2025. gada 21. oktobrī
plkst. 10.00 - 15.30
Kuldīgas Centra vidusskola (Mucinieku iela 6, Kuldīga)

plkst. 18.00-19.50
Kuldīgas kultūras centrs  (Piltenes iela 32, Kuldīga)  

Programma

10.00 Atklāšana
ASSITEJ Latvija organizācijas prezentācija.
Informācija par kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”.
Teātra radošo grupu piedāvājuma  “Latvijas skolas somā” prezentācijas.

11.00 Izrāde “Distance” ("Cēsu Mazais teātris")

Izrāde veidota dokumentālā teātra estētikā. Stāstu veido pašu aktieru atmiņas par viņu pusaudžu gadiem, par piedzīvoto, pieļautajām kļūdām, par dažāda veida atkarībām pusaudžu gados.
Četri aktieri, kuri pārstāv dažādas paaudzes, runā par ne tikai atkarībām no dažādām apreibinošām vielām, bet arī par līdzatkarību. Meklē atbildes uz jautājumiem: “Kas veicināja to?” un “Kā tas ietekmējis turpmāko dzīvi?”.
Izrāde veidota tā, lai izpaliktu didaktiskais tonis. Izrādes dramaturģija un izteiksmes līdzekļi piemeklēti, lai būtu saistoši un saprotami, savukārt izrādes mūzikālais noformējums radīts reiva stilā. Izrādē tiek izmantoti kustību teātra, improvizācijas elementi, kas balstīti dažādu metaforu izmantošanā. Izrādē iekļauta saruna ar jauniešiem, lai pārrunātu izrādē redzēto, izjusto un saprasto.                    

Radošā komanda:
režisore: Sofija Meļņikova (Ukraina),
dramaturgi: Diāna Kondraša, Jānis Golubovs,
komponiste: Olga Milaševska,
scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Kristīne Rēzviha,
aktieri: Sandija Dovgāne, Agris Krapivņickis, Ilze Liepa, Mārtiņš Liepa

Izrāde paredzēta: 7. - 12. klasei.

11.00 Monoizrāde  “Mana Magadana” ("Tapala lapa")

Ērika Vilsona monoizrāde „Mana Magadana” ir ne tikai autobiogrāfisks stāsts par piedzimšanu Kolimas reģiona centrā Magadanā un bērnību pēc atgriešanās no izsūtījuma, bet arī personisks skatījums uz latviešu tautas vēsturi.

Izrādes mērķis ir pievērst jaunatnes un sabiedrības uzmanību Latvijas valsts veidošanās un attīstības procesam, uzrunājot auditoriju personiski, rosinot domāt par vēstures notikumiem, cēloņu likumsakarībām caur viena cilvēka dzīves stāstu un radīt interesi par savas dzimtas vēsturi.

Izrādes autors Ē. Vilsons stāsta par savu dzimtu, par savas ģimenes saknēm, tādējādi aicinot ikvienu skatītāju izzināt savu senču ceļus Latvijā un pasaulē. Aktieris runā par savu dzimšanas vietu – Kolimas pilsētu Magadanu: „Meklējot savas saknes, cilvēki bieži atgriežas sākumpunktā – savā piedzimšanas vietā, lai atbildētu uz būtiskiem jautājumiem – kāpēc es esmu piedzimis šeit un tagad? Kāds ir manas dzīves uzdevums?  Ko man nozīmē dzimtene?

 Dramaturģiskais materiāls ietver režisora bērnības atmiņas, mammas Zentas Vilsones vēstules un trimdā sarakstītos dzejoļus, kā arī dienasgrāmatas fragmentus par 2013. gada braucienu uz Magadanu kopā ar Dzintru Geku un „Sibīrijas bērniem”.

 „Uz savu bērnības zemi es devos tūlīt pēc Dziesmu svētkiem. Noslēguma koncertā dziedāju lūgšanu „Dievs, svētī Latviju”, bet pēc 36 stundām jau stāvēju Ohotskas jūras krastā un nolūkojos uz pilsētu, kurā esmu dzimis. Pilsētu, kas ir devusi tik daudz bagātības un atņēmusi tik daudz izsūtīto dzīvības. Tas bija tāds kontrasts!” atceras autors, „šī atgriešanās vairāk nekā pusgadsimtu atpakaļ radīja emocionālu sprādzienu, vēlēšanos dalīties. Izstāstīt stāstu – es to sajūtu kā pienākumu pret savu dzimteni un mammu, kas nu jau ir aizsaulē.”

 Izrādes režisors un aktieris: Ēriks Vilsons.

 Izrāde paredzēta 9.–12. klasei.

11.00 Izrāde  “Koklītes ceļojums” ("Zvaigžņu aka")                    

Edgara Lipora monoizrāde KOKLĪTES CEĻOJUMS pasakas formā iepzīstina ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem - kokli, bungām, dūkām, mandolīnu, ermoņikām, brīvo svilpi u.c

Mazā Koklīte dzīvo kopā ar savu tēti Lielo Kokli, un kā jau maziņai un zinātkārai radībiņai ir daudz jautājumu par apkārtējo pasauli. Jautājumi nekad nebeidzas, tikai rodas jauni un jauni, kā piemēram, kāpēc puķes aug uz augšu, kāpēc saule ir dzeltena, kāpēc sniegs ir balts utt. Lai to visu noskaidrotu, mazā Koklīte dodas pasaulē.

Jau tepat aiz sētas viņa izdzird smalku skaņu - Putniņu SVILPAUNIEKU, vēlāk apciemo ĢĪGU ģimeni, satiek pirtnieci KLABATIŅU, baidās no MĀLA PODA un iepazīst vēl daudzus mūzikas instrumentus un instrumentu tēlus.

Radošā komanda:                      
Lilija Lipora, Edgars Lipors režija
Edgars Lipors – aktieris, izpildītājs

Izrāde paredzēta: 1. - 4. klasei.

12.00 Pusdienu pauze

12.40 Dejas izrāde “Vērpete” ("TUVUMI")

Dejas izrādes “Vērpete” pamatā ir no tautas rotaļas “Zaglis” aizņemts kustību motīvs, kurā puišu pāris griežas, sadevies rokās. Izrādes autori no šīs vienas kustības ir izveidojuši horeogrāfiju, kuru raksturo precizitāte, ātrums, uzticība un augošs saviļņojums. Pievilkšanās un atgrūšanās spēki notur dejotājus savstarpējā pretstatu spriedzē - tā ir vienlaikus paļaušanās, rūpes vienam par otru un cīņa.

Formas ziņā “Vērpete” sniedz unikālu pieredzi, jo apmeklētājiem nav paredzētas sēdvietas. “Vērpete” drīzāk atgādina dramaturģiski organizētu stāvkoncertu vai rotaļu. Virzoties cauri skatītāju piepildītai telpai, dejotāji izraisa arī skatītāju pārvietošanos, tādējādi netieši mudinot tos pašiem pieņemt lēmumu par savu atrašanās vietu un pamazām ievelkot skatītājus kopīgā vērpetē. Tā ir pieredze, ko daudzi raksturojuši kā atrašanos dabas stihijas viducī, kur prātu pārņem neizskaidrojama pacilātība.

Radošā komanda: Horeogrāfi, scenogrāfi: Krišjānis Sants, Ēriks Ēriksons (Erik Eriksson, Zviedrija)
Dejotāji: Artūrs Nīgalis, Lauris Limbergs
Kostīmu komplektācija, dramaturģija: Ieva Gaurličikaite-Sants
Mūzika: Rihards Lībietis (ģitāra)

 Izrāde paredzēta 7.–12. klasei.

12.40 Izrāde “Dzīvs” ("Istabas teātris")                      

Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.

Iedvesmojoties no “Skola2030” dabaszinību mācību priekšmeta programmas 1.–4. klašu skolēniem un pievēršoties septiņām dzīvu būtņu pazīmēm, tiek aktualizēta dzīvības kā vienota veseluma nozīmība un trauslums. Istabas teātra komandai rezidējot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un izzinot muzeja krājuma kolekcijas, pamatekspozīciju un iztēli rosinošus eksponātu stāstus, ir radīts notikums, kas mazus un lielus skatītājus aicina domāt par dzīvību kā cilvēkā, tā koka lapā un putnā.

Radošā komanda:                      
režisors: Jānis Znotiņš, dramaturģe: Rūta Dišlere, māksliniece: Pamela Butāne
lomās:
Bērziņa – Endīne Bērziņa,
Krūmiņš – Emīls Krūmiņš
Līdzproducents/rezidence: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

 Izrāde paredzēta 1.–4. klasei.
 
12.40 Izrāde “Dauka. Labie jautājumi” ("Liepājas leļļu teātris”)                    

Izrāde ir aicinājums jauniešiem sarunāties par fizisko un emocionālo vardarbību, drosmi un piedošanu. Tā ir saruna par Daukas kā bērna emocionālajiem pārdzīvojumiem mūsdienu vērtību kontekstā un mūsdienu cilvēka sapratnē – solis uz dialogu starp bērniem un vecākiem, starp pagātni un tagadni. Izrādes forma nav tradicionāla. Aktieri vienlaikus risina gan atveidoto varoņu – Daukas, Mātes, Skolotāja stāstu, gan savu – Ingas, Ilzes un Armanda. Katrs kā aktieris un vienlaikus tēls izrādē viņi reprezentē atšķirīgu Liepājas teātra kursu, paaudzi un dzīves redzējumu. Skatītāji izrādi var vērot maksimālā pietuvinājumā, sekot tēlu tapšanai un tam, kā aktieri veido savas attiecības viens ar otru, ar skatītāju un ar teātri.

Radošā komanda:                    
Režija un mūzika - Dmitrijs Petrenko
Lomās - Inga Dzintare, Ilze Jura, Armands Kaušelis
Kostīmi un telpa - Inga Siliņa
Gaisma - Jānis Brašs
Skaņa - Kristaps ŽilinskIis

Izrāde paredzēta: 6. - 12. klasei.

 13.40 Izrāde “Jaunais. Čaks. Klausītājs.” ("Zīmējumu teātris")                    

Izrāde ir dzejas, mūzikas un vizuālās mākslas sinerģija, kas, izmantojot improvizācijas paņēmienu un papildinot to ar pilsētas trokšņiem, skolēniem atklās dzejnieka daiļradi un Rīgu savādākā, īpašākā, izjustākā gaismā. Gluži tāpat kā pirms 100 gadiem dzejnieka Aleksandra Čaka daiļradē atklājās urbānā Rīga, tās ritms un personāži, arī šodien A. Čaka dzeja un Rīga ir dzīvāka par dzīvu.

Radošā komanda:
Varis Klausītājs – Aleksandra Čaka dzejas lasījumi,
Reinis Jaunais – mūzikas improvizācija,
Marta Madara Grantiņa vai Marta Folkmane vai Reina Semule vai Lote Vilma Vītiņa – vizuālās mākslas improvizācija

Izrāde paredzēta: 10. - 12. klasei.

13.40 Izrāde “Vēlēšanās” (teātra trupa "KVADRIFRONS")                

Par vienu no mūsdienu demokrātiju priekšrocībām tiek uzskatītas sabiedrības plašās līdzdalības iespējas politikas veidošanā. Tomēr visizplatītākā un atbildīgākā politiskās līdzdalības forma ir dalība vēlēšanās.

Izrāde “Vēlēšanās” ir politisks stendaps ar pavāršova elementiem, ko izrādes komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās, lai sniegtu vidusskolēniem priekšstatu par to, ka ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt mūsu valsts un sabiedrības nākotni.

Visā Latvijā apkopotie dati apstiprina, ka visbiežāk vēlēšanās piedalās vecāka gadagājuma cilvēki. Jauniešu nelielā aktivitāte visbiežāk skaidrota ar atšķirīgām prioritātēm attiecīgajā vecuma posmā un ar mazāku informētību par to, kā funkcionē sabiedrības pārvaldes sistēma. Izrādē aktieris Jānis Kronis tiksies ar vidusskolēniem, lai interaktīvas un aizraujošas izrādes formā vienotos par ideālā rasola recepti. Piedaloties aizklātā balsojumā, skolēni kopīgi lems par populāro salātu sastāvdaļām un to proporcijām, kā arī nepiespiestā gaisotnē iepazīsies ar līdzšinējo Saeimas sasaukumu un demokrātisko vēlēšanu sistēmu. Jaunieši tiek aicināti aizdomāties par savu atbildību un līdzdalības nepieciešamību, jo izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: “Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura sastāvdaļas noteicis kāds cits.”

Radošā komanda                      
Režisore: Paula Pļavniece
Teksta autors: Klāvs Mellis
Aktieris: Jānis Kronis
Mūzika: Reinis Boters
Animācijas: Dzintars Krūmiņš
Producente: Ance Strazda

Izrāde paredzēta: 11. - 12. klasei.

14.40 Saruna ar izrāžu veidotājiem

18.00 Izrāde "Sibīrijas haiku" ("Latvijas leļļu teātris")   Kuldīgas kultūras centrā                  

“Sibīrijas haiku” ir vizuāli poētiskā un tehnoloģiski smalkā manierē izveidots papīra animācijas iestudējums, kas izseko mazā lietuviešu zēna Aļģa pieredzei un redzējumam, kopā ar ģimeni nonākot izsūtījumā Sibīrijā.

Izrāde tapusi pēc daudzu godalgu ieguvušā tāda paša nosaukuma lietuviešu grafiskā romāna, ko veidojusi rakstniece Jurga Vile un māksliniece Lina Itagaki. Režisors Valters Sīlis ar radošo komandu šo darbu veidojis kā tehniski niansētu un emocionāli piepildītu vēstījumu bērniem no 10 gadu vecuma par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas pieredzi, atklājot šīs vēstures lappuses no bērna skatupunkta.

Pirms izrādes ieteicams bērnus un jauniešus iepazīstināt ar deportāciju jēdzienu un vēsturisko kontekstu. Izrāde ir aizraujoša ar unikālo izpildījumu, kur visi animācijas plāni, apskaņošana un tēlu iedzīvināšana notiek skatītāju acu priekšā, raisot interesi par audiovizuālajām tehnoloģijām un to iespējām. No formas viedokļa īpaši rekomendējama mākslas skolu audzēkņiem.

Radošā komanda:                    
Režisors, dramaturgs:Valters Sīlis
Mākslinieks:Uģis Bērziņš
Mūzika:Gatis Krievāns
Video mākslinieks:Toms Zeļģis
Gaismu mākslinieks:Uldis Andersons
Tulkotāja:Dace Meiere
Aktieri: Rihards Zelezņevs, Baiba Vanaga, Elīna Bojarkina, Kristīna Varša, Artūrs Putniņš

Izrāde paredzēta: 5. - 12. klasei.

Papildu informācijai:
assitejlatvia@gmail.com, +371 29644963
ASSITEJ Latvija pārstāve Ilze Liepa