LOF Tehniskā komisija, 23.03.2014

Precizējumi – Normunds Bērziņš, 07.03.2015

Orientēšanās sacensību vēlamā inspicēšanas shēma

Šie ieteikumi attiecas uz Latvijas kausa sacensībām, tos vēlams izmantot arī citu OS sacensību inspicēšanai. Šie ieteikumi nepretendē uz pilnīgu un precīzu visu sacensību inspekcijas procesā pievēršamo uzdevumu uzskaitījumu, tomēr tiem jāsekmē kvalitatīvs sacensību norises process.

Inspektors nav sacensību organizators – viņa atklātās kļūdas vai neprecizitātes ir jānovērš sacensību organizatoriem. Inspektors ir LOF pārstāvis, kurš seko līdzi LOF sacensību noteikumu ievērošanai sacensībās. Inspektora galvenais uzdevums – palīdzēt sacensību organizatoram sekmīgi un bez kļūdām noorganizēt sacensības. Sacensību sagatavošanas procesā un pašās sacensībās inspektors nodrošina, lai tiktu ievēroti LOF sacensību noteikumi un novērstas visas kļūdas, kā arī rūpējās, lai sacensību godīgums būtu augstākajā pakāpē. Sacensību inspektoram ir tiesības no rīkotāja pieprasīt situācijas sakārtošanu, ja viņš to uzskata par nepieciešamu sacensību korektai norisei. Sacensību inspektors ir tiesīgs veikt tik daudz kontroles un inspekcijas apmeklējumus, cik viņš uzskata par nepieciešamu.

Izdevumus, kuri saistīti ar inspektora nokļūšanu uz sacensību inspekcijas vietu, LOF rīkotajās sacensībās sedz LOF, citos gadījumos sacensību rīkotājs. Izdevumus, kuri saistīti ar uzturēšanos un darbošanos sacensību laikā sedz sacensību rīkotājs. Apmaksa ir jāatrunā pirmajā sacensību organizatora un inspektora tikšanās reizē.

Ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc sacensībām inspektors iesniedz LOF Tehniskajai komisijai sacensību inspekcijas aktu (pēc noteiktas formas), nosūtot to uz e-pastu: indulis@kapaok.lv.

Pamatnostādnes

Sacensību inspektorus LOF sacensībām nodrošina sacensību organizators (izvēloties un vienojoties ar konkrētu inspektoru no LOF valdes apstiprināto inspektoru saraksta, pie kam WRE sacensības jāinspicē inspektoram, kuram ir atbilstošs IOF sertifikāts). Tai būtu jānotiek pēc sacensību inspektora ierosinājuma, kurā sacensību organizatoram būtu jāinformē inspektors par  paredzēto  sacensību norises un sagatavošanas gaitu.  Tikšanās reizē sacensību organizators informē inspektoru par plāniem, kas saistīti ar norises gaitu, ņemot vērā, ka

Inspicēšana iedalās trīs posmos:

  1. sacensību kartes inspicēšana;
  2. sacensību distanču inspicēšana (pastāv iespēja veikt arī vienlaicīgu kartes un distanču inspekciju);
  3. sacensību norises procesa inspicēšana.

No sacensību organizatora nepieciešams uzzināt iespējamās problēmas, kuras varētu traucēt sekmīgai sacensību norisei. Izrunājot šos jautājumus, puses vienojas par tālāko inspicēšanas shēmu, kurā inspektoram būtu nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību zemāk uzskaitīto jautājumu pārbaudei.

Pirmajā sacensību organizatora un inspektora komunikācijas reizē jāatrunā inspektora izdevumu kompensācijas kārtība.

Sacensību kartes inspicēšana

Kā liecina pēdējo gadu sacensību inspicēšanas pieredze, kā arī sacensību organizēšanā pieļauto kļūdu analīze, vairums kļūdu rodas no tā, ka sacensību rīkotāji atvēl pārāk maz laika vienu vai otru sacensību sagatavošanai. Mūsu apstākļos šis ir pats svarīgākais punkts, kurš ar inspektora palīdzību būtu jāsakārto, jo daudzos gadījumos, reizēm karte top pēdējā nedēļā pirms sacensībām, kā rezultātā tiek sasteigti visi pārējie sacensību organizēšanas priekšdarbi. Steigā tiek plānotas distances, nav pārdomātas starta un finiša vietas, kartes un distances tiek izgatavotas steigā u.t.t. Inspektoram nepieciešams ar sacensību organizatoru uzsākt sadarbību jau kartes koriģēšanas, zīmēšanas procesā.

Pamatjautājumi, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība:

  1. Vai piedāvātais apvidus ir piemērots Latvijas Kausa sacensībām?
  2. Vai tas nav pārāk vienkāršs vai sarežģīts sacensībās noteikto mērķu īstenošanai?
  3. Vai kartes sagatavotāja kvalifikācija ir pietiekoša šāda apvidus koriģēšanai?
  4. Kad tiks pabeigts zīmēšanas process?
  5. Vai karte tiks savlaicīga iespiesta, un tās sagatavošanas process neietekmēs kvalitatīvu sacensību sagatavošanas procesu?

Ja inspektoram rodas bažas par iespējamo kartes kvalitāti, viņš var veikt kartes inspicēšanu dabā jau kartes koriģēšanas procesā, lai pārliecinātos par apvidus attēlošanas kvalitāti, pielietojamo simbolu atbilstību IOF zīmēm. Ja inspektoram rodas aizdomas par kartes (šu) sagatavošanas termiņu neievērošanu, kā rezultātā var tikt traucēta kvalitatīva sacensību norise, viņam ir pienākums to aprunāt ar sacensību organizatoru. Ja pārrunu rezultātā nav iespējams panākt uzlabojumu, inspektoram ir jābrīdina LOF TK par iespējamu sacensību nekvalitatīvu norisi, un LOF amatpersonām ir pienākums pieņemt atbilstošus lēmumus.

Jautājumā par to, cik tālu inspektors var ietekmēt kartes zīmēšanas, koriģēšanas procesu, ir jāvadās gan no inspektora kvalifikācijas vai pieredzes, gan no karšu zīmētāja pieredzes, zināšanām un iemaņām. Katrā ziņā pārrunās kopīgi ar sacensību organizatoru un kartes zīmētāju ir jāmēģina novērst iespējamās atkāpes no IOF karšu specifikācijas, uzzināt apvidus ģeneralizācijas īpatnības, kuras izmantos kartes autors. Ja Inspektors ir kompetents un gatavs sniegt arī ieteikumus kartes zīmētājam, viņš var veikt inspekcijas dabā, vēl neuzzīmētā kartē.

Galvenās pieļautās atkāpes iepriekšējos gados:

Netiek nodrošināta visiem objektiem vienāda ģeneralizācijas pakāpe (ceļu kategorijas, apvidus caurejamība, mikroobjekti – saknes, skudru pūžņi, citi mikroobjekti). Ja karti zīmē vairāki autori, īpaša uzmanība jāpievērš vienādai iepriekš minēto objektu attēlošanai. Ideāli būtu, ja jau kartes koriģēšanas procesā varētu pārbaudīt iespējamās KP novietošanas vietas, to korektumu un precizitāti.

Kartes inspekcijas pamatmērķis ir, lai karte būtu kvalitatīva un pieejama savlaicīgi pirms sacensību sākuma, un tās sagatavošanas kavēšanās netraucētu sacensību norisi.

Jāpārliecinās vai sprinta kartēs ir lietoti pareizie apzīmējumi, kas raksturo kartes zīmētāja vēlmes par to, kurās vietās dalībnieki drīkst skriet un kurās nē. Sprinta kartēs ir daudz vairāk objektu, kurus dalībnieki nedrīkst šķērsot, nekā tas ir meža kartēs (sētas, dekoratīvie stādījumi, privātas teritorijas, ūdenstilpnes...). Vietas, kurās dalībnieki nedrīkst atrasties (privātās teritorijas, šosejas ar intensīvu satiksmi, māju pagalmi) ir jāapzīmē ar attiecīgiem apzīmējumiem, kas aizliedz dalībnieku atrašanos šajās vietās.

Sacensību distanču inspicēšana

Veicot sacensību distanču inspekciju, vēlams pārbaudīt Distanču plānošanas pamatprincipu (LOF sacensību noteikumu 2.pielikums) ievērošanu. Īpašu uzmanību jāpievērš pretskrējienu pamatotībai: vai distanču plānojums nerada priekšrocības vienam vai otram dalībniekam, vai netiek „izcelti” KP. Jāizvairās no KP, kuru atrašanu var ietekmēt nejauša cita skrējēja klātbūtne – mikroobjekti, mazas bedrītes u.t.t.

Jāpārbauda KP noslogojums – piemēram, ja stafetēs 1. etapā 1.KP jāņem visiem dalībniekiem, tur jābūt pietiekamam skaitam atzīmēšanās ierīču. KP noslogojumu var pārbaudīt ar distanču plānošanas datorprogrammu, ievadot tajā plānoto dalībnieku skaitu pa distancēm (grupām).

Vajadzētu pievērst uzmanību, lai vienu un to pašu KP vairāku grupu dalībnieki neņemtu vienā laikā no dažādām pusēm, kā rezultātā vienam vai otram dalībniekam rastos priekšrocība. To var novērst, novietojot blakus citu KP vai variējot grupu starta laikus.

Nedrošo KP izslēgšana – vajag izslēgt KP, kuri ir atrodami tikai no viena droša orientiera, vai vispār atrodami tikai uz „labu laimi”. Piemēram, klajumiņš biezoknī, vai skudru pūznis grūti pārskatāmā apvidū. Rezultātā dalībnieki kļūdīsies, un galīgo vietu sadalījumu noteiks liela nejaušība, kas radīs neapmierinātību vairumā no dalībniekiem.

KP novietojums apvidū – kā tiek pārbaudītas vietas, kurās tiks izvietoti KP, vai KP vietas pirms izvietošanas tiek dabā iemarķētas, vai marķējuma iezīmes tiks savāktas, izvietojot KP (ieteikums – viens cilvēks marķē KP, otrs izvieto dabā – noņemot dabā atstāto marķējumu).

Kā liecina pieredze, daudzi dalībnieki, īpaši maz pieredzējušie un iesācēji, uzskata, ka pamatā kļūdās nevis viņi, bet gan distanču dienests, un visu vainu uzveļ sacensību organizatoriem. Lai izvairītos no šādām situācijām sacensību organizatoram ieteicams neatstāt jebkādas kļūdainas KP iezīmju vietas apvidū.

Distanču garuma un sarežģītības atbilstība noteikumos paredzētajiem uzvarētāju laikiem un dalībnieku specifikai.

Vai jauniešu grupu distances nav par sarežģītu, un veterānu grupās tās nav par vienkāršu. Kā liecina pieredze daudzviet sacensību organizatori apvieno savstarpēji nesavienojamas distances, piemēram V12 un S50, vai S12 un V70. Jāņem vērā, ka jauniešu grupās līdz VS16 distancēm jābūt tik vienkāršām, lai tiktu izslēgta maldīšanās un ilga KP meklēšana, kuru rezultātā rastos liekas nejaušības. Uzvarēs tāpat stiprākais, bet pārējiem būs pietiekošs gandarījums par precīzi veikto distanci. Apmierināti būs gan dalībnieki, gan treneri vai vecāki. Nākošajās sacensībās piedalīsies vēl un vēl. Ja dalībnieks nebūs neko sapratis, viņu būs ļoti grūti pierunāt piedalīties nākamajās sacensībās. Vai tas ir mūsu mērķis? Ja seniors veiks jauniešu distanci, viņam jau ir cita pieredze, finišā atskanēs neapmierinātība par pārāk skrienamu un vienkāršu distanci. Tas arī nav mūsu mērķis. Plānojot distances, ņemsim vērā katras grupas iemaņas un pieredzi, atbilstoši viņu vecumam un pieredzei. To var panākt ar dažādu starta un finiša vietu izvēli.

Plānojot sprinta distances, ir nopietni jāpievērš uzmanība piedāvāto ceļu variantu izvēlēm starp kontrolpunktiem. Jācenšas izvairīties no „vieglajiem” etapiem, kuros ir tikai viena ceļa varianta izvēle un vairāk jāpiedāvā etapi, kuros ir vairākas līdzīgas ceļu variantu izvēles vai arī kuros ir grūti atrast pareizāko ceļa variantu.

Jāpārliecinās vai sprinta kartēs kontrolpunktu novietojums un leģendas apraksts ir korekts. Piemēram, ja kontrolpunktu ieliek sētas stūrī, pēc leģendas ir jābūt skaidram vai kontrolpunkts atrodas sētas ārpusē vai iekšpusē.

Sagatavoto sacensību karšu inspekcija

Karšu un leģendu sagatavošanas pārbaude. Pirmkārt, inspektoram jāpārliecinās (vai ar distanču priekšnieku jāpārrunā pirms tā veikšanas), kādā veidā veikts šis darbs, vai ievēroti piesardzības pasākumi, lai novērstu karšu un leģendu sajaukšanu starp dažādā dalībnieku grupām utt.

Inspektoram jāveic šādas kontroles:

  1. Jāpārliecinās vai distanču plānošana ir notikusi VIENĀ OCAD failā. Ja tomēr distanču plānošana ir notikusi vairākos failos, tad jāpārbauda KATRA kontrolpunkta atrašanās vieta visos OCAD failos
  2. Jāpārliecinās vai, mainot kartes mērogu OCAD failā, ir nomainīti arī apzīmējumu izmēri. Katram kartes mērogam, kartes apzīmējumi var būt atšķirīga lieluma vai biezuma
  3. Jāpārliecinās vai OCAD failā katram kontrolpunktam ir norādīta leģenda un vai šī leģenda ir pareiza.
  4. Jāsalīdzina sagatavoto karšu skaitu ar starta protokolos reģistrēto dalībnieku skaitu (šo procesu var veikt arī sacensību organizatori – tomēr šāds jautājums viņiem jāuzdod) – jāņem klāt arī rezerve – vismaz 2 kartes.
  5. Jāpārbauda papildus leģendu skaits (vismaz 10% liekas leģendas uz grupu – to var veikt arī sacensību organizatori).

Sacensību norises procesa inspicēšana.

Sacensību inspektoram jāveic pilnīga sacensību norises procesa kontrole, kas sevī ietver:

Vai savlaicīgi noteikumos noteiktajā kārtībā tiek publicēti LOF noteikumos paredzētie ielūgumi (biļeteni), vai tajos ir visa nepieciešamā informācija. Precīzas informācijas sagatavošana pirms sacensībām un pasniegšana dalībniekiem – biļetenos uz sacensībām. Vai tajos ir visa noteikumos noteiktā informācija.

Sacensību inspektoram ir ar sacensību galveno organizatoru jāpārrunā sacensību norises shēma, nepieciešamības gadījumā neskaidrās vietas apskatot dabā.

Jānoskaidro vai ir veikta sacensību norises vietas saskaņošana ar visiem zemes īpašniekiem un vai ir pieprasīta/saņemta pašvaldības atļauja publiska pasākuma rīkošanai.

Sacensību centra vietas izkārtojums – pārskatāmība, vai finišā ir pieejama elektrība, kā tiks novirzīta transporta kustība sacensību rajonā, vai sekmīgi darbosies laika kontroles un atzīmēšanās ierīces, vai ir alternatīva rezultātu uzskaites sistēma, kā tiks organizēta informācijas un rezultātu pasniegšana dalībniekiem, apbalvošana, sponsoru reklāmu un citas nepieciešamās atribūtikas izvietošana u.t.t.

Inspektoram jāveic komandu pārstāvju sanāksmes vadīšana vai uzraudzība, ja tāda ir nepieciešama.

Starta izloze – ir jābūt pārrunātai starta kārtībai, sadalījumam pa distancēm, starta intervālam.

Vai kartes ir maisiņos, vai kā citādi tiek nodrošināta to aizsardzība pret mitrumu.

Vai visās kartēs KP un leģendas attēlotas vienādi, nekļūdīgi, vai nav sajukušas kartes pa grupām, pēdējo pārbaudi ieteicams veikt tieši izvietojot kartes uz starta līnijas.

Starta vietas izkārtojums:

  1. vai startā nav pārāk liela drūzma un spaidīšanās, kur un kā tiek novietoti starta pulksteņi;
  2. kā tiek organizēta elektronisko kontrolkartiņu “notīrīšana” (clear), pārbaude (check) un – nepieciešamības gadījumā – laika palaišana;
  3. vai dalībnieki nevar kļūdīties un paņemt savai grupai neatbilstošas kartes;
  4. vai karšu skaits ir pietiekošs;
  5. vai startā ir rezerves kartes, kāda darbība sekos, ja pietrūks kartes;
  6. vai ir novērsta iespēja dalībniekiem doties distancē, neaizskrienot līdz ”K” punktam.

Ja sacensībās tiek izmantota SportIdent atzīmēšanās sistēma, tad jāpārbauda KP staciju laika sinhronizēšana. Īpaši svarīgi tas ir finiša stacijām, kurās laika sinhronizāciju var pārbaudīt ar testa atzīmēšanos. Sprinta sacensībās jāpārliecinās, ka KP stacijas ir “atmodinātas” (ja iespējams, KP stacijas jāatmodina arī pārējās sacensībās).

Jāpārliecinās, vai ir sinhronizēti starta un finiša pulksteņi un laika uzņemšanas iekārtas.

Jāpievērš uzmanība tam, kā dalībnieki spēs atpazīt viens otru distancē. Vai ir dalībnieku krūšu numuri, kuri palīdz vienam otru atpazīt distancē.

Stafešu sacensībās jāpievērš uzmanība tam, kā organizēta karšu maiņas procedūra, pirmā etapa starts, laika kontrole, atzīmēšanās finišā, kontrolkartiņu aktivizēšana.

Jāatrunā karšu atdošanas procedūra.

Atzīmēšanās stafetes maiņas punktā un stafetes finišā nedrīkst traucēt godīgu sacensību norisi. Stafetes maiņas punktā ieteicams atzīmēšanos organizēt pēc stafetes maiņas. Ja tomēr atzīmēšanās ierīces ir novietotas pirms stafetes maiņas, tad tām jābūt pietiekamā skaitā un pietiekamā attālumā pirms stafetes maiņas, lai neprovocētu finišējošos dalībniekus nodot stafeti pirms atzīmēšanās. Dalībniekiem atzīmēšanās finišā ir jāorganizē pēc finiša līnijas šķērsošanas. Saskaņā ar sacensību noteikumiem sacensībās ar kopējo startu strīdīgos gadījumos dalībnieku iegūto vietu secību nosaka tiesneši. Jāpārliecinās, ka finišā ir tiesneši, kas fiksē iegūto vietu secību situācijās, kad dalībnieki finišē grupās.

Organizatoram ar sacensību inspektoru jāsaskaņo visi tie jautājumi, kuri skar sacensību procesa norisi – ātrāks pēdējā etapa starts stafešu sacensībās, informācijas izpaušana par sacensību apvidu vai vietu, ja to ir nolemts neizpaust, kā arī citus jautājumus, ko reglamentē LOF sacensību noteikumi

Inspektors vada sacensību žūriju, ja tāda tiek izveidota. Inspektoram nav balsstiesību, pieņemot žūrijas lēmumus.

Inspektora goda kodekss

Nedrīkst izpaust nekādu informāciju, kura varētu sekmēt kāda dalībnieka priekšrocību attiecībā pret pārējiem.

Visai izpaustai informācijai jābūt vienlīdz godīgai attiecībā pret visiem dalībniekiem

Šis augstāk minētais uzskaitījums nebūt nepretendē uz pilnīgu un precīzu visu inspektora pienākumu uzskaitījumu. Neviena kontrole nebūs par lieku, ja tā sekmēs kvalitatīvu sacensību organizēšanu atbilstoši sacensību noteikumiem, kā rezultātā būs apmierināti gan dalībnieki, gan sacensību organizatori.

Galvenais inspektora palīgs ir LOF sacensību noteikumi, šie ieteikumi, personīgā pieredze un sapratne ar sacensību organizatoru.