ir īsteni malēnieši un par sevi viņi saka, ka kārtīgs malēnietis nelielās, viņš tikai pasaka patiesību, kā ir vai kā viņa acīm izskatās. 
Izlasi dzejoli no 1925. gada laikraksta "Malienas Ziņas" un atzīmē, kādi tad ir alūksnieši! 
Ir vairākas atbildes.
1 point
Captionless Image
1930. gados Alūksnē darbojās Latvijas Centrālās Tūristu biedrības nodaļa, kuru vadīja Arnolds Eizenšmits. Viņš daudz strādāja pie Alūksnes tēla popularizēšanas. Liels viņa nopelns bija 1932. gadā izdotais materiāls par Alūksni.
Iepazīsties ar A. Šēpera raksta fragmentu no laikraksta "Malienas Ziņas" Nr.378 (15.09.1932.) un atzīmē, kā sauc šo izdevumu!
1 point
Captionless Image
Clear selection
1928. gadā muižas alus brūža un degvīna dedzinātavas ēka Brūža ielā 7 tika pārbūvēta par Saviesīgās biedrības namu. 
Alūksnes saviesīgās biedrības namā 1920.- 30. gados notika dažādas aktivitātes. 
Izvēlies piecus pareizos atbilžu variantus!
1 point
Captionless Image
1931. gadā Alūksnes pilsētas valde nolēma pārbūvēt 19. gadsimta sākumā būvēto krogu, pielāgojot to noteiktu funkciju vajadzībām.
Atzīmē, kā sauca šo ēku 1930. gados!
1 point
Captionless Image
Clear selection
Alūksnē 20. gadsimta 30. gados tika uzceltas trīs jaunas skolas ēkas, bet pirms tam izglītības iestādes bija iekārtotas vairākās Alūksnes muižas ēkās vai pilsētas valdes pakļautībā esošajās ēkās.
Aplūko Alūksnes pilsētas Glika pamatskolas Zelta grāmatu (ANM 2211), kuras centrā redzama skolotāja Roberta Mazjāņa gleznotā skolas ēka un atzīmē adresi, kur šī skola atradās no 1933. līdz 1938. gadam! 
1 point
Captionless Image
Clear selection
Lai veicinātu iekšzemes tūrismu un atvieglotu tūristiem ceļošanu, Alūksnes pilsētas valde 1930. gados bija izveidojusi tūristu mītni pilsētas pamatskolā. Tā darbojās brīvlaikos no 20. maija līdz 15. augustam. 
No 1934. gada līdz 1940. gadam pārnakšņojuma izmaksas bija nemainīgas.
Atzīmē, cik izmaksāja nakšņošana šajā naktsmītnē! 1937. gadā tas bija līdzvērtīgi augstākā labuma kviešu miltu 1 kg cenai.
1 point
Clear selection
Alūksnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība kā viena no senākajām Alūksnē 1934. gadā svinēja 50 gadu pastāvēšanas svētkus. Jubilejas gadā briedrībā darbojās 105 biedri, no tiem 45 dzēsēji, 9 kārtībnieki, 2 mediķi, 45 ārrindas biedri, 1 algots darbinieks.
1935. gadā biedrība pa 6000 latiem iegādājās Ford "B" modeļa smago automašīnu. Tobrīd Alūksnes BUB jau bija šāda tehnika: Rosen - bauera motoršļirce, divas rokas šļīrces, trīs hidropultis, divas ūdens mucas, divi rati, 18 metrus garas mehāniskās kāpnes, 8 metrus garas izbīdāmās kāpnes, trīs āķu kāpnes, 580 metrus garas kaņepāju šļūtenes. 
Aplūko foto un atzīmē, kurš no Alūksnes novada muzeja krājuma priekšmetiem attiecināms uz ugunsdzēsēju darbu!
1 point
Captionless Image
Clear selection
1935. gadā 4. maijā Alūksnē tika iestādīts prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņas ozols. Ikviens pasākuma dalībnieks varēja piedalīties vadoņa koka stādīšanā, metot pa lāpstai zemes.
Izlasīt par šo notikumu var laikrakstā "Malienas Ziņas" Nr. 515.
Ozols saglabājies līdz mūsdienām.
1 point
Clear selection
Viktorīnas noslēgumā - papildus jautājums pozitīvai noskaņai.
Alūksnē 1920., 30. gados aktīvi darbojās dažādi amatnieki, arī kurpnieki.
Aplūko attēlu, kurā redzami ziemas zābaki no Alūksnes novada muzeja krājuma, un atzīmē, kādam nolūkam tie tika izmantoti!
1 point
Captionless Image
Clear selection
Ja vēlies piedalīties rezultātu apkopojumā, ieraksti savu vārdu, uzvārdu un e-pastu vai tālruņa numuru!
Paldies par dalību 2. kārtā viktorīnā "Alūksnei 105".
Lūdzu, ieraksti savu atsauksmi!
Submit
Clear form
Never submit passwords through Google Forms.
This content is neither created nor endorsed by Google. - Terms of Service - Privacy Policy

Does this form look suspicious? Report

Google Forms