Request edit access
Pastaigu maršruts "Hanzas liecības Rīgā"
Hanza ir viens no spilgtākajiem Latvijas rietumnieciskās orientācijas simboliem. Pateicoties Hanzai, tās tirgotājiem un Hanzas kultūras izplatībai, Livonija faktiski tika “pieslēgta” intensīviem un nozīmīgiem Rietumeiropas kultūrtelpas procesiem. Hanza nav tikai vāciskais mantojums, tā ir arī Latvijas mantojuma sastāvdaļa, turklāt ļoti būtiska. Hanzas un Hanzas savienība ir jēdzieni, ar ko mūsdienās saistās arī Latvijas pilsētas. Varētu šķist, ka Hanzas klātbūtne Rīgā mūsdienās nav jūtama. Taču tā ir paslēpusies zem bieza, gadsimtiem ilgi krāta kultūras slāņa, kura atsegšana ir vēsturnieku, arheologu un arhitektu uzdevums. Rīgas svētku un 41. Starptautisko Hanzas dienu ietvaros sagatavotais pastaigu maršruts ved pa dažām Hanza laika pēdām Rīgā un aicina uz ikdienā tik pierastajām vietām palūkoties citādāk un ieraudzīt šķietami piemirstās Hanzas atskaņas Rīgā.
Sign in to Google to save your progress. Learn more
Kolorēta 1547. gada Rīgas panorāma. Kokgrebuma reprodukcija. Autors Hanss Johans Hāzentēters. Privātarhīvs.
Mūsdienās teju katra Eiropas pilsēta, kura viduslaikos iekļāvās Hanzas savienības ekonomiskajā un kultūras telpā, izceļ Hanzas nozīmi savas pilsētas vēsturē. Hanzas laika skaitāmpantiņš - vai vari uzminēt katrai pilsētai raksturojošo (katrai pilsētai viena atbilde, atbildes neatkārtojas)? *
preču nams
vīna nams
ieroču nams
labības nams
alus nams
maizes nams
iesala nams
sāls nams
zivju nams
kaņepāju un sviesta nams
vaska un linu nams
vara nams
piķa un darvas nams
Lībeka ir
Ķelne ir
Braunšveiga ir
Danciga
Hamburga ir
Magdeburga ir
Rostoka ir
Līneburga ir
Štetīna ir
Rīga ir
Rēvele ir
Krakova ir
Visbija ir
Pareizais pantiņš
“Lībeka ir preču nams.
Ķelne ir vīna nams,
Braunšveiga ir ieroču nams.
Danciga ir labības nams.
Hamburga ir alus nams.
Magdeburga ir maizes nams.
Rostoka ir iesala nams.
Līneburga ir sāls nams.
Štetīna ir zivju nams.
Rīga ir kaņepāju un sviesta nams.
Rēvele ir vaska un linu nams.
Krakova ir vara nams.
Visbija ir piķa un darvas nams”.
Rīdzenes upe. Mūsdienās zudusī Rīdzenes upe bija nozīmīga Rīgas pilsētas vēsturē. Tā kopā ar Daugavu veidoja dabisko pilsētas aizsardzības līniju, kas vienlaikus pie Rīdzenes ļāva atrasties lībiešu un vācu krustnešu apmetnēm, kā arī veidoja seno Rīgas ostu, kurā piestāja pirmie Rīgā iebraukušie Hanzas tirgotāju kuģi. Pilsētai augot, upi pakāpeniski sašaurināja. 17. gs. izbūvējot jaunos Rīgas nocietinājuma vaļņus, Rīdzenes upe pārtapa par stāvoša ūdens grāvi, kas strauji aizsērēja. KĀDS BIJA IEMESLS GRĀVJA AIZBĒRŠANAI? *
PAREIZĀ ATBILDE - Stāvošais un stipri piesārņotais ūdens izraisīja smagas holēras epidēmijas vecpilsētā.
Vēsturiski Rīdzenes upe vecpilsētā plūdusi no Pulvera torņa pa Meistara ielu, cauri Līvu laukumam, pa Kalēju un Minsterejas ielām (otrs krasts R. Vāgnera un Rīdzenes ielās), līdz ietecējusi Daugavā starp mūsdienu Mākslinieku namu un Wellton Riverside Spa viesnīcu.
Pilsētai augot, upi pakāpeniski sašaurināja. 17. gs. izbūvējot jaunos Rīgas nocietinājuma vaļņus, Rīdzenes upe pārtapa par stāvoša ūdens grāvi, kas strauji aizsērēja. Stāvošais un stipri piesārņotais ūdens periodiski izraisīja smagas holēras epidēmijas vecpilsētā, tādēļ grāvi pamazām aizbēra, bet pilnībā tikai 1860. gados.
Mūsdienās par Rīdzenes tecējumu Vecrīgā liecina ne tikai minētās ielas, bet arī Līvu laukuma bruģa un apstādījumu raksts – tas ieturēts viļņveida.
14.-15. gs. mijas viduslaiku Rīgas rekonstrukcijas karte ar iezīmētu apbūvi un Rīdzenes upes baseinu. Autors V. Neimanis. 1892. gads. Privātarhīvs.
Rīgas kuģi. Rīdzenes upes trasē 20. gs. vairākkārt veikti arheoloģiskie izrakumi. To laikā atrasti CIK nogrimuši kuģi, kas pazīstami kā “Rīgas kuģi”? *
Pareizā atbilde - 3
Hanzas pastāvēšanas laikā vispopulārākais tirgotāju kuģis bija koge. Tās lielā priekšrocība slēpās kuģa uzbūvē, jo tai bija plakans dibens, neliela iegrime, laba manevrētspēja un kravnesība līdz 200 t, kas ļāva pārvadāt preces arī seklākos ūdeņos. Vēlāk 15.-16. gs. mijā koges pamazām nomainīja holkas.
Līdzīgi, kā citiem Hanzas pilsētu kuģiem, arī Rīgas kuģiem bija sava atpazīšanas zīme – karogs. Līdz 16. gs tas bija melns ar sarkanu krustu, 16.-17. gs. mijā zils ar dzeltenu krustu, bet kopš 1673. gada tāds kā mūsdienās – zilibalts.
Rīdzenes upes trasē 20. gs. vairākkārt veikti arheoloģiskie izrakumi. To laikā atrasti trīs nogrimuši kuģi, kas pazīstami kā “Rīgas kuģi”. Vislabāk saglabājušais atrasts 1939. gadā, taču tas Otrā pasaules karā laikā sadega. No šī kuģa, kam bija kogei līdzīga uzvbūve, līdz mūsdienām saglabājies tikai priekšgals, pakaļgals un ķīlis.
Hanzas tirgotāju kuģa – koges – stilizēts atveids Lielās Ģildes ģerbonī. 19. gs. beigas. Fotogrāfe Landa Lagzdiņa. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Rīdzenes osta. Alberta laukuma apkārtnē Rīgas ezera krastos atradās senā Rīgas osta, kuru līdz 14. gs. beigām izmantoja arī Hanzas tirgotāji. Taču 15. gs. ostu pārcēla uz Daugavmalu, kur tā palika līdz pat 1944. gadam. Kāpēc to pārcēla? *
Pareizā atbilde - Jo regulāri nostiprinot krastus, ezers kļuva par šauru, lai kuģi apgrieztos.
Vietā, kur mūsdienās atrodas Alberta laukums, viduslaikos Rīdzenes upe meta līkumu un pagriezās uz Daugavu, veidojot 30-50 m platu un apmēram 4-5 m dziļu Rīdzenes ezeru, tagadējās 13. janvāra ielas trasē.
Alberta laukuma apkārtnē Rīgas ezera krastos atradās senā Rīgas osta, kuru līdz 14. gs. beigām izmantoja arī Hanzas tirgotāji. Taču 15. gs. ostu pārcēla uz Daugavmalu, kur tā palika līdz pat 1944. gadam.
Ostas pārcelšana pamatā notika divu savstarpēji saistītu iemeslu dēļ. Regulāri nostiprinot un labojot ostas piestātnes un krasta līniju, ezers pakāpeniski kļuva šaurāks. Tas vairs nebija piemērots Hanzas tirgotāju kuģiem, jo bija kļuvis par šauru, lai kuģi varētu apgriezties,
Savukārt veco Rīgas ostu līdz pat 17. gs. sākumam izmantoja kā laivu un strūgu piestātni, un nelielu ziemas ostu.
Rīdzenes ostas ar laivu piestātni 17. gs. sākumā. Fragments no N. Mollīna gravīras reprodukcijas. 1612. gads. Fotogrāfs Landa Lagzdiņa. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Jāņa baznīca un Jura baznīca. Skārņu iela ir viena no tām ielām, kas Rīgas viduslaiku vēsturē ir īpaši nozīmīga. Šeit veidojās pirmā “vācu” mūra apbūve Rīgā, jo Sv. Jura baznīcās vietā kādreiz atradās pirmā Zobenbrāļu ordeņa pils, bet Sv. Jāņa baznīcas vietā – pirmā Rīgas bīskapa pils. Savukārt teritorijā starp tām 14. gs. pārcēlās Sv. Gara konvents. Kas atradās starp Skārņu ielu un Sv. Pētera baznīcu Hanzas laikos? *
Pareizā atbilde - Starp Skārņu ielu un Sv. Pētera baznīcu Hanzas laikos atradās pilsētas pirmais tirgus laukums.
Ja Sv. Jāņa un pāri ielai esošajā Sv. Pētera baznīcas arhitektūrā ir nolasāms Ziemeļvācijas Hanzas pilsētu arhitektūras jeb Sarkano ķieģeļu gotikas ietekmes, tad Sv. Jura baznīcā to nevar pamanīt. Tas skaidrojams ar to, ka baznīca vairākkārt pārbūvēta līdz 17.-18. gs. mijā pilnībā pielāgota noliktavas vajadzībām. Mūsdienās kopš 1989. gada tur atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Savukārt Sv. Jāņa baznīca būvēta 13.-14. gs. mijā, bet nopietni pārbūvēta 15.-16. gs., kad baznīca rietumu fasādē ieguva iespaidīgu un krāšņu vairākpakāpju zelmini, ietekmējoties no Hanzas pilsētās izplatītā stila.
Hanzas kontekstā Skārņu iela ir nozīmīga arī ar to, ka starp Skārņu ielu un Sv. Pētera baznīcu atradās pilsētas pirmais tirgus laukums.
Sv. Jura baznīca pirms restaurācijas. 1980. gads. Privātarhīvs.
Clear selection
Clear selection
Rātslaukums. Jaunais tirgus laukums, kas mūsdienās zināms kā Rātslaukums, šajā vietā atradies vismaz kopš 1339. gada. Ar ko Rātslaukums bija tik īpašs? *
Pareizā atbilde - Rātslaukums bija pilsētas ekonomiskās un sabiedriskās dzīves centrs - tajā pirka un pārdeva preces.
Rātslaukums, līdzīgi kā citās Hanzas pilsētās, strauji kļuva par pilsētas ekonomiskās un sabiedriskās dzīves centru. Tajā pirka un pārdeva preces, arī Hanzas tirgotāju ievestos labumus – sāli, garšvielas, audumus, metālus un to izstrādājumus, dažādus traukus, kā arī stiklu, papīru, vīnu, alu u.c.
Tirgus laukums nepildīja tikai tirdzniecības funkciju, tas bija arī sabiedriskais centrs un tajā spēlēja teātri, izziņoja svarīgākos rātes lēmumus, slēdza dažādus darījumus, notika dažādas svētku procesijas u.c.
Pakāpeniski ap tirgus laukumu veidojās apbūve, kas pamazām reiz plašo laukumu sašaurināja. Tādēļ, liekot tirgus laukumu vēlreiz pārcelt, šoreiz vēl tuvāk Daugavai un Rīgas ostai – uz krastmalu. Tur tirgus atradās vismaz no 1571. gada līdz pat 1930. gadiem.
Rātslaukums 17. gs. sākumā. Fragments no N. Mollīna gravīras reprodukcijas. 1612. gads. Fotogrāfe Landa Lagzdiņa. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Rolanda statuja. Rolanda statuju uzstādīšana pilsētu centrālajās vietās galvenokārt ir raksturīga Hanzas pilsētām. Pastāv uzskats, ka Rolanda statuja simbolizēja pilsētas neatkarību ar tirdzniecības un tiesu varas tiesībām. Statuju uzstādīšana Hanzas pilsētās popularitāti ieguva 14.-15. gs. un Rīga nebija izņēmums. No kāda materiāla ir veidota Rolanda statuja, kura atrodas Rīgas Sv. Pētera baznīcā?
Clear selection
Pareizā atbilde - Rolanda statuja Rīgā veidota no smilšakmens.
Rolanda statuja pie Rātsnama pastāvējusi vismaz kopš 1412.-1413. gada. To 1474. gadā nomainīja uz jaunu, kuru izgatavoja Rīgas kokgriezējs Jēkabs. Abas statujas bija izgatavotas no koka, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās.
19. gs. otrajā pusē, kad Eiropā pieauga zinātniskā interese par Hanzas un viduslaiku vēsturi, daudzviet restaurēja un atjaunoja zudušās Rolanda statujas vēsturiskās tradīcijas dēļ. Arī Rīgā atjaunoja Rolanda statuju, kuru no smilšakmens 1896. gadā izgatavoja A. Folcs. Otrā pasaules kara laikā statuja cieta, tagad tā atrodas Sv. Pētera baznīcā, bet mūsdienās Rātslaukumā uzstādīta kopija.
Rolanda statujas oriģināls Sv. Pētera baznīcā. Privātarhīvs.
Rātsnams. Visbiežāk Hanzas dienas notika Lībekā, kurās pieņēma savienībai nozīmīgus lēmumus un vienošanās. Pieņemtos lēmumus fiksēja oficiālā dokumentā jeb recesā, kura norakstus nogādāja pilsētu rātēs. Kurš pieņēma svarīgākos lēmumus? *
Pareizā atbilde - gan Lielās ģildes pārstāvji, gan rātskungi.
Rīgas rāte vadīja visus procesus pilsētā, rūpējās par pilsētas nocietinājumiem, uzlika nodokļus, slēdza diplomātiskas vienošanas. Pieaugot tirgotāju nozīmei un ietekmei pilsētas dzīvē, Rātes sēdēs piedalījās arī Lielās Ģildes pārstāvji, kuru viedoklis bija nozīmīgs. Turklāt nereti ģildes pārstāvji vienlaikus paši bija rātskungi. Rāte iesaistījās arī aizjūras tirdzniecības procesos. Nekādas tiešas sankcijas par neierašanos uz sanāksmi un par atteikšanos apstiprināt tās lēmumus pilsētai un tās tirgotājiem nedraudēja. Pilsētu delegātu nosūtīšana dalībai Hanzas sanāksmēs bija dārga, tāpēc tās apmeklēja tikai lielāko, tirdzniecībā aktīvi iesaistīto pilsētu rātskungi.
Rīgas 700 gadu jubilejas ietvaros uzbūvētais 17. gs. Rātsnama makets. 1901. gads. Privātarhīvs.
Rīgas rātskungu sēde 1650. gadā. Gleznas reprodukcija. Privātarhīvs.
Svaru māja. Neatņemama tirgus laukuma sastāvdaļa bija Svaru māja. Tajā svēra, mērīja un apstiprināja visas pilsētā ievestās un izvestās preces. Taču ne visur Hanzā mēri un tilpumi bija vienādi, bieži vienāds bija tikai nosaukums. Piemēram, auduma mērs olekts Lībekā un Rīgā bija atšķirīgs – Lībekā tas bija ap 57 cm, bet Rīgā – ap 53 cm. Tāpēc Svaru māja bija nozīmīga, kas fiksēja dažādos mērus attiecībā pret Rīgas svaru un mēru etaloniem, tādējādi pasargājot tirgotājus un pircējus no krāpniecības. Kādi bija divi lielākie svaru mēri Hanzas laikā Rīgā? *
Pareizā atbilde - birkavs un lasts.
Rīgas tirdzniecībā lielākie svaru mēri bija viens birkavs (ap 167 kg) un viens lasts (ap 2052 kg), kas teorētiski bija vienāds visās Hanzas pilsētās. Šajos mēros mērīja Rīgas galvenās eksportpreces, piemēram, linu, kaņepājus, vasku, sveču taukus u.c. bet pastāvēja arī mazāki svara, garuma un tilpuma mēri.
Viduslaikos Svaru māja, iespējams, atradās blakus Melngalvju namam kreisajā pusē, bet vēlāk droši zināms, ka tā uzbūvēta vietā, kur mūsdienās apmēram atrodas Okupācijas muzeja vecā korpusa gals.
Skats uz Rātslaukumu no Daugavmalas puses 1816. gadā. Priekšplānā Rīgas Svaru māja. Reprodukcija. Privātarhīvs.
Malngalvju nams. Kā Melngalvju namu dēvēja 1330. gados?
Clear selection
Pareizā atbilde - Jaunais nams.
Melngalvju namu jeb Jauno namu 1330. gados cēla Rīgas rāte. Ēku izmantoja dažādas organizācijas savā sabiedriskajā dzīvē - Lielā ģilde un 1416. gadā izveidotā Melngalvju brālība, kurā apvienojās neprecētie ārzemju tirgotāji, zeltkaļu zeļļi un jūras braucēji.
Jaunais nams par Melngalvju namu sākts dēvēt tikai 17. gs. nogalē, kad Melngalvju brālība kļuva par vienīgajiem ēkas īrniekiem, bet namu īpašumā tā ieguva 1713. gadā. Vienlaikus ar sabiedriskās dzīves centra funkciju nams bija arī noliktava, jo pagrabā un pēdējos stāvos brālības tirgotāji mēdza uzglabāt savas preces.
Melngalvju nama arhitektūra pilnībā atbilst Ziemeļvācijas Hanzas pilsētu sabiedrisko ēku stilam, arī šeit izmantots sarkano ķieģeļu gotiskais stils. Nams vairākkārt pārbūvēts un uzlabots, tādējādi tajā nolasāmi arī citi arhitektūras stili.
Otrā pasaules kara laikā Melngalvju namu sagrāva un atlikušos mūrus nojauca. 1990. gadu sākumā ēkas teritorijā veikti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi, bet nams atjaunots desmitgades beigās, izpildot tā mūros reiz rakstīto vēlējumu – “Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs”.
Melngalvju nams. Fragments no K.T. Fechelma gleznas. 1816. gads. Privātarhīvs.
Rīgas monētu kaltuve. Norēķināšanās par precēm visā Hanzas ekonomiskajā telpā nebija vienāda. Nozīmīgākās Hanzas pilsētas, kas atradās Ziemeļvācijā, izveidoja Vendu monētu savienību (1379-1569), kurā lietoja pēc vienas sistēmas kaltas monētas. Tās pamatā izmantoja norēķinos savienības ietvaros un ar Vidusjūras reģiona tirgotājiem. Kādas monētas izmantoja kā norēķināšanos? *
Pareizā atbilde - Lībekas tipa feniņus.
Ar Livoniju Hanzas tirgotāji par precēm pamatā turpināja norēķināties barterā, lai gan 14.-15. gs mijā Livonija faktiski pieskaņojās Vendu monētu savienības sistēmai un kala Lībekas tipa feniņus, taču šīs monētas bija paredzētas iekšējai apgrozībai, nevis tirdzniecības darījumiem.
Vēlāk, kad Eiropā palielinājās sudraba ieguve, Hanzas tirgotāji arī Livonijā lielos darījumus biežāk slēdza, izmantojot sudrabu uz svara, retākos gadījumos pat zelta monētas, piemēram, Nīderlandes dukātus un vācu zemju guldeņus.
Pēc Vendu monētu savienības sistēmas, Tērbatā kaltais Lībekas tipa feniņš. 14.-15. gs. mija. Dm. 12,8 mm., Sv. 0,25 g. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Lielā ģilde. Viduslaikos vietējie tirgotāji apvienojās īpašās brālībās savu interešu un tiesību aizstāvēšanai. Rīgas tirgotāji apvienojās Sv. Marijas jeb Lielajā ģildē, kas kopš 1354. gada līdz ar Rīgas rāti bija galvenā organizācija pilsētā. Kur tika pieņemti visi lēmumi, kas skāra Rīgas tirdzniecību (ne tikai ar Hanzu) un pilsētas attīstību? *
Pareizā atilde - Lielās Ģildes Minsterejas istabā.
Visi lēmumi, kas skāra Rīgas tirdzniecību (ne tikai ar Hanzu) un pilsētas attīstību tika pieņemti Lielās ģildes Minsterejas istabā. Tādēļ to var pamatoti dēvēt par svarīgāko telpu viduslaiku (ne tikai) Rīgā. Arī pēc Hanzas Lielā ģilde savu ekonomisko un politisko ietekmi pilsētas dzīvē nezaudēja.
Mūsdienās esošā Lielā Ģildes ēka ir vecās ēkas kapitāla pārbūve, kas veikta 19. gs. vidu pēc arhitekta H. Šēla projekta. Izvēlētais Tjūdoru neogotikas stils nebija nejaušs, jo nams pilsētas turīgāko vācbaltiešu un ģildes locekļu izpratnē tika atjaunots tādā izskatā, kādā tie iedomājās izskatāmies nozīmīgu un vēsturisku viduslaiku celtni. Nama pārbūves laikā oriģinālā izskatā saglabāja tikai divas telpas – Minsterejas istabu un t.s. Līgavas kambari.
Lielās Ģildes vecā ēka, priekšplānā Lielās un Mazās Ģildes vārti. Pirms 1853. gada. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Lielās Ģildes Minsteres istaba. 20. gs. sākums. Privātarhīvs.
Mazā Ģilde. Kāda organizācija mitinājās Mazajā Ģildē? *
Pareizā atbilde - Vietējie Rīgas amatnieki.
Viduslaikos, līdzīgi kā vietējie tirgotāji, arī amatnieki apvienojās brālībās savu interešu un tiesību aizstāvēšanā. Vietējiem Rīgas amatniekiem tā bija Sv. Jāņa jeb Mazā ģilde, kas kopš 1352. gada kļuva par svarīgāko Rīgas amatnieku organizāciju. Kopā ar Lielo ģildi arī šī amatnieku organizācija ieņēma nozīmīgu lomu Rīgas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē.
Šādu amatnieku organizācijas Hanzas pilsētās, domājams, arī Rīgā, iesaistījās tirdzniecībā, izgatavojot dažādus sadzīves priekšmetus un greznumlietas eksportam. T.s. Hanzas trauki jeb Ziemeļvācijas pilsētām raksturīgie trauki bija izplatīti visā Hanzas ekonomiskajā un kultūras telpā. Izņēmums nebija arī Rīga, par ko liecina arī arheoloģiskajos izrakumos iegūtie priekšmeti.
Mūsdienās esošā Mazās Ģildes ēka būvēta 1860. gados, pēc arhitekta J. D. Felsko projekta, sekojot Lielās Ģildes pārbūves piemēram.
Mazās Ģildes vecā ēka. Pirms 1864. gada. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Ziemeļvācijā amatnieku izgatavotā bronzas bļoda. 13. gs. Attēls no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja reprodukciju albums. Rīga, Liesma, 1990.
Rīgas Rātsnama vīna pagrabs. Vīns Eiropas ziemeļu daļā bija ekskluzīva un dārga prece. To Rīgā importēja no mūsdienu Reinzemes, Francijas, Itālijas u.c. vietām. 19. gs. virs bijušā vīna pagraba uzbūvēta jauna ēka, bet pirms Otrā pasaules kara, vīna pagrabs izmantots kā... *
Pareizā abilde - malkas tirgotava.
Rātskungi vīnu cēla galdā dzīrēs, atzīmējot svarīgus notikumos un lēmumus. Viduslaiku pilsētās rātēm mēdza piederēt vīna pagrabi, kur uzglabāja rāšu iegādāto vīnu. Rīgas rāte nebija izņēmums, un zināms, ka tai šāds pagrabs piederējis vismaz kopš 1293. gada, bet Tirgoņu un Krāmu ielu krustojumā tas atradies vismaz kopš 1334. gada līdz 17. gs. sākumam, kad rāte pagrabu un ēku pārdeva kādam Rīgas pilsonim. 19. gs. virs bijušā vīna pagraba uzbūvēta jauna ēka, bet pirms Otrā pasaules kara, vīna pagrabs izmantots kā malkas tirgotava. Kara laikā šī ēka sagrauta un pagrabs aizbērts, bet 1960. gados atrakts, veicot arheoloģisko izpēti. Mūsdienās Rīgas rātes vīna pagraba vietā atrodas tematiskais viduslaiku restorāns Rozengrāls.
Uz bijušā Rīgas rātes vīna pagraba uzceltā 19. gs. ēka Tirgoņu un Krāmu ielu stūrī. 1920. gadi. Privātarhīvs.
Rīgas Doma baznīca. Hanzas pilsētas ainava nebija iedomājama bez pilsētas galvenās kulta celtnes. Tā reprezentēja ne tikai konkrētās pilsētas piederību kristīgajai kultūras telpai, bet arī apliecināja tās statusu un turību. Sv. Marijas jeb Rīgas Doms jau kopš 13. gs. uzskatāms par pilsētas iespaidīgāko arhitektonisko simbolu. Kādas pilsētas Domam tika zīmēts Rīgas Doma plānojums? *
Pareizā atbilde - Lībekas.
Baznīcas celtniecība sākta ne vēlāk par 1211. gadu un kā bīskapa rezidence kopā ar klostera telpām tā veidoja kompleksu, kas iemiesoja garīgu un laicīgu autoritāti par norisēm pilsētā.
Hanzas telpā paraugs reliģiskajām būvēm bija grandiozais Lībekas Doms. Rīgas ciešie sakari ar šo vadošo Hanzas pilsētu izpaudās arī arhitektūrā, izvēloties Rīgas Doma plānojuma un tehniskā risinājuma līdzību tieši Lībekas Domam. Plānotā divu torņu smaile Rīgā, līdzīgi kā tas bija Lībekas Domam, tomēr palika arhitektu plānos. Turpmākajos gadsimtos Rīgas Doms pārbūvēts un restaurēts, taču vienmēr saglabājis savas sendienu arhitektoniskās iezīmes, kas tieši saistās ar Hanzas laikmetu Rīgas vēsturē.
Rīgas Doma baznīcas pārbūves projekts, kas paredzēja izbūvēt divus torņus. Privātarhīvs.
Vecākais no trīs brāļiem. Ziemeļeiropas Hanzas pilsētās izplatītas bija gotiskā stilā ieturētas pilsoņu dzīvojamās ēkas. Gotiskās arhitektūras pazīšanās zīmes bija vairākpakāpju zelminis, smailloka arkas nama fasādē (nišās un durvju ailās), kā arī šaurie logi un iela fasāde. Kam vēsturiski šis nams piederējis? *
Pareizā atbilde - amatnieku dzimtai. Nozīmīgs vēstnesis par viduslaiku Hanzas Rīgu ir nams Mazajā Pils ielā 17. Ēkas celtniecība sākta 15. gs. beigās un tā ir vissenākā mūra dzīvojamā ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šis nams kopā ar blakus esošajām veido dzīvojamo ēku ansambli “Trīs Brāļi”, kas sniedz ieskatu tipiskā viduslaiku apbūvē, kura bija raksturīga arī citās lielākās Hanzas pilsētās – cieši blakus celtas ēkas ar laikmetam raksturīgu fasādes risinājumu. Ēka vairākkārt pārbūvēta un tā vairākās paaudzēs piederējusi kādai maiznieku dzimtai. Mazā Pils iela 17 nams restaurēts 1950. gados, kad tas līdz ar citiem elementiem, atguva arī savu gotisko zelmini ēkas fasādē.
Mazā Pils iela 17 nams apbūves ansamblī “Trīs Brāļi”. 1900. gads. Privātarhīvs.
Lībekas 15. gs. dzīvojamās ēkas. Attēls no Hanse.org
Aldara iela. Rīgas vēsturē nozīmīgi bija arī krievu tirgotāji, kuri pilsētā aktīvi darbojās vēl, pirms Hanzas laika. Arī krievu tirgotājiem Rīgā bija sava sēta ar noliktavām, dzīvojamam un administratīvajām ēkām un Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu. Ielu, kas veda gar sētu, viduslaikos sauca par... *
Pareizā atbilde - Krievu ielu.
Krievu sēta, izveidojās 13. gs. pirmajā pusē, kad starp Rīgu, vācu un krievu tirgotājiem pastāvēja tirdzniecības līgums par brīvu un vienlīdzīgu tirdzniecību visā Daugavas tirdzniecības ceļā. Taču pēc Rīgas iestāšanās Hanzā, pilsēta šīs tiesības ierobežoja, kļūstot par obligātu vācu un krievu tirgotāju starpnieku. Galvenās krievu tirgotāju preces bija vasks, metāli, dažādas kažokādas, rotaslietas u.c. Krievu sēta pastāvēja līdz 1588. gadam, kad to likvidēja un pārcēla ārpus pilsētas nocietinājumiem. Līdz mūsdienām no vēsturiskās Krievu sētas apbūves virs zemes saglabājusies 15. gs. celtā un vēlāk pārbūvētā ēka Aldara ielā 11.
Krievu sētas plāns 15.-16. gs. mijā. Autors Jānis Straubergs. 1951. gads. Privātarhīvs.
Bijušās Krievu sētas apbūve Aldara ielā. 1920. gadi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Latvijas Mākslas akadēmija. Eiropā, īpaši Vācijā, 19. gs. otrajā pusē vēsturnieku zinātnisko interesi arvien vairāk izpelnījās Hanzas savienība. Neatpalika arī arhitekti, kuri jaunceļamās ēkas veidoja ar atsauci uz pagātnē esošiem arhitektūras stiliem, īpaši gotiku. Ar kādu novirzienu Rīgas biržas iecerēs bija izveidot jaunu mācību iestādi 19. gs. beigās? *
Pareizā atbilde - komercnovirzienu.
Sekojot Eiropas tendencēm, jaunās skolas eksterjeram vajadzēja simboliski atgādināt par Rīgas pilsētas senajām tirdzniecības tradīcijām. Izvēlētais ēkas arhitektūras stils (neogotika) un detaļas, kas savulaik bija Hanzas pilsētās izplatītā sarkano ķieģeļu apdare, saistīja tolaik strauji augošo moderno industriālo pilsētu ar Hanzas laikmetu viduslaiku Rīgas vēsturē. Pēc arhitekta V. N. Bokslafa projekta būvētā ēka par Rīgas biržas apvienības komercskolas mājvietu kalpoja līdz 1915. gadam. Starpkaru posmā ēkā atradās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija, vēlāk Rīgas pilsētas Olava komercskola. Kopš 1940. gada oktobra ēkā atrodas Latvijas Mākslas akadēmija.
Bijušā Rīgas biržas Komercskola. 20. gs. sākums. Privātarhīvs.
Hanzas iela/Hanzas laukums. Laikmeti mainījās, bet nemainīga palika Rīgas piesaiste Rietumu kultūras telpai, ko lielā mērā veidoja arī Hanzas mantojums. 19. gs. interese par Rīgas Hanzas vēstures posmu ieguva nozīmīgu lomu pilsētas identitātē. Tika radīti viduslaicīgi elementi pilsētvidē (jau iepriekš minētās Lielās un Mazās ģildes ēkas), kā arī publicēti dažādi vēstures avoti. Rīga 1901. gadā vērienīgi svinēja savu 700. jubileju, kuras laikā pilsētas ziemeļos atklāja jaunu ielu. Kāds bija šīs ielas nosaukums?
Clear selection
Pareizā atbilde - Hanzas iela.
Šī iela savienoja pilsētas ostas teritoriju ar jauno Rīgas Preču staciju, saistot seno jūras tirdzniecības arodu ar moderno laikmetu, proti, preču tirdzniecības plūsmu pa dzelzceļu. Līdzās ielai pie ostas iekārtoja arī jaunu laukumu, kuru nosauca par Hanzas laukumu. Ar šādu nosaukumu tas pastāvēja līdz 1931. gadam, kad to pārdēvēja par Vašingtona laukumu, jo tolaik netālu atradās ASV vēstniecība. Salīdzinoši īsu laiku pie Rīgas preču stacijas darbojās arī Hanzas tirgus, kuru likvidēja 1930. gadu sākumā.
Hanzas iela 1902. gada Rīgas pilsētas kartē. Privātarhīvs.
Hanzas perons. Hanzas vārds, gluži kā Rīgas sendienās, arī mūsdienās un nākotnē saistīs pilsētu ar Rietumeiropas vērtībām, tās ekonomisko un kultūras telpu. Kas atradās mūsdienu Hanzas perona vietā? *
Pareizā atbilde - Rīgas preču stacijas noliktavas.
Mūsdienās bijusī Rīgas Preču stacija teritorija gar Hanzas ielu pilsētplānotāju, attīstītāju un pilsētas vadības lokā ieguvusi zīmīgu nosaukumu “New Hanza”. Tā saistās ar jaunas, modernas un eiropeiskas dzīves telpas iekārtošanu ar plašām biroja un dzīvojamām ēkām, kā arī kultūras aktivitātēm.
Pirmie soļi jau šajā virzienā ir sperti. 2019. gada augustā atklātais kultūras un izklaides centrs “Hanzas perons” veidots ēkā, kas kā vienīgā (celta 1903. gadā) ir saglabājusies no kādreizējā Rīgas Preču stacijas noliktavu ēku kompleksa. Nosaukums “Hanzas perons” ir simbolisks, kas ietver vairākas lietas – Rīgas pagātni, tagadni un ceļu uz nākotni.
Hanzas perons pirms pārbūves. 2013. gads. Privātarhīvs.
Paldies par Jūsu iesaisti! Materiāls sagatavots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un vēsturnieku Mārtiņu Vāveri. Uz cik no jautājumiem Jūs atbildējāt pareizi? *
Submit
Clear form
Never submit passwords through Google Forms.
This content is neither created nor endorsed by Google. Report Abuse - Terms of Service - Privacy Policy