Uzdevumu izpildes efektivitāte:

Uzdevumi, ko dators var izpildīt efektīvāk nekā cilvēks:

• atkārtojami uzdevumi. Darbos, kuros agrāk izmantoja nekvalificētu darbaspēku ar zemu atalgojumu, tagad var izmantot automātiski vadāmas ierīces, piemēram, konveijerus un robotus. Dators nenogurst, un darbs tam nekļūst apnicīgs;
• viegli automatizējami darbi. Tā, piemēram, tālruņu centrālēs agrāk savienojumus veica telefonisti. Tagad šis darbs ir automatizēts;
• matemātiski aprēķini. Dators ir ļoti piemērots dažādu sarežģītu un darbietilpīgu matemātisku aprēķinu
• veikšanai. To, kam agrāk cilvēki tērēja daudzas dienas, dators var veikt dažās sekundēs;
• bīstami apstākļi. Datori ir neaizstājami arī cilvēkam bīstamos apstākļos, piemēram, radioaktīvā vai  ķīmiskā vidē, kā arī kosmosa izpētē.

Uzdevumi, ko cilvēkus izpilda labāk nekā dators:

• cilvēki dod priekšroku kontaktiem ar citu cilvēku, nevis ar datoru. Tā, piemēram, balss pasts un automātiskie atbildētāji šķiet bezpersoniski. Arī tur, kur nepieciešams personisks kontakts ar cilvēku, piemēram, ārstu, māsiņu vai sociālo darbinieku;
• datori nav spējīgi paši izgudrot kaut ko jaunu, piemēram, veikt zinātniskus atklājumus;
• datoriem trūkst tēlainās domāšanas. Tie ir slikti attēlu atpazinēji, jo nespēj noteikt, kas tajos attēlots, un attēla nozīmi kopumā. Datori nespēj būt radoši bez cilvēka palīdzības.

 

Ergonomika pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba produktivitāti, un noskaidro, kādi nelabvēlīgi darba vides apstākļi var ietekmēt veselību. Palasīt sīkāk: http://osha.lv/publications/docs/darbs_ar_datoru.pdf

 

Elektroniskā komercija ir preču un pakalpojumu pārdošana internetā, izmantojot globālo tīmekli (WWW).

Piemēri:

Aviobiļešu pasūtīšanu internetā piedāvā gan aviosabiedrības, gan tūrisma aģentūras. Parasti biļetes var rezervēt internetā, izmantojot attiecīgā uzņēmuma mājaslapu. Samaksu par biļetēm norādītajā laikā var veikt gan internetā, gan aviosabiedrības biļešu kasē vai tūrisma aģentūras birojā.

Līdzīgā veidā var veikt arī iepriekšēju autobusu, kuģu un prāmju, vilcienu biļešu rezervēšanu, kā arī pieteikties automašīnas nomai un rezervēt viesnīcu. Apdrošināšanas pieprasījumu apstrādes sistēmas internetā. Latvijā tikai nedaudzas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā apdrošināšanas polišu pasūtīšanu un pārdošanu internetā. Par polisi var samaksāt pirms piegādes, izpildot maksājuma pieteikumu internetā, vai pēc piegādes. Tiešsaistes banku operāciju veikšanas sistēma jeb internetbanka ir elektronisko norēķinu sistēma, kas  ļauj klientam pārvaldīt savus kontus ar datora palīdzību tiešsaistes (on-line) režīmā.

Internetbanka piedāvā drošu finanšu pārvaldīšanu no jebkuras vietas, kur pieejams internets, piemēram, mājām, darbavietas vai ceļojuma laikā 24 stundas diennaktī. Daudzas lielākās Latvijas bankas nodrošina internetbankas pakalpojumus. Izmantojot internetbanku, klients var, piemēram:

• apmaksāt rēķinus;
• apskatīt savu maksājumu vēsturi un iegūt konta izrakstus;
• aizpildīt pieteikumus dažādu bankas pakalpojumu saņemšanai;
• pieprasīt kredītus un līzinga pakalpojumus;
• iepirkties dažādos interneta veikalos.

 

Teledarbs ir telekomunikāciju izmantošana, lai varētu strādāt  ārpus tradicionālajām darbavietām. Teledarbinieki, kuri darbu veic mājās, var strādāt vienai firmai vai arī vairākiem klientiem. Darbu mājās, izmantojot datoru, var veikt dažādu profesiju pārstāvji, piemēram, programmētāji, dizaineri, tulkotāji, arhitekti, konsultanti, grāmatveži u. c. Teledarbu var veikt, strādājot individuāli vai grupās noteiktā vietā (parasti mājās) vai ceļojot un uzturot sakarus ar „centru”.

Priekšrocības	Trūkumi
Darba devējs var ietaupīt izdevumus par telpām un darbavietu iekārtojumu	Darbiniekam ir papildu izdevumi atbilstošam darbavietas aprīkojumam mājās, piemēram, maksa par apgaismojumu, par tālruņa lietošanu u. tml.
Darbinieks pats var izstrādāt savu darba grafiku, piemēram, var strādāt mazāk, ja ir nevesels vai ir kādas problēmas ģimenē	Darba devējam mazākas iespējas kontrolēt darbiniekus
Darbinieks var labāk koncentrēties darbam un darbs var būt produktīvāks	Mazākas iespējas strādāt komandā
Darbiniekam samazinās izmaksas un netiek tērēts laiks transportam	Ja darbiniekam mājās nav attiecīgās aparatūras, piemēram, faksa aparāta vai kopētāja, ir jāiet uz biroju vai kur citur
Darbinieku loks var paplašināties ar jauno ģimeņu vecākiem, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri nedzīvo pilsētās, īpaši no laukiem	Cilvēcisko kontaktu trūkums

 

Intelektuālais īpašums. Intelektuālais īpašums sastāv no patentiem, autortiesībām un preču zīmēm.

Autortiesības (Copyright) ir Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright Convention – UCC) 1952. gadā noteikts autora tiesiskais stāvoklis, kas nosaka sevišķas tiesības publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u. tml. darbu. Tiek aizstāvētas tikai to autoru tiesības, kuru publikācijās iespiesta autortiesību zīme ©.

Latvijā darbojas Autortiesību likums un Vispasaules intelektuālā  īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām.

Atbildība par likumu pārkāpumiem ir paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā (155. pants), un Krimināllikumā (148. un 149. pants).

Datoru lietotājiem jāievēro Autortiesību likuma normas, kas attiecas uz grāmatām, video un mūzikas diskiem un kasetēm, kā arī programmatūru.

Datorprogrammu kopēšanu, izplatīšanu vai izmantošanu bez autortiesību  īpašnieka atļaujas sauc par datorprogrammu pirātismu.

Privātums (privacy) ir fiziskas personas vai organizācijas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par to drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot. Daudzās zemēs privātuma tiesības tiek aizsargātas ar datu aizsardzības likumu. 1981. gada  28. janvārī Eiropas Padome pieņēma  Konvenciju par personu aizsardzību saistībā ar automātisko datu apstrādi. Tā jāievēro visām padomes dalībvalstīm, kuru skaitā ir arī Latvija.

Personas datu aizsardzības princips nosaka, ka ir svarīgi sabalansēt cilvēktiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību ar nepieciešamību pēc informācijas, tās uzraudzību un brīvu informācijas un datu kustību, kas nav ierobežota tikai vienā valstī.

Latvijā personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums. Šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it  īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.

Likuma pirmajā nodaļā „Vispārīgie noteikumi” ir minēti likumā izmantotie termini un uz ko šis likums attiecas, kā arī noteikti izņēmuma gadījumi.

Otrajā nodaļā „Vispārīgie personas datu apstrādes principi” ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai

personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, un ir nosaukti gadījumi, kad personas

datu apstrāde ir atļauta, piemēram:

• ir datu personas piekrišana;
• datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām;
• datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu.

Ievācot personas datus no datu subjekta, sistēmas pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam informāciju par sevi, piemēram, vārdu, uzvārdu, organizācijas, ko viņš pārstāv, nosaukumu, datu apstrādes mērķi un pamatojumu, bet, ja datu subjekts to pieprasa, tad arī informāciju par iespējamajiem personas datu saņēmējiem, personas iespējām piekļūt saviem datiem un veikt nepieciešamos labojumus un to, vai atbildes sniegšana ir obligāta vai brīvprātīga.