Aptaujas ģimenēm

“Vecāki kā sadarbības partneri bērnu izglītošanas procesā” kopsavilkums

Uzsākot pētījumu tika izdalītas 200 anketas, atpakaļ saņemtas 116 anketas.

Vispārīgā informācija

Respondentu dzimums

Aptaujā piedalījās 116 respondenti, no tiem 91 sieviete un 25 vīrieši. Viens respondents dzimumu nav norādījis

Respondentu vecums

Vairums  respondentu ir vecumā no 26-35 gadiem ( 68 respondenti),2  respondenti vecumā līdz 25 gadiem, 47 respondenti vecumā virs 36 gadiem.

Bērnu skaits ģimenē

Lielākā daļa respondentu ( 57 respondenti) norāda, ka ģimenē ir 2 bērni, 39 ģimenēs ir 1 bērns, 19 ģimenēs ir 3 bērni, bet 2 ģimenēs 4 bērni.

Ģimenē esošais bērns, kurš pašlaik apmeklē 24.PII

64 respondentu pirmais bērns pašlaik apmeklē 24.pirmsskolas izglītības iestādi, 46 respondenti norāda, ka otrais bērns apmeklē iestādi, bet 15 respondenti norada, ka ģimenes trešais bērns pašlaik apmeklē PII. 7 respondenti norādījuši, ka ģimenes divi bērni  –pirmais un otrais, bet viens atzīmē, ka ģimenes otrais un trešais bērns patlaban apmeklē Daugavpils pilsētas 24. pirmsskolas izglītības iestādi.

Lai uzzinātu, kā veidojās Daugavpils pilsētas 24. pirmsskolas izglītības iestādes un bērnu vecāku  sadarbība bērnu izglītošanas procesā, respondentiem tika lūgts atbildēt uz 8 jautājumiem - 6 slēgta tipa jautājumiem un 2 atvērta tipa jautājumiem.

1.Kā Jūs varētu raksturot savu aktivitāti, līdzdalību pirmsskolas dzīves norisēs?

102 respondenti pauž pārliecību, ka cenšas apmeklēt visus pirmsskolas organizētos pasākumus, 18 respondenti atzīmē, ka iesaistās arī kā dalībnieki, bet 3 ir pārliecināti, ka iesaistās tikai tajos pasākumos, kas pašus interesē.  5 respondenti izvēlējušies citu atbildi, 3 akcentē, ka iespēju robežās cenšas līdzdarboties, bet pasākumi ir neērtā laikā, lai spētu savienot tos ar darbu. Viens respondents uzsver, ka turpina iestādē organizētās aktivitātes, darbojoties ar bērnu mājās.  Viens uzver, ka bērna pirmajā gadā pirmsskolā līdzdarbošanās ir minimāla, kas saistīta ar bērna adaptēšanos. Neviens no respondentiem neuzskata, ka vecāku līdzdalība iestādes pasākumos būtu lieka.

2. Sadarbības formas, kuras ģimenes atbalsta

Ģimenēm vispieņemamākās sadarbības formas ir svētki (111 respondentiem), sporta pasākumi (87 respondentiem), pārgājieni un ekskursijas (77 respondenti) un sapulces ( 72 respondenti). Nedaudz mazāk (66 respondenti) atzīmē iesaistīšanos labdarības pasākumos un līdzdarbošanos projektos un konkursos (56 respondenti). Mazāk svarīgi respondentiem šķiet izglītojoši semināri, konsultācijas, lekcijas (40 respondenti), kā arī talkas (31 respondents )un  atvērto durvju dienas (33 respondenti). 1 respondents atzīmē citu sadarbības formu minot karjeras dienas pasākumus.

3. Informācijas avoti par pirmsskolas aktivitātēm.

Lielāka daļa vecāku gūst informāciju no skolotāja (108 respondenti) un informācijas stendos (96 respondenti). 52 respondenti informāciju gūst no citu bērnu vecākiem, 10 respondenti kā informācijas avotu atzīmē iestādes mājaslapu, 8 respondenti min administrāciju. 2 respondenti norāda, ka gadās arī nesaņemt informāciju. 17 respondenti norāda atzīmi cits, atzīmējot, ka informācijas aprite notiek vecāku grupās internetā. Neviens no respondentiem nav norādījis, ka informācija par pirmsskolas aktivitātēm būtu nesvarīga.

4.Saņemtās informācijas no pirmsskolas izvērtējums.

Vairums vecāku pārliecināti, ka saņemtā informācija ir savlaicīga (85 respondenti) un precīza (80 respondenti). 2 respondenti nesaņem savlaicīgi informāciju, bet vēl 2 atzīmē atbildi “cits”, viens norādot, ka nezina atbildi, bet otrs, ka gadās reizēm nesaņemt savlaicīgi vajadzīgo informāciju.

5. Avoti bērnu audzināšanas jautājumos.

Izvērtējot savas iespējas pilnveidot sevi bērnu audzināšanas jautājumos, 94 respondenti visaugstāk novērtē savu personīgo pieredzi un 68 respondenti atzīst, ka vērtīgs informācijas avots ir konsultācijas ar saviem vecākiem, ģimeni un draugiem. 52 respondenti  novērtē individuālās sarunas ar skolotāju, bet 30 respondenti akcentē vecāku sapulces. Nedaudz mazāk, (27 respondenti) nepieciešamības gadījumā vēršas pie speciālistiem, 2 respondenti gūst nepieciešamo informāciju pie pirmsskolas administrācijas. Citu atbildi izvēlējušies 15 respondenti, kuri smeļas padomus internetā, grāmatās un žurnālos.

6. Pirmsskolas un ģimenes sadarbības izvērtējums

Lielākā daļa vecāku sadarbību vērtē kā veiksmīgu. 64 respondenti ir pārliecināti, ka sadarbība starp iestādi un ģimenēm ir ļoti laba, bet 44 respondenti akcentē, ka tā ir laba. Par apmierinošu to uzskata 7 respondenti. Atzīmi “nepietiekami” nav atzīmējis neviens no respondentiem.

7. Vecāku priekšlikumi sadarbības uzlabošanai.

92 vecākiem nav priekšlikumu sadarbības uzlabošanai, turklāt  24 respondenti no tiem  pauž apmierinātību ar esošo sadarbību. 8 respondenti vēlētos biežāk tikties vecāku sapulcēs, bet 4 vecāki uzskata, ka nepieciešamas vairāk tieši individuālas sarunas un konsultācijas. 4 respondenti vēlētos, lai tiktu organizēti vairāk pasākumi ar vecāku līdzdalību. 3 respondenti rosina komunikāciju caur sociālajiem tīkliem. 2 respondenti pauž viedokli par vecāku aktīvāku iesaisti bērnu izglītošanas procesā. Viens respondents ierosina plānot pasākumus pēcpusdienas cēlienā, lai vecāki varētu aktīvi tos apmeklēt. Viens respondents iesaka pilnveidot iestādes mājaslapu, viens respondents vērš uzmanību uz vecāku padomi kā resursu komunikācijas uzlabošanā, bet vēl kāds respondents velētos, lai grupā būtu vēl viens skolotājs-palīgs.

8. Vecāku iespējamais devums pirmsskolai.

Lielāka daļa no respondentiem, kuri izvēlējās atbildēt uz šo jautājumu uzsver iespēju iesaistīties iestādes organizētajos pasākumos, talkās, palīdzēt pedagogiem vadīt aktivitātes, sagādāt nepieciešamos materiālus ikdienas aktivitātēm un svētku reizēm. Ir respondenti, kuri apsver iespēju iesaistīties iestādes vizuālā tēla veidošanā, kā arī aktīvi līdzdarboties vecāku padomē. Daži respondenti piedāvā vecāku kompetences ietvaros noorganizēt un piedalīties pirmsskolas organizētajās mācību ekskursijās, izglītojošās nodarbībās, pārgājienos, sporta dienās. Kāds respondents uzsver, ka nav būtiski konkrēti pasākumi, bet personiskais piemērs kā sabiedriski aktīvam un pilsoniski atbildīgam sabiedrības loceklim ar aktīvu līdzdarbošanos dažādās jomās. Daži respondenti nezin kā iesaistīties, bet ir gatavi līdzdarboties, ja tiks uzrunāti, aicināti. Ir vecāki, kuri pauž gatavību arī finansiāli atbalstīt, ja tas bagātinās bērnu mācīšanos. Kāds no respondentiem uzskata, ka viņa devums ir atbalstīt skolotāja centienus vienotu prasību ievērošanā attiecībā pret bērna izglītošanu un audzināšanu.

Secinājumi un kopsavilkums: